Dziedātājas Jenny May vīrs uzrakstījis grāmatu, kā nodzīvot vairāk nekā 100 gadu
Dziedātājas Jenny May vīrs Gatis Babris ir pārliecināts, ka cilvēkam dzīvot 150 un vairāk gadu nav nekas nereāls, piedevām izskatīties jaunam, skaistam un būt pilnvērtīgam visās dzīves jomās. Savukārt viņa sieva izgājusi reinkarnācijas kursus un zina, kā ir nomirt.
Maija Stuģe, kas jau ilgu laiku zināma ar pseidonīmu Jenny May, un Gatis Babris ir viena no ģimenēm, kuru dzīvei var sekot līdzi "STV Pirmā!" šovā "Mīla burbulī". Tajā skatītāji bija liecinieki, ka garīguma jautājumos Gatim ir citādi uzskati nekā vēdiskajam filozofam Uģim Kuģim un multimāksliniekam Horenam. Jau vairākus gadus viņš pie dažādiem dzīves skolotājiem apgūst dažādas pasaules uzbūves zināšanas, tostarp ezoteriku, turklāt tik nopietnā līmenī, ka sarakstījis pat grāmatu "Ilggadnieks" – par cilvēku ilgmūžību! Gatis arī iecerējis izveidot skolu, kurā gatavs dalīties ar savām zināšanām, kā pagarināt mūžu. Žurnālam "Kas Jauns" Gatis Babris izstāstījis, kā nonācis līdz šādām atklāsmēm.
Mācījies, kā nopelnīt miljonu
“Savā dzīvē esmu gājis cauri dažādām pieredzēm, esmu daudz ko mācījies pie dažādiem dzīves skolotājiem, līdz vienā brīdī man pašam sāka nākt sapratne par visu lietu kopsakarībām,” iesāk stāstīt 35 gadus vecais Gatis, kuru jau kopš bērnības interesējusi ilggadības tēma.
“Man šķita nepieņemami, ka cilvēka mūžs ir tik īss. Kad vēstures avotos, it sevišķi reliģiskajos, uzzināju par reāliem piemēriem par cilvēkiem, kuri dzīvojuši vairākus simtus gadu, tas man lika aizdomāties, kāpēc tagad cilvēki nespēj tik ilgi nodzīvot. Kur ir problēma? Šī doma visu laiku manī sēdēja iekšā arī tad, kad attīstījos biznesa jomā, kad meklēju sev mentorus, kuri spēs man sniegt reālas zināšanas, kā veidot savu biznesu. Tolaik es meklēju reālus miljonārus, kuri kļuvuši bagāti ar savu darbu, un uzprasījos pie viņiem mācīties
Tā es iepazinos ar kādu Latvijas multimiljonāru, sauksim viņu par Mr. Džī. Viņš patiešām bija ļoti labs skolotājs, kurš pats bija mācījies pie turīgiem un ietekmīgiem cilvēkiem un pats par tādu kļuvis.
Viņš man iemācīja ne tikai biznesa likumus un naudas nozīmi, bet arī to, kā sakārtot savu iekšējo pasauli, savu domāšanu, savus mērķus un uzstādījumus dzīvē. Mācījos pie viņa trīs gadus, tikāmies reizi vai pat divas nedēļā, un ļoti daudz no viņa ieguvu gan biznesa un finanšu jautājumos, gan cilvēka iekšējās programmas jomā – kā mēs rīkojamies un kāpēc mēs tā rīkojamies.
Pēc šīm biznesa un dzīves mācībām es padziļināti pētīju pasaules reliģijas, bet pēc tam satiku vienu no slāvu un āriešu seno zināšanu glabātājiem Darislavu Starikovu no Sibīrijas, kurš ir arī mans grāmatas Ilggadnieks līdzautors. Vēl es mācījos no akadēmiķa Nikolaja Levašova grāmatām, kur šis ekstrasenss un dziednieks daudz raksta par pasaules uzbūves pirmsākumiem un pamatprincipiem, kā arī lasīju daudzu citu dzīves principu izzinātāju darbus,” savu uzkrāto zināšanu pieredzi uzskaita Gatis.
Ar pseidonīmu Arramirs
Visas šīs iegūtās zināšanas noveda pie tā, ka Gatis sāka rakstīt grāmatu. “Ejot šo savu dzīves ceļu, mācoties un iegūtās zināšanas lietojot praksē, man iestājās sapratne par visu šo tēmu kopsakarībām, sāka nākt apskaidrība, ka tas viss ir savstarpēji saistīts.
Bija pat tā, ka naktīs vairs nespēju aizmigt – domas un secinājumi paši nāca, brīžiem pat nesapratu, kā es to visu tagad zinu!
Sāku visu pierakstīt. Vispirms uz lapiņas, bet, tā kā tas atkārtojās katru nakti, sapratu, ka visas šīs domas tomēr jāpieraksta datorā. Un tā ik nakti es tikai rakstīju un rakstīju, papildus pierakstot vēl virsrakstus jaunām tēmām, par kurām man ir, ko teikt. Beigās šīs tēmas bija jau kādas 30, un rakstīšanu turpināju arī pa dienu. Man visas šīs tēmas saslēdzās vienā galvenajā – par cilvēka ilggadību –, jo sapratu, kas ir jādara cilvēkam, lai nodzīvotu ilgi jo ilgi. Un par to arī ir šī grāmata. Turklāt šobrīd ir uzrakstīta pirmā no trim iecerētām grāmatām, tā saucas "Pamati" un sastāv no divām daļām,” paskaidro Gatis, kurš grāmatu uzrakstījis ar pseidonīmu Arramirs.
Kāpēc tieši tāds? “Pseidonīms pie manis atnāca jau pirms ilgāka laika, kad sapratu, ka tieši ar vārdu Arramirs man jābūt kā grāmatas autoram. Nu, pseidonīms kā pseidonīms. Plašāk nav nepieciešams iedziļināties. Tiem cilvēkiem, kas māk šādus vārdus tulkot, nebūs grūti saprast tā nozīmi. Turklāt tādas vienas konkrētas nozīmes šim vārdam nemaz nav,” noslēpumainības plīvuru saglabā Gatis.
Ilgmūžības receptes noslēpumi
Kādi tad ir šie ilgmūžības nosacījumi, ko sapratis Gatis? “Tas ir milzīgs darbs ar sevi. Nav nekādas brīnumdziras, bet viens no galvenajiem nosacījumiem – spēt ietekmēt savu zemapziņu un apzināties vienlaicīgu dzīvi divās pasaulēs: fiziskajā un smalkajā. Un, ja man jautā, vai ir kāds viens konkrēts ilggadības knifiņš, tad jāapbēdina, ka tāda nav. Ir ļoti daudzu lietu kopums, kas jāizzina un jāievieš savā ikdienā, lai cilvēks savā dzīvē kļūtu pilnvērtīgs un varētu iet tik ilgu dzīves ceļu, kādu pats vēlas,” paskaidro Gatis un, vaicāts, cik ilgu dzīves ceļu viņš iecerējis pats sev, nopietni atbild: “Tas lai paliek pie manis. Bet pateikšu vienu – ja cilvēkam ir mērķis nodzīvot ilgāk par tagad esošo vidējo cilvēka mūžu, tad viņam ir visas iespējas. Ir tikai jāatrod visas nepieciešamās zināšanas, lai to īstenotu, un jālieto tās praksē.”
Bet kā ar nejaušiem nelaimes gadījumiem? Piemēram, esi izzinājis ilgmūžības noslēpumus, bet pēkšņi ķieģelis uzkrīt uz galvas, un beigta balle! “Jā, risks pastāv vienmēr, bet esmu sapratis, ka, liekot lietā visas šīs zināšanas un mācības, cilvēkam tomēr ir iespējams izvairīties arī no šādām traģiskām nejaušībām. Jo nejaušību nav,” atbild Gatis un izskaidro arī savu nostāju šobrīd aktuālajā Covid-19 tēmā – vai tā var ietekmēt ceļu uz iecerēto ilggadību? “Labi, ka šis vīruss ir parādījies, jo tas ieveda pasauli jaunā ritējumā. Piedevām tie, kam bija šī pasaule jāatstāj, tie to atstāja un atstās, bet tie, kam jāgūst mācība šā vīrusa dēļ, šo mācību arī guva un gūs. Tikai nākotnē katrs varēs atskatīties uz šo laiku un novērtēt tās izmaiņas, kuras viņu dzīvē un pasaules ierastajā rutīnā ieviesa šis vīruss.
Tas, tāpat kā jebkura cita slimība, liek cilvēkam apstāties, apdomāt savas ikdienas rutīnā esošās darbības un saprast savu esību. Jebkura slimība noliek cilvēku uz pauzes, kas dota, lai cilvēkam būtu brīdis apstāties un apdomāt savu dzīvi. Un tā patiešām ir jāapdomā, jāieklausās sevī. Ja to nedari, tad dzīve sūta nākamo slimību, nākamos brīdinājumus un pauzes. Ja ar to nelīdz, tad... nāve! Jo katram mums ir dvēsele, un dvēsele grib no katras dzīves gūt konkrētu pieredzi
Ja dvēsele saprot, ka cilvēks dara pilnīgākās muļķības, ka cilvēks dzīvē neiet to virzienu, ko dvēsele vēlas izzināt, tad tā ieslēdz ķermeņa pašiznīcināšanās režīmu.
Un cilvēks ātrāk vai lēnām nomirst, lai dvēselei būtu iespēja pārmiesoties jaunā ķermenī cerībā iegūt tās zināšanas, kādas tā grib iegūt, atrodoties fiziskajā miesā.
Tāpat ir slimības un vīrusi, kas pieķeras cilvēkam viņa karmas dēļ. No atsevišķām karmām cilvēkam ir iespējams atbrīvoties ar dažādām tautas metodēm, veicot dažādas prakses, citas karmas mums ir jāizdzīvo savā ikdienas dzīvē caur dažādiem notikumiem un situācijām, bet daļa no karmām ir vienkārši jāpārslimo, un nekā citādi no tām nav iespējams atbrīvoties,” stāsta Gatis, piebilstot: “Viens no galvenajiem ilgdzīvošanas nosacījumiem ir iet pa pareizu dzīves ceļu. Katra dvēsele cilvēkā vēlas “pamosties”. Ja viņai tas izdodas, tad cilvēkam ir lielas izredzes atrast savu patieso dzīves ceļu un būt tajā laimīgam.”
Kursi tiem, kas domā par ilgmūžību
Gatis uzsver, ka viena no ilggadības atslēgām ir tā sauktās smalkās pasaules izpratne un tās pieņemšana. Tas, ka cilvēks netic smalkajai pasaulei, nenozīmē, ka tā neeksistē. Cilvēkam vienmēr ir grūti noticēt tam, ko pats nav redzējis un sajutis, tāpēc uzticēties citiem ir grūti – uzticēties tiem, kas to redz vai ir redzējuši un māk par to pastāstīt,” bilst Gatis un, vaicāts, ko draugi un paziņas domā par šīm viņa dzīves atziņām, pasmaida: “Jā, maniem draugiem liekas dīvaini, ka rakstu grāmatu par šādām lietām. Bet es pats savulaik pret to visu biju skeptiski noskaņots, un, runājot par skepticismu, – visa pamatā ir zināšanas. Tas, ka šodien kaut ko noliedz, nenozīmē, ka turpināsi to noliegt pēc gada, kad būsi ieguvis plašākas zināšanas, plašāku pasaules izpratnes ainu. Šajā visā nav nekādas mistikas. Absolūti nekādas!”
Gatis Babris nav nolēmis apstāties pie vienas grāmatas par ilgmūžības noslēpumiem uzrakstīšanas, jo ir iecerētas vēl divas. Visas trīs grāmatas kā viens kopums arī veidos ilggadības zināšanu veselumu. Turklāt viņš šobrīd darbojas pie online skolas izveides, kas būs Gata un Darislava kopīgi izveidotā ilggadības un cilvēka dzīves pilnvērtības zināšanu platforma. Tajā interesenti varēs iestāties un mācīties zināšanas par ilgmūžību – vai nu izzināt vienu tēmu, vai visu kursu, kas varētu ilgt aptuveni četrus gadus. “Es nevienam to neuzspiežu, es to daru ar domu – ja nu kādu tas patiešām interesēs, es varēšu palīdzēt to izzināt,” uzsver Babris.
Jenny May: “Mirt ir patīkami!”
Gata darbā liels atbalsts ir viņa dzīvesbiedre Jenny May, kura pati interesējas par garīgām lietām, turklāt tas viņu aizrāvis vēl agrāk par Gati. Bet tagad Maija spēj palīdzēt citiem ieskatīties viņu iepriekšējās dzīvēs.
Maija piedalījusies Gata grāmatas tapšanā un daudzas no tajā paustajām lietām izmēģinājusi pati uz savas ādas, lai pārliecinātos, vai tas strādā. “Lai pārliecinātos, ka Gata idejas ir reālas, vai viņš ar tām nav aizgājis pārāk “ku-kū”. Un šīs idejas strādā! Tam labs piemērs ir arī tas, ka pēdējā laikā daudzi vēršas pie mana vīra pēc padomiem. Vai tas ir biznesa jautājumos vai ģimenes lietās, vai garīgos jautājumos – katram savas intereses. Un sāk arī man zvanīt,” smejas Maija, sakot, ka viņai gan vēl ir daudz jāmācās, lai varētu būt par padomdevēju.
Vienā sfērā gan Jenny May ir izmācījusies! Viņa pandēmijas laikā apmeklēja regresologa Māra Drešmaņa Reinkarnācijas institūtu un pati apguva regresologa spējas. “Man kaut kā tas viss ļoti labi padevās. Sāku praktizēt uz draugiem, bērna auklīti, Gati... Bet es neiesaku to darīt ikvienam, jo ar šīm lietām nevajadzētu spēlēties. Tas var nelāgi beigties,” uzsver Maija, kura pati ir ceļojusi septiņās savās iepriekšējās dzīvēs.
Un kā? “Esmu redzējusi ne tikai savas dzīves uz zemes, bet arī debesīs – kā dvēselīte aiziet, kā cilvēks mirst. Jā, esmu redzējusi, kā es nomirstu, kā vīrs sēdēja blakus noraudājies, lūgdamies, lai nemirstu... Tas viss izklausās baisi, bet patiesībā nekā briesmīga tajā nav. Jo pats nomiršanas fakts ir patīkams!
Pat iedomāties nevarat, kāds kaifs ir mirt! Es nezinu, kāpēc mums ir iepotēts, ka no nāves jābaidās. Nē, nav jābaidās!
Miršana ir brīdis, kad dvēselīte dodas debesīs, un, kad tā nonāk augšā, tad ir ļoti patīkamas sajūtas,” zina teikt Maija, piebilstot, ka viņas ceļojums savās iepriekšējās dzīvēs pamainījis skatu uz tagadējo dzīvi.
Vai tiešām viņa to visu pati izjuta? “Jā! Un izjūtas ir visdažādākās. Piemēram, pirms miršanas ir emocionāli ļoti grūti atstāt sērojošos tuviniekus. Aiziešanas brīžos vairāk satraucies par tiem, kas sēro. Ne jau par sevi. Bet, runājot par visām šīm iepriekšējām dzīvēm, mani pašu visvairāk pārsteidza, ka cilvēks evolūcijā ir bijis arī augs vai dzīvnieks. Līdz šim es to savās domās nevarēju pieņemt un noliedzu, ka dvēsele varējusi iemiesoties arī augā, bet pēc pašas pieredzes nu esmu apzinājusies, ka, jā, tas ir iespējams. Es esmu bijusi arī dzīvnieks – ērglis! Es to sajutu, es to redzēju, un tas bija diezgan dīvaini. Vēl esmu bijis vīrietis, bet ļoti maz dzīvēs. Bet jāatzīst, ka man par sevi nebija tik interesanti, kā ievest citus cilvēkus viņu iepriekšējās dzīvēs un tad kopā to paskatīties. Kā to var redzēt? Katram tas ir citādi – viens to redz kā filmu, cits vairāk uztver ar sajūtām,” reinkarnacionikas principus izskaidro Maija, piebilstot: “Bet tā nav hipnoze, cilvēks atrodas pie pilnas apziņas. Pati biju pārsteigta, cik vienkārši tas darbojas.”
