7. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1981. gadā Ģirts Karlsons - futbolists.

1970. gadā Deniss Gorba - jurists, politiķis, Latvijas skriešanas sporta centra viceprezidents.

1965. gadā Valērijs Igaunis - SIA "Felix Holding" līdzīpašnieks un dibinātājs.

1964. gadā Andris Vecumnieks - komponists, diriģents.

1960. gadā Jānis Puriņš - Latvijas Universitātes Pūtēju orķestra mākslinieciskais vadītājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors.

1958. gadā Ērika Šumilo - Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedras vadītāja.

1947. gadā Natālija Jolkina - matemātiķe, politiķe.

1909. gadā Jānis Grantiņš - aktieris (miris 1974. gadā).

Jubilāri pasaulē

1993. gadā Džordžs Ezra - angļu mūziķis.

1991. gadā Emīlija Ratažkovski - amerikāņu modele un aktrise.

1990. gadā Igija Azalija - austrāliešu mūziķe, repere, modele.

1988. gadā Maikls Sera - kanādiešu aktieris, producents un mūziķis.

1985. gadā Čārlijs Simpsons - britu mūziķis ("Busted", "Fightstar")

1981. gadā Anna Kurņikova - krievu tenisiste, divkārtēja Austrālijas "open" uzvarētāja dubultspēlē.

1978. gadā Bils Heiders - amerikāņu aktieris, komiķis, režisors, producents un scenāriju autors, triju "Emmy" balvu ieguvējs.

1975. gadā Alens Aiversons - amerikāņu basketbolists, 11 reizes piedalījies NBA "Visu zvaigžņu spēlē", četrreiz bijis NBA sezonas rezultatīvākais basketbolists.

1974. gadā Mahešs Bupati - indiešu tenisists, 12 reizes triumfējis "Grand Slam" dubultspēļu turnīros, bijušais pasaules dubultspēļu ranga līderis.

1972. gadā Karls Ērbans - jaunzēlandiešu aktieris.

1970. gadā Maiks Modano - amerikāņu hokejists.

1970. gadā Kafu - brazīliešu futbolists, divkārtējs Pasaules kausa kieguvējs un divkārtējs "Copa America" uzvarētājs.

1969. gadā Joahims - Dānijas princis.

1967. gadā Deivs Navarro - amerikāņu ģitārists ("Jane's Addiction", "Red Hot Chili Peppers").

1965. gadā Demjens Hērsts - angļu mākslinieks.

1958. gadā Prinss - amerikāņu mūziķis (miris 2016. gadā).

1952. gadā Orhans Pamuks - turku rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts.

1952. gadā Laiems Nīsons - īru/amerikāņu aktieris.

1945. gadā Volfgangs Šisels - Austrijas valstsvīrs.

1942. gadā Muamars Kadāfi - Lībijas līderis (miris 2011. gadā).

1940. gadā Toms Džonss - velsiešu dziedātājs un aktieris.

1937. gadā Nēme Jervi - igauņu diriģents.

1928. gadā Džeimss Aivorijs - amerikāņu kino režisors.

1917. gadā Dīns Mārtins - amerikāņu aktieris (miris 1995.gadā).

1909. gadā Džesika Tendija - Lielbritānijā dzimusi amerikāņu teātra un kino aktrise (mirusi 1994.gadā).

1897. gadā Georgs Šells - ungāru diriģents (miris 1970.gadā).

1896. gadā Roberts Malikens - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1986.gadā).

1896. gadā Imre Naģi - ungāru politiķis (miris 1958.gadā).

1886. gadā Henrijs Koanda - rumāņu izgudrotājs (miris 1972.gadā).

1883. gadā Silvanuss Morlijs - amerikāņu arheologs, maiju civilizācijas pētnieks (miris 1948.gadā).

1879. gadā Knuds Rasmusens - grenlandiešu polārpētnieks un antropologs (miris 1933.gadā).

1862. gadā Filips Lenards - austriešu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1947.gadā).

1848. gadā Pols Gogēns - franču gleznotājs (miris 1903.gadā).

1837. gadā Aloizs Hitlers - austriešu ierēdnis, nacistu līdera Ādolfa Hitlera tēvs.

1778. gadā Bo Brummels - angļu modes dizaineris (miris 1840.gadā).

1770. gadā Roberts Dženkinsons - Lielbritānijas premjerministrs (miris 1828.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā pirmo reizi neatkarīgā notariāta vēsturē tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) apbalvo notāri, piešķirot Tieslietu ministrijas (TM) pirmās pakāpes atzinības rakstu un Zelta spalvu, kas ir ministrijas augstākais apbalvojums. TM balvu, dodoties pensijā, saņem notāre Gita Anita Šveide.

2007. gadā tiek atklāts jauns tiešsaistes audiovizuālā satura veikals "Boms.lv", kur iespējams legāli iegādāties un lejupielādēt Latvijā radīto mūziku.

2006. gadā par Latvijas bobsleja izlases galveno treneri tiek ievēlēts bijušais pilots Sandis Prūsis.

2005. gadā valdība apstiprina Lūciju Akermani iecelšanai Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktora amatā.

2005. gadā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) vadībā notiek pirmā Eiroatlantisko lietu padomes sēde. Eiroatlantisko lietu padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt Latvijas valsts pārvaldes iestāžu darbību Eiropas drošības un aizsardzības politikas un NATO jautājumos.

2005.gada februārī Eiroatlantisko lietu padomi nolēma izveidot Latvijas integrācijas NATO padome, jo valstī ir nepieciešama pastāvīga NATO un Eiropas drošības un aizsardzības politikas kontekstā risināmo jautājumu koordinācija ne tikai ierēdniecības, bet arī politiskajā līmenī.

2005. gadā 51 gada vecumā miris Valmieras Drāmas teātra direktors Pēteris Sūcis.

2005. gadā par SIA "Rīgas satiksme" padomes priekšsēdētāju tiek iecelts Imants Rākins (JL), bet par padomes priekšsēdētāja vietnieku - Andrejs Požarnovs (TB/LNNK).

2004. gadā par Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētāju atkārtoti un vienbalsīgi tiek ievēlēts Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns Mārcis Auziņš. Par Senāta priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēts Juridiskās fakultātes dekāns Kaspars Balodis un Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Vitālijs Zelčs.

2003. gadā Latvijas Sociālistiskās partijas Politiskās padomes sēdē tiek pieņemts lēmums izstāties no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un veidot savu frakciju Saeimā.

2003. gadā studentu korporācija "Selonija" rīko sava atjaunotā nama Stabu ielā 17 Rīgā iesvētīšanu un atklāšanu.

2003. gadā Latvijā viesojas Ungārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāja Katalina Sili.

2002. gadā Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienība pilnvaroto pārstāvju sanāksmē nolemj organizēt un pieteikt streiku tā gada 20.jūnijā. Arodsavienības organizētajā mediķu streikā 20.jūnijā piedalās aptuveni 270 arodsavienības biedri, bet streiku atbalsta aptuveni 1250 biedri. Streika iemesli ir nepietiekamais ieplānotais finansējums 2002.gada veselības aprūpes budžetā, lai nodrošinātu vidējo darba samaksu cilvēku veselības aizsardzībā strādājošajiem 140,99 latus, un normatīvo dokumentu trūkums, kas paredz medicīnas darbiniekiem normālu saīsinātu darba laiku.

2001. gadā Rīgā, Daugavmalā, svinīgi tiek atklātas 21.Starptautiskās Hanzas dienas.

2001. gadā pie Saeimas ēkas notiek invalīdu pikets par invalīdu nodarbinātības problēmām.

2001. gadā Saeima galīgajā lasījumā pieņem grozījumus likumā "Par dzīvojamo telpu īri". Likumā iekļauta norma, kas nepieļauj maznodrošinātos īrniekus parādu dēļ izlikt bez citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās platības ierādīšanas. Likuma izmaiņas vairs neparedz nevienu gadījumu, kad īrnieki varētu tikt izlikti no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas gadījumos, kad mājai ir nepieciešams kapitālais remonts.

2000. gadā Latvijas Nacionālajā operā 3.Rīgas operas festivāla atklāšanas pasākumā AS "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs pasniedz "Aldara" Gada balvu ķīniešu tenoram Vorenam Mokam.

2000. gadā Latvijā viesojas Turcijas ārlietu ministrs Ismails Džems.

1999. gadā Latvijas Banka sāk noteikt grāmatvedības kursu (oficiālo kursu) Grieķijas drahmai un Jaunzēlandes dolāram.

1999. gadā stājas spēkā Valsts veterinārā dienesta rīkojums "Par atsevišķu dzīvnieku izcelsmes produktu importa pagaidu aizliegumu". Rīkojums izdots uz aizdomu pamata par iespējamo kancerogēnās vielas - dioksīna - klātbūtni produktos, un tas aizliedz ievest Latvijā produktus ne tikai no Beļģijas, bet arī no Francijas un Holandes. Aizliegums attiecināts ne tikai uz vistas un cūkas gaļu, olām un lopbarību, bet arī uz liellopu gaļu un piena produktiem.

1998. gadā Valkā Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis tiekas ar Igaunijas prezidentu Lennartu Meri.

1996. gadā Igaunijas pilsētā Pilvā notiek Latvijas, Igaunijas un Krievijas pierobežas reģionu sadarbības padomes dibināšanas sēde, kurā Igaunijas Republikas Veru un Pilvas apriņķu, Latvijas Republikas Balvu un Alūksnes rajona, kā arī Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala Pečoru, Palkino un Pleskavas rajonu pašvaldību vadītāji paraksta statūtus un nolikumu pārrobežu sadarbības padomes izveidošanai.

1405. gadā Livonijas ordeņa landmaršals ierodas Kauņā, kur sarunās ar Lietuvas dižkunigaiti Vītautu noregulē visus konfliktus un vienojas par kopīgu karadarbību pret Pleskavu. Iedibināt labas attiecības ar Vītautu prasa Vācu ordeņa diplomātijas stratēģiskās intereses - tas šajā laikā cenšas nostiprināties jauniegūtās visai strīdīgās teritorijās Gotlandē, Brandenburgā un Žemaitijā. No šī viedokļa ordenim ir svarīgi novirzīt Vītauta enerģiju karagājienā uz Austrumiem.

Notikumi pasaulē

2006. gadā ASV kara lidmašīnu uzbrukumā Irākā tiek nogalināts Abu Musabs az Zarkavi, kas vadīja teroristu tīkla "Al Qaeda" Irākas operācijas. Zarkavi tiek vainots simtiem cilvēku nāvē, rīkojot spridzināšanas un nolaupīšanas.

2005. gadā 73 gadu vecumā mirst amerikāņu aktrise Anna Bankrofta, kas iekļuva kino vēsturē ar lomām filmās "The Miracle Worker" un "The Graduate".

2004. gadā Ruandas tiesa piespriež bijušajam prezidentam Pastēram Bizimungu 15 gadu cietumsodu par kaujinieku grupējuma izveidošanu, valsts līdzekļu izšķērdēšanu un kūdīšanu uz etnisku vardarbību.

1991. gadā Filipīnās eksplodē Pinatubo kalna vulkāns, radot septiņus kilometrus augstu pelnu kolonnu.

1990. gadā Varšavas pakta valstis oficiāli atsakās no Kremļa varas sargu lomas Austrumeiropā un apņemas veikt demokrātiskas reformas.

1989. gadā aviokatastrofā Surinamā iet bojā 168 cilvēki.
1988. gadā pasaules trešā lielākā musulmaņu valsts Bangladeša padara islāmu par valsts reliģiju.

1981. gadā Izraēlas kara lidmašīnu triecienā tiek iznīcināts Osirakas kodolreaktors netālu no Irākas galvaspilsētas Bagdādes. Izraēla pauž pārliecību, ka šis reaktors varētu tikt izmantots kodolieroču izstrādei.

1980. gadā 80 gadu vecumā mirst amerikāņu rakstnieks Henrijs Millers.

1973. gadā Villijs Brants kļūst par pirmo Rietumvācijas līderi, kas apmeklējis Izraēlu.

1967. gadā sešu dienu kara laikā Izraēlas karaspēks ieiet Jeruzalemē.

1966. gadā bijušais kino aktieris Ronalds Reigans kļūst par Kalifornijas štata gubernatoru.

1965. gadā kompānija "Sony" laiž Japānas tirgū pirmo videomagnetofonu, kas spēj ierakstīt melnbaltu video.

1948. gadā no Čehoslovākijas prezidenta amata atkāpjas Edvards Benešs, atsakoties parakstīt jaunu konstitūciju, kas valsti oficiāli padara par komunistisku.

1940. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas karavīri Normandijā nogalina 23 kanādiešu karagūstekņus.

1940. gadā Otrajā pasaules karā Norvēģijas karalis Hokons VII, viņa ģimene un Norvēģijas valdība dodas trimdā uz Londonu. Tieši pēc pieciem gadiem karaliskā ģimene atgriežas Oslo.

1939. gadā Anglijas karalis Džordžs VI un karaliene Elizabete kļūst par pirmajiem britu monarhiem, kas apmeklē ASV.

1937. gadā 26 gadu vecumā mirst leģendārā amerikāņu aktrise Džīna Hārlova, kas kļuva slavena pēc tādām filmām kā "Hell's" Angels".

1929. gadā Romā, izveidojot Vatikānu, tiek atjaunota pāvesta valsts, kas nepastāvēja kopš 1870.gada.

1917. gadā sabiedroto spēki Masinas kaujā Beļģijā detonē sprāgstvielas zem Vācijas armijas tranšejām, nogalinot apmēram 10 000 vācu karavīru.

1913. gadā amerikāņu alpīnista Hadsona Staka vadītā ekspedīcija iekaro Aļaskas augstāko virsotni - Makinlija kalnu. Pirmais virsotni sasniedza Aļaskas pamatiedzīvotājs Volters Hārpers.

1905. gadā Norvēģija izstājas no savienības ar Zviedriju.

1863. gadā Francijas karaspēks ieņem Mehiko.

1862. gadā ASV un Lielbritānija vienojas apkarot vergu tirdzniecību.

1832. gadā īru imigrantu Kvebekā ievestā Āzijas holera Kanādā prasa apmēram 6000 cilvēku dzīvības.

1692. gadā Portrojālu Jamaikā satricina ārkārtīgi spēcīga zemestrīce. Trīs minūšu laikā iet bojā 1600 cilvēki un apmēram 3000 tiek nopietni ievainoti.

1654. gadā par Francijas karali kļūst Luijs XIV.

1494. gadā Spānija un Portugāle vienojas par Jaunās pasaules sadalīšanu starp abām valstīm.

1099. gadā pirmajā Krusta karā sākas Jeruzalemes aplenkums.