9. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1974. gadā Kārlis Skrastiņš - hokejists (miris 2011. gadā).

1970. gadā Ilmārs Bricis - biatlonists, tagad treneris.

1964. gadā Gundars Ābols - atvaļināts brigādes ģenerālis.

1954. gadā Andrejs Ģelzis - arhitekts.

1953. gadā Indriķis Muižnieks - Latvijas Universitātes rektors, profesors.

1951. gadā Māris Gailis - uzņēmējs un ekspremjers, biedrības "Žaņa Lipkes memoriāls" valdes priekšsēdētājs.

1932. gadā Ārija Iklāva - Tieslietu ministrijas Dzimtsaraksta departamenta direktore (mirusi 2019. gadā).

1911. gadā Aleksandrs Laime - ceļotājs un pētnieks (miris 1994. gadā).

1615. gadā Heinrihs Besemesers - vācu grāmatizdevējs un tirgotājs. 1660.gadā Rīgas rāte viņu uzaicina darboties Rīgā un kļūt par pilsētas galveno tipogrāfu. Par saviem līdzekļiem izdeva mācību grāmatas un luterāņu baznīcas literatūru latviešu valodā.

1550. gadā Morics Brandiss - vācu izcelsmes hronists. Savā jaunībā viņš ieradies Livonijā un no 1580.-1593.gadam bija vācu diplomāta Krūzes privātsekretārs. Ap 1600.gadu sarakstījis Livonijas hroniku, kurā aprakstīti notikumi no vissenākajiem laikiem līdz 1238.gadam.

Jubilāri pasaulē

1977. gadā Isāks Broks - amerikāņu mūziķis ("Modest Mouse").

1975. gadā Džeks Vaits - amerikāņu mūziķis ("The White Stripes", "The Raconteurs"), 13 "Grammy" balvu ieguvējs.

1968. gadā Paolo di Kanio - Itālijas futbolists, tagad treneris.

1965. gadā Deivids O'Hara - skotu aktieris.

1965. gadā Frenks Bello - amerikāņu basģitārists ("Anthrax").

1964. gadā Džanluka Viali - itāliešu futbolists, tagad treneris, 1990. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs.

1964. gadā Kortnija Lova - amerikāņu mūziķe un aktrise.

1959. gadā Toms Henkss - amerikāņu aktieris, divu "Oskaru", četru "Zelta globusu" un septiņu "Emmy" balvu ieguvējs.

1959. gadā Džims Kers - skotu dziedātājs ("Simple Minds").

1956. gadā Marks Almonds - britu mūziķis ("Soft Cell").

1951. gadā Kriss Kūpers - amerikāņu aktieris.

1950. gadā Viktors Janukovičs - Ukrainas eksprezidents.

1947. gadā O.Dž.Simpsons - amerikāņu futbola zvaigzne un aktieris.

1947. gadā Mičs Mičels - angļu bundzinieks ("The Jimi Hendrix Experience", miris 2008.gadā).

1946. gadā Bons Skots - austrāliešu dziedātājs ("AC/DC", miris 1980.gadā).

1945. gadā Dīns Kūncs - amerikāņu rakstnieks.

1935. gadā Vims Deisenbergs - Nīderlandes ekonomists un politiķis (miris 2005.gadā).

1932. gadā Donalds Ramsfelds - bijušais ASV aizsardzības ministrs.

1929. gadā Hasans II - Marokas karalis (miris 1999.gadā).

1926. gadā Bens Rojs Motelsons - ASV dzimis fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1916. gadā Edvards Hīts - Lielbritānijas premjerministrs (miris 2005.gadā).

1905. gadā Klerenss Kempbels - kanādiešu hokejists, NHL prezidents (miris 1984.gadā).

1901. gadā Barbara Kārtlenda - angļu rakstniece (mirusi 2000.gadā).

1894. gadā Pjotrs Kapica - krievu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1984.gadā).

1879. gadā Otorīno Respigi - itāļu komponists (miris 1936.gadā).

1858. gadā Francs Boass - amerikāņu antropologs (miris 1942.gadā).

1848. gadā Roberts I - pēdējais valdošais Parmas hercogs (miris 1907.gadā).

1578. gadā Ferdinands II - Svētās Romas imperators (miris 1637.gadā).

Notikumi Latvijā

2013. gadā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padome(ECOFIN), kurā darbojas ES valstu finanšu ministri, pieņēma galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā. Tā lēma, ka Latvija par eirozonas valsti kļūst no 2014.gada 1.janvāra, kas nozīmē, ka no tā laika Latvijā kā norēķināšanās līdzeklis latu vietā tiek izmantots eiro. Tas nozīmē, ka pāreja no latiem uz eiro notiek saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.

2005. gadā Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs Ventspilī, Zilā karoga pludmalē atklāj jaunizveidoto sērfotāju zonu.

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, atklājot Valsts prezidenta kausu izcīņas vieglatlētikā Valmieras J.Daliņa stadionā, uzsver, ka šogad Latvija ir pierādījusi sevi kā zemi, kas pārsteidz gan sportā, gan kultūrā.

2003. gadā Latvijā sākas starptautiskais folkloras festivāls "Baltica 2003".

2003. gadā partijas "Jaunais laiks" paplašinātajā valdes sēdē tiek nolemts kardināli pārskatīt administratīvi teritoriālās reformas ieceres un jaunās pašvaldības veidot uz 26 rajonu bāzes, paredzot arī lielajām pilsētām iespējas saglabāt atsevišķas pašvaldības. Līdz ar to "Jaunais laiks" plāno rosināt atteikties no plāniem īstenot 102 novadu modeli.

2001. gadā Baltijas Ministru padomes sēdes Siguldā laikā trīs Baltijas valstu premjeri vienojas par plānu vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidošanai.

2001. gadā sākas Latvijas jahtas "Milda" vispasaules ceļojums. Jahtas "Milda" ekspedīcija ilgst aptuveni divus gadus, un jahtas maršruta garums ir aptuveni 40 000 jūras jūdžu.

2000. gadā Vecrīgā notiek folkloras festivāla "Baltica 2000" dalībnieku gājiens.

1999. gadā vides valsts ministre Inese Vaidere apmeklē Liepāju, lai pasniegtu Liepājas domei Eiropas sertifikātu, kas apliecina Liepājas pilsētas pludmales un ūdens tīrību.

1999. gadā miris arhitekts, bijušais Rīgas Vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Georgs Baumanis. Viņš ir Dziesmu svētku simtgadei veltītā skulpturālā ansambļa arhitektoniskās daļas autors.

1998. gadā dibināta Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija.

1998. gadā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi pieņem aicinājumu Krievijas prezidentam Borisam Jeļcinam par ekonomisku sankciju ieviešanu pret Latviju. Maskavas pilsētas mērs Jurijs Lužkovs, viens no šī balsojuma iniciatoriem, uzsver: "Mēs nevēršamies pret Latvijas tautu, bet gan pret ekstrēmajiem spēkiem, kas ir šīs valsts vadībā."

1998. gadā Baltijas valstu lauksaimniecības ministri tikšanās laikā Pērnavā paraksta vienošanos par sadarbību veterinārajā sektorā ar mērķi veidot labāku izpratni un paaugstināt veterināro kontroļu efektivitāti.

1996. gadā Rīgas dome pieņem lēmumu "Par transporta līdzekļu piespiedu pārvietošanu Rīgā", kas nosaka, ka transporta līdzekļi, kas tiek novietoti, pārkāpjot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, nogādājami speciālajā autostāvvietā Rīgā, Mūkusalas ielā 80.

1921. gadā Aizkraukles rajona Staburaga pagastā pie bijušajām Bebru mājām atrod Zīmogakmeni, uz kura virsmas ir divi ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums. Pēc nostāstiem zem šī akmens noglabāta franču kara laiku kase, tādēļ tā tuvumā arvien tiek atrastas uzraktas bedres.

1920. gadā Krievija piekrīt turpmākās miera sarunas pārcelt uz Rīgu.

1849. gadā pieņem Vidzemes zemnieku pagaidu agrārlikumu (stājās spēkā 1850.gada 20.novembrī). Saskaņā ar to visa zeme joprojām tiek atzīta par muižnieku īpašumu, bet atjaunots zemes iedalījums muižnieka un zemnieka zemē. Zemnieku zeme bija jāiznomā vai jāpārdod zemniekam.

1788. gadā uzcelta pirmā Daugavgrīvas bāka, kas bija no baļķiem būvēts tornis, kura virsotnē kurināts ugunskurs. Napoleona karu laikos 1812.gadā šajā tornī ierīkots semafors sakariem ar Rīgu.

1207. gadā Indriķa hronikā pirmo reizi minēta Rīgas arhibīskapa mītne Rīgā - Bīskapa sēta. Tā atradusies pie Rīdziņas upes, pilsētas aizsargmūra iekšpusē. 1877.gadā tā tika nojaukta.

Notikumi pasaulē

2011. gadā Dienvidsudāna pasludina neatkarību un atdalās no Sudānas. Tā kļuvusi par ANO 193.dalībvalsti.

2006. gadā vismaz 122 cilvēki iet bojā, kad Krievijas aviokompānijas "Sibir Airlines" pasažieru lidmašīna "Airbus A310" ar 200 pasažieriem tajā avarē uz skrejceļa, nosēžoties Irkutskas lidostā.

2006. gadā Francijas futbola izlases kapteinis Zinedins Zidāns Pasaules kausa finālspēlē un savā pēdējā spēlē atbildē uz itāļu spēlētāja Marko Materaci rupjībām iesit ar galvu pretiniekam par krūtīm. Zidāns par savu rīcību saņēma sarkano kartīti, bet Francijas izlase Pasaules kausa finālmačā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā zaudēja Itālijai, kas ceturto reizi izcīnīja Pasaules kausu.

2004. gadā starptautiskā tiesa nolemj, ka Izraēlas būvētais drošības žogs palestīniešu teritoriju atdalīšanai pārkāpj starptautiskos likumus un nevar tikt pamatots ar drošības apsvērumiem.

2002. gadā vismaz 40 Āfrikas valstu prezidenti un monarhi samitā Durbanā dibina Āfrikas Savienību.

2001. gadā Čīles tiesa nolemj, ka bijušais diktators Augusto Pinočets nav garīgi pietiekami vesels, lai varētu stāties tiesas priekšā par notikušo politisko slepkavību noklusēšanu.

1997. gadā leģendārajam amerikāņu bokserim smagajā svarā Maikam Taisonam tiek piespriests trīs miljonu dolāru naudassods un noteikts aizliegums gadu piedalīties sacensībās par iekošanu ausī viņa sāncensim Evanderam Holifīldam cīņas laikā par pasaules čempiona titulu.

1995. gadā pēc 30 gadu karjeras Čikāgā savu pēdējo koncertu sniedz grupa "The Grateful Dead".

1993. gadā britu zinātnieki identificē 1918.gadā boļševiku Jekaterinburgā nogalinātā Krievijas cara Nikolaja II un viņa ģimenes locekļu kaulus.

1991. gadā pēc 30 gadu izstumtības Starptautiskajā Olimpiskajā kustībā tiek atjaunota Dienvidāfrikas Republika.

1982. gadā ASV Luiziānas štatā nogāžas lidmašīna "Boeing 727", nogalinot 146 cilvēkus lidmašīnā un vēl astoņus uz zemes.

1932. gadā mirst žiletes izgudrotājs, amerikānis Kings Kemps Džilets.

1922. gadā peldētājs Džonijs Vaismillers, kurš klasiskajā Holivudas kinofilmā atveidoja Tarzānu, kļūst par pirmo cilvēku, kuram izdevies nopeldēt 100 metru distanci ātrāk nekā minūtē - 58,6 sekundēs.

1918. gadā ASV Tenesijas štata pilsētā Nešvilā saskrienas divi vilcieni, nogalinot 101 un ievainojot 171 cilvēku. Šī traģēdija iegājusi vēsturē kā asiņainākā vilcienu katastrofa ASV.

1900. gadā Lielbritānijas karaliene Viktorija dod piekrišanu aktam, ar kuru tiek izveidota Austrālijas sadraudzība, apvienojot nošķirtas kolonijas vienas federālas valdības pārvaldē.

1887. gadā pirmo reizi tiek izmantotas papīra salvetes, kad tās tiek lietotas kompānijas "John Dickinson" ikgadējās vakariņās.

1877. gadā notiek pirmais Vimbldonas tenisa turnīrs, kurā piedalās 21 amatieris.

1868. gadā ASV Kongress ratificē Konstitūcijas 14.labojumu, kas piešķirt afroamerikāņiem pilntiesīgu pilsonību.

1850. gadā mirst ASV 12.prezidents Zakarijs Teilors. Viņa nāves iemesls tā arī nav īsti skaidrs, bet tiek uzskatīts, ka viņš miris no karstumdūriena un pārtikas saindēšanās, ko guva ASV neatkarības dienas svinībās 4.jūlijā. Tajā pašā dienā ASV prezidenta zvērestu dod viceprezidents Millards Filmors.

1816. gadā Argentīna pasludina neatkarību no Spānijas.

1810. gadā Napoleons oficiāli padara Holandi par savas impērijas sastāvdaļu.

1790. gadā notiek otrā Svensksundas kauja, kurā Zviedrijas flote sagrābj apmēram trešdaļu Krievijas flotes.

1540. gadā Anglijas karalis Henrijs VIII anulē laulības ar savu ceturto sievu Annu no Kleves, ar kuru viņš salaulājās pusgadu iepriekš.

1357. gadā Svētās Romas imperators Kārlis IV piedalās pamatakmens ielikšanā Kārļa tiltam Prāgā.