10. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1972. gadā Uvis Helmanis – bijušais basketbolists, basketbola treneris.

1969. gadā Agris Bārda - SIA "Autofavorīts" valdes priekšsēdētājs.

1960. gadā Jānis Ģīlis - Plastiskās ķirurģijas klīnikas vadītājs, plastikas ķirurgs.

1958. gadā Jānis Grodums - mūziķis (miris 2010. gadā).

1956. gadā Andris Apša - zvērināts advokāts.

1941. gadā Irēna Folkmane - Daugavpils Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

1882. gadā Jānis Dikmanis - pirmais Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs.

Jubilāri pasaulē

1992. gadā Keita Aptone - amerikāņu modele un aktrise.

1985. gadā Kaja Kanepi - igauņu tenisiste.

1983. gadā MakSim - krievu dziedātāja un producente.

1982. gadā Tara Lipinski - amerikāņu daiļslidotāja.

1982. gadā Madlēna - Zviedrijas princese.

1973. gadā Feita Īvensa - amerikāņu dziedātāja.

1966. gadā Deivids Plats - angļu futbolists.

1965. gadā Elizabete Hērlija - britu aktrise.

1964. gadā Vensāns Peress - šveiciešu aktieris.

1964. gadā Džimmijs Čemberlens - amerikāņu mūziķis ("The Smashing Pumpkins").

1962. gadā Džina Geršona - amerikāņu aktrise, dziedātāja un rakstniece.

1961. gadā Kima Dīla - amerikāņu mūziķe ("Pixies", "Breeders").

1961. gadā Kellija Dīla - amerikāņu mūziķe ("Breeders").

1959. gadā Karlo Ančeloti - itāliešu futbolists un treneris, 1990. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs.

1056. gadā Rolands Pakss - bijušais Lietuvas prezidents.

1953. gadā Džons Edvardss - amerikāņu politiķis.

1941. gadā Jirgens Prohnovs - vācu aktieris.

1922. gadā Džūdija Gārlenda - amerikāņu mūziklu aktrise (mirusi 1969.gadā).

1921. gadā Lielbritānijas princis Filips, karalienes Elizabetes II vīrs (miris 2021. gadā).

1915. gadā Sols Bellovs - amerikāņu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 2005.gadā).

1895. gadā Hetija Makdaniela - pirmā melnā melnādainā aktrise, kas saņēmusi "Oskara" balvu (mirusi 1952.gadā).

1861. gadā Pjērs Diēms - franču fiziķis un zinātnes filozofs (miris 1916.gadā).

1819. gadā Gustavs Kurbē - franču gleznotājs (miris 1877.gadā).

Notikumi Latvijā

2009. gadā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tiekoties ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu un Eiropas ekonomikas un monetāro lietu komisāru Hoakinu Almuniju saņem atbalstu valdības iecerētajiem budžeta samazinājuma pasākumiem. Līdz ar to Eiropas Komisija atbalstīja Latvijas valdības gatavību otrajā lasījumā vienoties par izmaiņām 2009.gada budžetā ar deficīta samazinājumu par 500 miljoniem latu.

2009. gadā atalgojuma samazināšanas dēļ valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" valdi atstāj trīs valdes locekļi, tostarp arī ilggadējais valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks. Šāds lēmums tika pieņemts kārtējā valdes sēdē, kad Kaijaks un valdes locekļi Andis Dobrājs un Elmārs Švēde informēja, ka nepiekrīt grozījumiem darba līgumos saistībā ar atalgojuma samazinājumu.

2006. gadā stājas spēkā Ministru kabinetā apstiprinātā datorspēļu izplatīšanas kārtība, kas paredz pienākumu datorspēles pārdevējam, datorsalona īpašniekam vai datorspēles demonstrētājam uz datorspēles vai tās iepakojuma, kā arī datorspēļu izplatīšanas vietās izvietot brīdinājuma uzrakstu "Datorspēle var izraisīt atkarību, atkarības vai citu veselības traucējumu gadījumā lūdziet padomu ģimenes ārstam".

2006. gadā aviosabiedrības "British Airways" Latvijas birojs slēdz biļešu tirdzniecības vietu Vecrīgā, Jēkaba kazarmās.

2005. gadā Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē atklāj Latvijā pirmo studiju un pētniecisko Lāzeru centru.

2004. gadā Valgumā nodibina Nacionālās zvejniecības ražotāju organizāciju. Līgumu par organizācijās dibināšanu paraksta 34 zvejniecības uzņēmumu pārstāvji. Par Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētāju ievēl Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītāju Ināriju Voitu.

2003. gadā Valsts ieņēmumu dienesta muitas vadītājs Mārtiņš Tols uzdod visām reģionālo iestāžu muitas pārvaldēm desmit dienu laikā noplēst tonētās līmplēves no muitnieku darba vietu logu un starpsienu stikliem, šādi veicinot muitas darba atklātumu un caurspīdīgumu.

2002. gadā Centra partija Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija paziņo, ka 8.Saeimas vēlēšanās piedalīsies ar kopīgu deputātu kandidātu sarakstu.

2002. gadā Latvijā valsts vizītē ierodas Ķīnas Tautas Republikas prezidents Dzjans Dzemiņs.

2002. gadā nodibina Latvijas jaunatnes un bērnu hokeja līgu.

2000. gadā Rīgā, Daugavā starp Vanšu un Akmens tiltu, pirmo reizi notiek F1 ātrumlaivu pasaules čempionāta posms.

2000. gadā ļaunprātīgi spridzinot dzelzceļa sliedes nogranda sprādziens starp Brasas un Zemitānu stacijām. Par gadījumu tika ierosināta krimināllieta, taču nedaudz vēlāk laikraksts "Diena" saņēma anonīmu vēstuli, kurā atbildību par sprādzienu uzņēmās cilvēki, kas sevi dēvēja par demokrātiskās Latvijas cīnītājiem. Atkārtots sprādziens tika rīkots jau pēc pāris mēnešiem 14.novembrī, kad ar 300-400 grammu trotilu tika spridzinātas sliedes uz dzelzceļa pievadceļa Rīgā.

2000. gadā Dailes teātrī notiek Raimonda Paula un Guntara Rača jaunā mūzikla "Leģenda par Zaļo jumpravu" pirmizrāde. Galvenajā lomu mūziklā spēlē jaunais mūziķis Gunārs Kalniņš, izrādē piedalās arī Kultūras akadēmijas Dailes teātra kursa studenti un grupa "bet bet". Mūziklu uz Dailes teātra skatuves var noskatīties līdz 2008.gadam.

2000. gadā Rīgā notiek Latvijas Nākotnes partijas dibināšanas kongress.

1999. gadā Saeimas deputāti nobalso par Rīgas Aviācijas universitātes satversmes apturēšanu.

1999. gadā naktī uz 10.jūniju no akciju sabiedrības "Limbažu piens" noliktavas nozog 1057 kilogramus "Krievijas siera", no darot zaudējumus 1638,35 latu apmērā. Lai noķertu noziedzniekus, policijas darbinieki aicina Limbažu iedzīvotājus informēt policiju vai tirdzniecības kontroles iestādes, ja pārdošanā parādās lēts Krievijas siers.

1999. gadā Saeimas deputāti vienbalsīgi pieņem īpašu likumu, kas slavenajam baletdejotājam Andrim Liepam paredz piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

1999. gadā Rīgā, Prāgas ielā, SIA "Spēks - R" atklāj pirmo daudzstāvu autostāvvietu galvaspilsētā.

1999. gadā Saeima pieņem grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, kas paredz, ka Latvijas drošības iestādēs nevar strādāt bijušie Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieki un citu ārvalstu izlūkošanas dienestu darbinieki, kā arī personas, kuras pēc 1991.gada darbojušās Latvijā ar likumu aizliegtajās organizācijās.

1999. gadā tiek noslēgts līgums par likvidējamās AS "Rīgas vagonu rūpnīca" sociālo un pamatražošanas nodrošināšanas objektu pārdošanu. Uzņēmuma administrators Aldonis Vrubļevskis toreiz paziņoja, ka rūpnīcas sociālie un pamatražošanas nodrošināšanas objekti konkursā tika pārdoti kā vienota pakete par 600 000 latu. Taču uzņēmums, kas iegādājās minēto paketi netika nosaukts uzreiz, bet to uzzināja tikai brīdī, kad visa nauda tika samaksāta.

1998. gadā Briselē tiek parafēts līgums starp Latvijas Republiku un Beniluksa valstīm par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuru ieceļošana un uzturēšanās ir nelikumīga.

1998. gadā Satversmes tiesa atzīst par spēkā neesošiem Ministru kabineta noteikumus, kas paredzēja samazināt kompensāciju izmaksu politiski represētajiem. Toreizējam finanšu ministram Robertam Zīlem, lai izpildītu tiesas lēmumu, nācās veikt budžeta grozījumus, lai sameklētu papildus finansējumu kompensāciju izmaksai.

1998. gadā Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds uzsāk vākt ziedojumus Brīvības pieminekļa atjaunošanai un līdz 2000.gada 30.augustam fondam izdodas savākt 410 070 latu. 210 230 lati ir ziedoti Latvijā, pārējo summu saziedojusi latviešu sabiedrība Anglijā, ASV, Austrālijā, Kanādā, Vācijā, Zviedrijā un citās ārvalstīs.

1998. gadā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, atkārtoti caurlūkojot Krimināllikumu, atbalstīja nāvessoda saglabāšanu, lai gan Valsts prezidents Guntis Ulmanis atgrieza Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Krimināllikumu, jo nepiekrīt nāvessoda saglabāšanai.

1998. gadā Simona Vīzentāla centra Izraēlas nodaļas direktors Efraims Zurovs aicina izsūtīt no Austrālijas tur dzīvojošos Arāja brigādes dalībniekus - Kārli Ozolu un Konrādu Kalēju. Zurovs vēstulē Austrālijas ārlietu ministram Aleksandram Dovneram uzsvēris, ka cilvēkiem, kas Otrā pasaules kara laikā piedalījušies ebreju slepkavošanā, nedrīkst tikt dota privilēģija dzīvot tādā demokrātiskā valstī kā Austrālijā.

1997. gadā „Staburadze” atver pirmo tirdzniecības centru, kura būtiskākā atšķirība no citiem "Staburadzes" firmas veikaliem ir tā, ka tajā var iegādāties preces vairumā, saņemot 10% atlaidi.

1995. gadā Saimnieciskā tiesa pieņem lēmumu, ar kuru par "Bankas Baltija" likvidatoru ieceļ zvērinātu advokātu Uģi Grūbi.

1929. gadā 71 gadu vecumā pēc nelielas slimošanas Gaujienas mācītājmuižā nomirst rakstnieks Apsīšu Jēkabs, īstajā vārdā Jānis Jaunzemis.

1585. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs Valkai piešķir pilsētas tiesības un ģērboni.

Notikumi pasaulē

2010. gadā trešā lielākā ASV autobūves kompānija "Chrysler" un Itālijas autoražotājs "Fiat" izveido jaunu globālu autobūves aliansi. Tas tiek īstenots tikai pēc tam, kad ASV Augstākā tiesa atceļ iepriekšējā dienā pieņemto lēmumu atlikt bankrotējušā autoražošanas giganta "Chrysler LLC" aktīvu pārdošanu uzņēmumam "Fiat".

2009. gadā Bijušais Vācijas izlases futbolists Lotārs Mateuss kļūst par Ungārijas kluba Sēkešfehērvāras "Fehervar" galveno treneri. Viņš kādu laiku trenēja arī Ungārijas valstsvienību, bet amatu pameta pēc tam, kad vienība nespēja kvalificēties 2006.gada Pasaules kausa finālturnīram. Mateuss Vācijas izlasē aizvadīja 150 spēles, kas ir šīs valsts rekords. 1990.gadā, kad Rietumvācijas komanda uzvarēja Pasaules kausa finālturnīrā, viņš bija tās kapteinis.

2004. gadā 73 gadu vecumā mirst leģendārais amerikāņu R&B mūziķis Rejs Čārlzs, kas tiek uzskatīts par vienu no soulmūzikas pamatlicējiem.

2003. gadā divi vīrieši Toronto salaulājas pirmajā geju laulību ceremonijā Ziemeļamerikā. Tas kļūst iespējams pēc Kanādas tiesas lēmuma, kas no laulības jēdziena atdala tā heteroseksuālo definīciju.

2000. gadā 69 gadu vecumā mirst Sīrijas autoritārais prezidents Hafezs Asads.

1999. gadā pirmajiem Dienvidslāvijas karavīriem atstājot Kosovas provinci, NATO aptur gaisa triecienus Dienvidslāvijai.
1998. gadā Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs oficiāli atklāj jauno galvaspilsētu Astanu.

1997. gadā Kambodžas sarkano khmeru līderis Pols Pots pavēl nogalināt savu aizsardzības spēku priekšnieku Sonu Senu un 11 viņa ģimenes locekļus un pats bēg no sava galvenā ziemeļu atbalsta punkta.

1996. gadā Pakistānas premjerministres Benaziras Bhuto valdība nolemj atcelt nāves sodu sievietēm. Pēc ministru kabineta sēdes informācijas ministrs Khalids Kharals paziņoja, ka turpmāk maksimālais sods sievietēm būs mūža ieslodzījums.

1991. gadā Ņujorkā notiek grandioza parāde, sveicot karavīrus, kas atgriezušies no Persijas līča kara.

1990. gadā pirmajās brīvajās vēlēšanās Čehoslovākijā kopš 1946.gada uzvar Vāclava Havela dibinātais Pilsoņu forums.

1990. gadā bijusī Bulgārijas Komunistiskā partija uzvar pirmajās brīvajās vēlēšanās valstī gandrīz četru desmitgadu laikā.

1973. gadā Romā tiek nolaupīts miljardiera Džona Pola Getija mazdēls Džons Pols Getijs III.

1971. gadā ASV oficiāli atceļ 20 gadus veco embargo tirdzniecībai ar Ķīnu.

1967. gadā noslēdzas Izraēlas-arābu Sešu dienu karš, kura gaitā Izraēla sagrābj vairākas Sīrijas, Jordānijas un Ēģiptes teritorijas, ieskaitot Austrumjeruzalemi, Jordānas upes rietumkrastu, Gazas joslu un Sinaja pussalu.

1947. gadā autoražotājs "Saab" no konveijera noripina savu pirmo automobili.

1946. gadā Itālijas iedzīvotāji referendumā nobalso par valsts pārtapšanu republikā. Pēc trim dienām karalis Umberto atkāpjas no varas.

1944. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas karaspēks nogalina gandrīz visus Oradūras iedzīvotājus Francijā, cenšoties apspiest franču pretošanās kustību. Pilsētiņā tiek nogalināti 642 vīrieši, sievietes un bērni.

1944. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas karaspēks nogalina 218 Distomo iedzīvotājus Grieķijā.

1943. gadā ungāru žurnālists Lāslo Biro patentē lodīšu pildspalvu.

1942. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskā Vācija Čehoslovākijā iznīcina Lidices ciematu, atriebjoties vietējai pretošanās kustībai par nacistu Bohēmijas un Morāvijas "protektora" Reinharda Heidriha nogalināšanu.

1942. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas karaspēks sasniedz Lamanšu.

1940. gadā Otrajā pasaules karā Itālija piesaka karu Francijai un Lielbritānijai, Kanāda - Itālijai.

1935. gadā amerikāņu mediķis Roberts Smits izdzer savu pēdējo glāzīti un ASV Ohaio štatā dibina Anonīmo alkoholiķu klubu.

1924. gadā fašisti nolaupa un nogalina Itālijas sociālistu līderi Džakomo Mateoti.

1909. gadā pirmo reizi vēsturē tiek lietots trauksmes signāls SOS, ko pārraida netālu no Azoru salām katastrofā cietušais laineris "SS Slavonia".

1886. gadā Taraveras vulkāna izvirdumā Jaunzēlandē iet bojā 153 cilvēki.

1881. gadā krievu rakstnieks Ļevs Tolstojs pārģērbjas par zemnieku un dodas svētceļojumā.

1829. gadā notiek pirmās airēšanas sacensības starp Oksfordas un Kembridžas universitātēm.

1793. gadā Franču revolūcijas laikā jakobīņi pārņem savā kontrolē Sabiedrības drošības komiteju un izveido revolucionāro diktatūru.

1786. gadā Ķīnas Sičuaņas provincē sabrūk desmit dienas agrāk zemestrīces izraisītā zemes nogruvumā Dadu upē izveidojies aizsprosts, appludinot zemāk apdzīvotas vietas un nogalinot 100 000 cilvēku.

1191. gadā Trešajā krusta karā Svētās Romas imperators Frederiks I Barbarosa noslīkst, pārceļoties pāri kādai mūsdienu Turcijas upei ceļā ar savu karaspēku uz Jeruzalemi.

323. gada p.m.ē. nepilnu 33 gadu vecumā mirst Maķedonijas Aleksandrs Lielais, kurš bija viens no visveiksmīgākajiem militārajiem komandieriem pasaulē un savas nāves brīdī bija iekarojis lielāko daļu senajiem grieķiem zināmo pasauli. Par Aleksandra Lielā nāves iemeslu izplatītas vairākas teorijas - tiek uzskatīts, ka viņš vai nu noindēts, vai miris no kādas infekcijas pārmērīgas dzeršanas rezultātā vai arī no malārijas.