Viņam sūta pakaļ privāto lidmašīnu un izmitina pilī - lūk, kādus labumus Krievijā bauda Intars Busulis
Dziedātājs Intars Busulis kaimiņzemēs ir ne mazāk pieprasīts un populārs kā dzimtenē. Kā zināms, Krievijā pret zvaigznēm attiecas īpaši, un izņēmums nav arī mūsu Intars. Žurnāls "Kas Jauns" skaidrojis, kādi labumi tad Busulim kaimiņzemē tiek.
Dziedātāja Intara Busuļa ceļi uz plašo Krievzemi pavērās pēc uzvaras konkursā "Jaunais vilnis" 2005. gadā, un jau 16. gadu mūziķis ar savu grupu bieži tiek aicināti koncertēt kā Maskavā un Pēterburgā, tā citās Krievijas pilsētās, tāpat arī postpadomju valstīs.
Saprotams, ka skatuves māksliniekiem, jo īpaši dodoties ārpus dzimtās zemes robežām, ir savs nosacījumu saraksts jeb raideris, kurā strikti pa punktiem organizatoriem norādīts, ko nepieciešams gādāt solista un pavadošās grupas uzņemšanai. Dzirdēts, ka pasaules zvaigznes nereti izceļas ar ļoti augstām prasībām un privātā apsardze, kristāla glāzes dzērienu malkošanai, luksusa automašīna ar vadītāju tādi sīkumi vien ir. Vai, zinot Krievijas zvaigžņu kultu, arī latviešu mūziķi atļaujas prasīt īpašas ekstras, "Kas Jauns" atklājusi Intara Busuļa ģenerālmenedžere Una Taal.
Galvenais, lai nedod lielo ūdens “bunduli”
“Mums ir pamata raideris, kas pārāk neatšķiras no tā, kas ir šeit, Latvijā. Lidostā mūs ir jāsagaida transportam. Intars parasti izvēlas braukt kopā ar visu grupu busiņā, lai gan Krievijā pieņemts, ka solistiem atsevišķi sūta pretī mersedesu. Ielidojot mūs sagaida kāds no organizatoru pārstāvjiem,” stāsta Busuļa menedžere.
Kad ir kādi TV ieraksti, intervijas vai videoklipu filmēšanas, Intars visbiežāk braucot viens, bet 50 procentos gadījumu dodas kopā ar grupu. “Kopā esam desmit, vienpadsmit cilvēki. Grupas sastāvs: Kārlis Lācis, Kaspars Zemītis, Gints Pabērzs, Edvīns Ozols, Kaspars Grigalis, divas meitenes – Karīna Tropa un Vineta Elksne vai Alise Kance, kā nu kuru reizi. Vienmēr līdzi brauc arī mūsu skaņotājs un viens menedžmenta pārstāvis – vai nu es, vai mana asistente Elīna Veigule-Bernāne.
Krievijā mums jau labu laiku, kādus sešus vai pat septiņus gadus, ir savi pārstāvji. Līdz ar to paši faktiski vairs ar organizatoriskām lietām nenodarbojamies. Viņiem ir iedota visa informācija, un organizatoriem viņi sūta šo raideri. Bet tās standarta lietas, aizbraucot uz kādu citu valsti, ir transfērs lidostā, izmitināšana, brokastis, pusdienas un vakariņas viesnīcā. Ja to nenodrošina, tad tiek samaksāta dienas nauda. Ēdināšanā vienīgā prasība ir, lai tā nav ātrā ēdināšana.”
“Pieprasām arī, lai tiktu nodrošināti ar ūdeni, kafiju, tēju, sulu, augļiem. Mums ir pāris saldummīļu, un viņu dēļ raiderī ar smaidiņu klāt ir ierakstīts “kaut kas salds”. Tad nu parasti mums tiek sarūpēta kāda kūciņa, šokolāde, konfektes.
Ūdenim nepieprasām konkrētu ražotāju – galvenais, lai tas vispār ir. Bijušas vietas, kur, ja raiderī nav ierakstīts ūdens, organizatori neiedomājas to sarūpēt. Krievijā nē, bet Latvijā gan reiz bija kuriozs atgadījums vienos pilsētas svētkos. Parasti uz skatuves mūziķiem ir ūdens puslitra pudelītēs, taču tur tādu pudeļu nebija, nekur nemanījām. Kad interesējāmies, kur ir ūdens, mums iedeva lielo 18 vai 20 litrīgo “bunduli”. Ja tādu Intaram noliktu uz skatuves blakus pie mikrofona, būtu komiski! Situācija līdz kāpšanai uz skatuves gan tika atrisināta,” par to, kā māca pieredze, stāsta Una.
Lidmašīnā atsevišķa sēdvieta ģitārām
“Vēl viens nosacījums mums raiderī ir, ka lidmašīnā mūzikas instrumenti, kas ņemti līdzi, netiek nodoti bagāžā. Tās ir Zemīša ģitāras, Edvīna basģitāra un Ginta pūšamie instrumenti. Raiderī ir prasīts, ka ir jābūt trim papildu sēdvietām lidmašīnas salonā, kas paredzētas instrumentiem. Tā nu Zemītis visbiežāk sēž blakus savām ģitārām, tieši tāpat Gints un Edvīns saviem instrumentiem. Ar to mums bieži ir tāda ņemšanās, jo organizatori grib uz šo pozīciju ietaupīt, bet tās pieredzes pasaulē tik daudziem ir visādas – gan salauzti mūzikas instrumenti vai nenonāk galamērķī.
Ak jā, mūsu Krievijas pārstāvji ir informēti, ka ir dažas konkrētas aviokompānijas, ar kurām grupas daži dalībnieki atsakās lidot. Tie ir drošības apsvērumi, par ko liecina statistika,” piebilst menedžere.
No hoteļa bez logiem līdz apsargātai pilij
Otra prasība ir izmitināšanas nodrošināšana – viesnīca, kurā katram grupas dalībniekam ir piešķirts atsevišķs numuriņš. “Cenšamies pieturēties pie četrām zvaigznēm, lai nav zemāk, jo citādi var gadīties visādi brīnumi. Piemēram, pašos pirmsākumos Piemaskavā ir nācies gulēt istabiņās, kur, atverot aizkarus, atklājas, ka aiz tiem ir siena, bet nav logu. Bija tiešām klaustrofobiskas sajūtas!” smejot stāsta Una, piebilstot: “Tajā pašā viesnīcā mēs visi ēdām brokastis pirts priekštelpā, un mums priekšā bija nolikta vienkārši bļoda ar olām un cīsiņiem.”
“Nepieprasām, lai numuriņā būtu, piemēram, džakuzi, taču organizatori paši nereti Intaram piešķir luksusa numuru. Ir bijušas reizes, kad kāds no mūziķiem grib pabaudīt šiku un Intara istabā pārnakšņot, ja tur ir vairākas gultas.”
“Ir pieredzēts arī, ka Pēterburgas pusē, braucot uzstāties kādā privātā pasākumā, mūs izmitināja kā karaļus – mūziķiem bija piešķirta vesela pils. Villā bija pirts, baseini, katram tiešām milzīga istaba. Māja bija kā villas brazīliešu seriālos – ieejot kāpnes slējās uz abām pusēm. Čaļi pat tur sarīkoja mini fotosesiju – visi bija sanākuši baltos halātos un sastājušies uz kāpnēm. Iekļūšana teritorijā bija ļoti neparasta, ar nopietnām drošības pārbaudēm kā lidostās. Buss brauca cauri, visas somas tika laistas caur pārbaudes ierīci. Vesels piedzīvojums!” stāsta Busuļa menedžere, atzīstot, ka koncertēšana Krievijā bieži vien nav tā vienkārši aizbraukt un nodziedāt. Ik pa laikam gadoties kādi pārsteigumi un piedzīvojumi.
Intars Busulis triumfē "Muzikālajā bankā 2020"
"Muzikālās bankas 2020" finālā par aizvadītā gada Latvijas vērtīgāko popa un roka dziesmu atzīta Intara Busuļa dziesma “Dejo vientulību”.
Pakaļ uz Rīgu atsūta privāto lidmašīnu
Nereti organizatori paši nokārtojot, ka viesi no Latvijas tiek uzņemti ar šiku, atzīst Una Taal. “Krievijā tas vienkārši tā ir pieņemts. Baltijas vienkāršība viņus mulsina. Nezinu, kā ir ar citiem mūsu māksliniekiem, kas brauc uz Krieviju, bet krieviem tas stils pieprasa pret skatuves mākslinieku izturēties kā pret īpašu viesi. Zvaigzne viņiem ir zvaigzne. Līdz ar to arī lidmašīnā gadās, ka mūs palutina ar biznesa klases biļetēm, lai gan no mūsu puses tas netiek prasīts.
Reiz Intaram bija jādodas uz koncerta ierakstu, un viņam speciāli atsūtīja no Maskavas pakaļ privāto lidmašīnu un pēc tam atkal atveda atpakaļ uz Rīgu,” viņa pastāsta.
Busuļa komanda neesot izlepusi – ar vilcienu, ar autobusiem ir braukāts starp pilsētām no vienas koncertvietas uz nākamo, kur jāuzstājas. Nereti tas tiekot darīts laika taupīšanas nolūkā. “Kad Intars brauc viens pats, piemēram, uz kādu TV raidījuma ierakstu vai interviju, Maskavā viņš ļoti bieži izvēlas pārvietoties ar metro, jo tā var galamērķī nokļūt ievērojami ātrāk, ņemot vērā, ka Maskavā sastrēgumi ir vienkārši šausmīgi. Ar metro braucot, viņš ātrāk var paspēt visu izdarīt. Viņam iedod adreses, un tad no vienas filmēšanas uz otru braukājas,” saka Una.
Vienīgā patiešām ekstra, ko raiderī norādot Intara Busuļa pārstāvji, – organizatoriem ir jāsagādā viena viskija vai konjaka pudele. “Tā tiek katru reizi kādam iedalīta vešanai mājās. Katrs piesakās rindas kārtībā,” smaidot stāsta Una Taal, atklādama, ka visbiežāk zvaigžņu pielūgšanu varot izjust no Krievijas faniem. “Tur viņi uz koncertiem nes visādas mantas – pēc uzstāšanās ir pilni maisi ar šokolādēm, konfektēm; ir padomāts par katru ģimenes locekli – ir dāvaniņas pat katram no Intara bērniem. Plīša rotaļlietas jau ir klasika,” atklāj Busuļa menedžere.
