Sēru terapija "Marvel" gaumē. Seriāla "WandaVision" recenzija

Paralēli vairākām jaunām pilnmetrāžas filmām un jau iemīļotu supervaroņu filmu turpinājumiem tika izsludināti arī vairāki televīzijas seriāli, kas būtu veltīti tiem supervaroņiem, kuri vēl nav tikuši paši pie savām filmām. Lai arī cik ļoti man patiktu «Marvel» uzbūvētā pasaule, tieši pret šiem seriāliem biju visai skeptiska. Taču tad es noskatījos «VandaVīzija».

«Marvel» pasaules līkloči

Tiem lasītājiem, kuri nav pazīstami ar «Marvel» komiksiem (tā šobrīd ir pārvērtusies par multi-miljonu industriju izklaides magnāta «Disney» paspārnē), mēģināšu mazliet ieskicēt seriāla notikumu priekšvēsturi. Vanda Maksimova jeb Sarkanā ragana (Elizabete Olsena) ir ar superspējām apveltīta varone, kura nāk no «X-cilvēku» komiksu pasaules, taču nu jau ir kļuvusi par neatņemamu «Atriebēju» sāgas sastāvdaļu. Vanda un viņas dvīņubrālis Pjetro (jeb Dzīvsudrabs) nāk no izdomātas Austrumeiropas valsts Sokovijas. Kad abu vecāki iet bojā sprādzienā kara laikā, viņi tajā vaino Toniju Stārku un Atriebējus un pievienojas teroristu grupējumam «Hidra», ļaujot ar sevi veikt eksperimentus, kas rada dvīņos superspējas.

Vanda spēj kontrolēt cilvēku domas un pārveidot realitāti, bet Pjetro piemīt superātrums. Kad Tonija Stārka izveidotā aizsargprogramma Ultrons nolemj iznīcināt pasauli, izmantojot arī «Hidras» palīdzību, Vanda ar telepātijas palīdzību uzzina par šo plānu, un dvīņi pievienojas «Atriebēju» komandai, kļūstot par labajiem tēliem. Diemžēl pēdējā cīņā ar Ultronu Pjetro iet bojā.

Izskaidrot to, kas ir Vīzija, ir mazliet grūtāk. Tonijs Stārks jeb Dzelzs vīrs bija radījis sev mākslīgā intelekta palīgu, vārdā Džārviss, kuru it kā iznīcināja Stārka nākamais veidojums - Ultrons. Bet, kad izrādījās, ka Džārviss ir izdzīvojis interneta tīmeklī, viņam, izmantojot bezgalības akmeņus, tiek radīts sintētisks ķermenis. Vārdu sakot, citējot reperi Edavārdi: «Viss ir sarežģīti». Taču galvenais ir tas, ka ar telepātijas un telekinēzes spējām apveltītā Vanda Maksimova un mākslīgā intelekta-bezgalības akmeņa radītais androīds Vīzija iemīlējās viens otrā. Un radīja, patiesību sakot, vienu no netipiskākajiem un romantiskākajiem «Marvel» universa pāriem. Taču «Atriebēju» sāgas noslēgumā, lai glābtu pasauli, Vīzija iet bojā savas mīļotās sievietes Vandas acu priekšā. Mini seriāla «VandaVīzija» notikumi risinās trīs nedēļas pēc «Atriebēji: Endgame» notikumiem.

Es mīlu Vandu

Tas, ko mēs ieraugām seriāla «VandaVīzija» sākumā, ir kaut kas negaidīts - skatītāju piepeši sagaida 1950. gadu amerikāņu situāciju komēdija (jeb sitkoms), kur galvenās lomas izspēlē Vanda un Vīzija. Melnbaltajā pasaulē mēs sekojam līdzi tam, kā Vīzija un Vanda slēpj savas superspējas, mēģinot iejusties mazajā Rietumskata pilsētiņā. Vīzija strādā ofisā, bet Vanda, kā īsta mājsaimniece, uztur ģimenes pavardu un mēģina sadzīvot ar savu ziņkārīgo kaimiņieni Agnesi. Abu dzīve ir pilna ar smieklīgiem pārpratumiem, ko vēl vairāk pasvītro abu pārspīlētā aktierspēle. Vārdu sakot, šķiet, ka Vanda un Vīzija tomēr ir kaut kā izglābušies no baisajām «Endgame» notikumu sekām! Taču jau pirmajā sērijā nepamet sajūta, ka šajā pasaulē nekas nav tā, kā tas izskatās, un visu laiku uzglūn kaut kas baiss. Pārspīlēti priecīgā un saldā 1950. gadu pasaule atgādina «Stepfordas sievas», pilsētiņas iedzīvotāju stīvie smaidi šķiet slēpjam kaut ko bīstamu, kā arī Vandai sāk šķist, ka kāds ar viņu mēģina sazināties. Un vispār - kas ir Džeraldīne, kas uzrodas no sazin kurienes?

Ar katru nākamo sēriju skatītājiem tiek doti arvien jauni pavedieni, lai sāktu likt kopā sarežģīto puzli par to, kas slēpjas aiz no nekurienes skanošajiem skatītāju smiekliem. Jo «VandaVīzija» tiešām spēj sajaukt galvu - piepeši sēriju vidū parādās reklāmas pauzes, melnbaltajā pasaulē ielaužas krāsaini akcenti, un kāpēc piepeši Vanda un Vīzija jau dzīvo 1970. gados? Šajā gadījumā jāuzteic meistarīgi savērptais scenārijs, jo, lai arī katra sērija ir vien 30 minūtes gara, seriāls spēj saglabāt intrigu līdz pat beigām. Turklāt papildu baudu sagādā neskaitāmās kultūratsauces - «VandaVīzija» apspēlē visas televīzijas situāciju komēdiju klišejas, parodējot gan tādu klasiku kā «Es mīlu Lūsiju», «Apburtā» un «Breidiju bariņš», gan Latvijas skatītājiem pazīstamākos mūsdienu sitkomus «Malkolms pa vidu» un «Amerikāņu ģimenīte».

Vizuāls baudījums

Tā kā stāstot vairāk par seriālā notiekošo, riskēšu atklāt intrigu un dažādus noslēpumus, kas saistās gan ar Vandas, gan arī Vīzijas izcelsmi un spējām, pievērsīšos «VandaVīzijas» vizuālajam ietērpam. Tas vairs nevienam nav pārsteigums, ka televīzijas seriāli arvien vairāk arī savā vizuālajā valodā atgādina lielā ekrāna darbus. Un «VandaVīzija» ar savu vizualitāti spēlējas apbrīnojami virtuozi. Ņemot vērā, ka darbība norisinās gan dažādās realitātes, laiktelpās un paralēli vēl precīzi citē televīzijas sitkomus, arī seriāla attēls mainās līdzi. Piemēram, ir aizraujoši vērot to, kā seriāla veidotāji izmanto attēla malu attiecību - 1950. gadu melnbaltās sērijas varam vērot 4:3 attiecībā. Taču, kad darbība norisinās citur vai notiek laiktelpas izmaiņas, attēls izplešas vai sašaurinās. Protams, šis nav izcili novatorisks vizuāls paņēmiens, taču «VandaVīzijas» gadījumā tas rada stāstam ļoti nozīmīgu papildlīmeni - šķiet, ka arī attēls elpo līdzi notikumiem un tam, kā pasauli uztver Vanda.

 Komiksu filmas, protams, nav iespējams iedomāties bez iespaidīgiem specefektiem - galu galā, «Atriebēju» sāga lielākoties ir filmēta uz zaļā ekrāna fona. Arī «VandaVīzija» pārsteidz skatītājus ar izcilu datorgrafiku, taču šoreiz lielu nozīmi spēlē arī telpu iekārtojums, kostīmi un katrai desmitgadei atbilstošā vizualitāte. Kaut vai melnbaltā un krāsainā attēla pārmaiņas brīžiem tiek risinātas ļoti interesantos veidos. Protams, arī «VandaVīzija» neiztiek bez nodevām klasisko komiksu filmu noteikumiem, jo īpaša seriāla beigu daļā, kad noris  neizbēgamā «lielā cīņa pret ļauno». Un šajā sadaļā arī mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi kļūst supervaroņu žanram ierastāki. Taču tāpat seriāla veidotāji neatlaiž grožus un neļauj attēlam kļūt par klasisku «Marvel» filmu - stilistika tiek izturēta līdz pat beigām.

Visam pāri ir sēras

Tas, kas atšķir labu supervaroņu stāstu no slikta, ir tas, kāda ir izvēlētā apakštēma un kā tā tiek pasniegta. Jo komiksi vienmēr ir metafora par pasauli, kurā dzīvojam. Tēmu loks ir plašs - no neiecietības pret citādo līdz rasu nevienlīdzībai un totalitārisma bīstamībai. Seriāla «VandaVīzija» centrā ir Vandas Maksimovas pieredze, kas pats par sevi ir nozīmīgs fakts, ņemot vērā, ka komiksu pasaule vēl līdz salīdzinoši nesenam laikam ir bijusi izteikti maskulīna. Sievietes-supervarones pārsvarā ir darbojušās kā otrā plāna tēli - arī «Marvel» pasaulē savas filmas nopelnījušas ir vien Kapteine Mārvela un Melnā atraitne (filma vēl gaida savu iznākšanu). Lai arī Vanda un Vīzija darbojas kā tandēms, šis viennozīmīgi ir Vandas šovs, kas runā par naivu un aizkustinošu vēlmi pēc vienkāršas dzīves, kas viņai tika atņemta jau bērnībā.

Otra tēma, par kuru runā seriāls, ir sēras un tas, kā pieņemt smagu zaudējumu. Vandas liktenis sastāv no smagiem zaudējumiem - no sākuma tie ir vecāki, tad viņas dvīņu brālis un tad Vīzija. Tā kā varoņu superspējas vienmēr ir cieši saistītas ar emocijām, «VandaVīzija» mums parāda to, cik dažādos veidos var manifestēties trauma. Tas, ka Vandai piemīt spējas pārveidot realitāti, ir spēcīga metafora tam, kā brīžos, kad piedzīvojam smagu zaudējumu, pārvēršas arī pasaule mums apkārt. Ne velti saka, ka sērās un depresijā pasaule mēdz zaudēt krāsas.

 Protams, seriālam ir arī savi banālākie brīži un izskan komiksu pasaulē jau līdz apnikumam nodeldētas frāzes. Taču seriāls ir tik dīvains un izklaidējošs, ka uz šiem paklupieniem var pievērt acis. Turklāt noteikti jāuzteic Elizabetes Olsenas un Pola Betanija aktierspēle - beidzot abiem aktieriem ir iespēja parādīt daudz plašāku amplitūdu, nekā visās «Atriebēju» filmās kopā. Un «VandaVīzija» nav viegls uzdevums - gan Olsenai, gan Betanijam ir jāspēj zibenīgi pārslēgties no žanra uz žanru, kā arī bieži vien jāizspēlē neskaitāmas emocijas vienlaikus. Un abiem tas izdodas brīnišķīgi, demonstrējot lielisku savstarpējo ķīmiju. Turklāt, tā kā seriāla noslēgumā uzzinām lielu noslēpumu par Vandu Maksimovu, ir skaidrs, ka šos tēlus satiksim vēl, un es noteikti jau nevaru sagaidīt šo atkaltikšanos.

"WANDAVISION", skatāms "Disney+"

Scenārija autori: Džeks Šēfers (radītājs), Pīters Kamerons, Makenzija Dora, Lora Donija, Bobaks Esfardžani, Megana Makodvela, Kamerons Skvairss u.c.

Režisors: Makss Šakmens.

Lomās: Elizabete Olsena, Pols Betanijs, Katrīna Hāna, Tejona Perisa, Keta Deningsa, Rendals Parks, Evans Pīterss un citi.