"Balss maskā" uzvarētājs Baltais vilks jeb Gints Andžāns atklāj savus noslēpumus

Kurš pirmais atmaskoja Balto vilku, cik profesionāls dejotājs viņš ir, kāda loma Baltā vilka tēlā bija Santai Didžus un Ginta Andžāna sievai, kas bijis visgrūtākais, esot maskā, un vai turpmāk Gints uz skatuves kāps arī kā dziedātājs – to viņš izstāsta šajā sarunā.

Priecīgs par savu masku

Kad Gintam piedāvāja piedalīties "Balss maskā", viņš piekrita, lai arī par šova pirmo sezonu viņam bija tikai daļējs priekšstats. Kā tas izpaudās? “Redzēju tikai pašu pirmo raidījumu. Un tad man pietika ar 20 sekundēm, lai uzreiz saprastu, ka aiz Rīgas maskas ir mana Dailes teātra kolēģe Ērika Eglija-Grāvele. Starp citu, tieši tikpat daudz laika viņai bijis nepieciešams, lai atšifrētu Balto vilku, – Ērikai uzreiz bijis skaidrs, ka tas esmu es. Tas liecina tikai par to, ka skatuves partneri viens otru ļoti labi pazīst arī ārpus skatuves,” smejas aktieris, sakot, ka piedāvājumam piedalīties šovā piekritis nešauboties: “Bija skaidrs, ka šis šovs tā dalībniekiem ir labs izaicinājums un vokālo spēju pārbaude, bet skatītājiem – aizraujoša intriga. Teicu jā, un uzskatu, ka šis bija viens no projektiem, kurā nav kauns piedalīties!”

Būt par Balto vilku Gintam piedāvāja šova producenti, taču, kā atzīst aktieris, ja būtu iespēja, viņš arī pats noteikti izvēlētos tieši šo masku. “Jau tad, kad ierados piemērīt masku, biju apmierināts ar to, bet, kad ieraudzīju pārējās maskas, sapratu, ka Baltais vilks ir tas, ko būtu gribējis visvairāk. Turklāt pieļauju, ka citās maskās tik brīvi kustēties būtu krietni apgrūtinošāk. Tāpēc man ļoti, ļoti paveicās, jo, esot šajā maskā, savos priekšnesumos varēju pilnībā izmantot Lienes Gravas piedāvāto horeogrāfiju. Un tas arī bija viens no maniem veiksmes faktoriem,” uzskata Gints.

Leļļu teātra skola

Skatītāji un šova detektīvi novērtēja, ka Ginta Andžāna Baltā vilka tēls bija ļoti profesionāli un pārdomāti izveidots. Vai aktieris pats pie tā piestrādāja, vai kāds tomēr viņam palīdzēja? Gints teic, ka te ļoti noderējusi viņa aktieru studijās un teātra izrādēs gūtā pieredze.

“Visvairāk palīdzēja pieredze no Dailes teātra izrādes "Planēta Nr. 85", jo tajā mums bija jāuzstājas lielās maskās, caur kurām bija apgrūtināta redzamība. Kad gatavojām šo izrādi, mums kā konsultante bija pieaicināta Leļļu teātra aktrise Santa Didžus, kas izstāstīja daudzas un dažādas būtiskas nianses, kā savas maskas atdzīvināt situācijā, kad nav iespējams strādāt ar paša grimasēm, acu skatienu, kad vairāk jāstrādā ar kustībām. Piemēram, esot Baltā vilka maskā, bija tāds “sīkums” – ja es ar savām acīm skatītos tur, kur gribētu, sanāktu, ka Vilks skatās debesīs! Šī maskas nianse bija jāņem vērā un jāatceras: ja Vilks grib ieskatīties cilvēkam sejā, tad man, esot maskā, skatiens ir jāfokusē uz cilvēka vidukli!” paskaidro Gints Andžāns, uzsverot, ka ir pateicīgs Santai Didžus par savulaik sniegtajiem padomiem, kas nu lieti noderējuši šovā "Balss maskā".

Speciāli mulsinājis ar dejotprasmi

Esot Baltā vilka tēlā, Gints Andžāns pārsteidza arī ar vokālajām dotībām. Viņš gan uzsver, ka nav profesionāls dziedātājs, taču dziedāšana nav sveša. “Te jāsaka pateicība gan skolas laiku kora vadītājai, gan Kultūras akadēmijas vokālajiem pedagogiem, gan teātra vokālajiem pedagogiem, jo viņi jau ir tie, kas strādāja ar manu balss aparātu, attīstīja to,” atzīst Gints un turpina: “Paldies Dievam, ka teātrī ik pa laikam ir muzikālas izrādes, kur man ir iespēja dziedāt, dažreiz dziedu arī ārpus teātra citos projektos, līdz ar to manas vokālās spējas tiek nodarbinātas. Šovā "Balss maskā" varēju dziedāt, ko gribēju, tāpēc šo iespēju izmantoju un pierādīju pašam sev, ka tomēr spēju arī kārtīgi “iebliezt”.

Bet visvairāk Baltais vilks pārsteidza ar perfekto dejotprasmi un plastiskumu. Vērojot viņa kustības, gan skatītāji, gan žūrija domāja, ka tas ir kāds profesionāls dejotājs, kurš dejojis jau kopš bērnības! “Zināmā mērā viņiem ir taisnība,” smejas Gints, paskaidrojot, ka viņš patiešām dejojis jau kopš bērna gadiem – skolas pirmajās klasītēs tās bija sporta dejas, bet līdz vidusskolas beigām gājis tautas deju kolektīvā. “Protams, arī akadēmijā un teātrī dejas solis ticis apgūts un turēts formā, līdz ar to dejošana man nav gluži sveša padarīšana. Bet, kad Balss maskā no detektīviem izskanēja pirmie minējumi par profesionālo dejotāju, sapratu, ka ar to vajag spēlēties, aiz tā vajag aizķerties, ka tas ir tas trumpis, kas jāizmanto. Nolēmām manos priekšnesumos uzspiest vēl vairāk uz horeogrāfiju, lai vēl vairāk sajauktu detektīviem prātu un viņi patiešām domātu, ka Baltais vilks ir dejotājs,” stāsta Gints.

Viņa dejotprasme visspilgtāk izpaudās priekšnesumā "All Summer Long". “Lai tam sagatavotos, veltīju ļoti daudz treniņu stundu arī mājās. Palīgos pieslēdzās sieva, katru vakaru ar viņu mājās dejojām. Protams, viņa zināja, ka piedalos šajā šovā, jo man jau nebija citas vietas, kā mūsu mājas, kur mēģināt deju soli. Lai nebūtu kā Anmary, kurai nācās braukt uz Lucavsalu, sēdēt automašīnā un tur dziedāt,” pasmaida Gints, atzīstot, ka šī viņa izpildītā deja kantri stilā bijusi arī vissarežģītākā horeogrāfija Baltā vilka repertuārā: “Tas bija visizaicinošākais no numuriem, jo nācās piedomāt, lai tikai nesajauktu deju soli.”

Savukārt no vokālā materiāla Gintam visgrūtāk bijis izpildīt Braiana Adamsa hitu "Summer of ’69". “Tā ir dziesma, kas man ļoti patīk, ko es klausos, braucot mašīnā un dziedot līdzi. Taču līdz šim nebiju īsti apzinājies, cik šī dziesma patiesībā ir sarežģīta, jo viens ir dungot pie sevis automašīnā, otrs – dziedāt to uz skatuves! Kad aizgāju pie šova vokālās pedagoģes Karīnas Tropas un sākām analizēt, kā šī dziesma jādzied, tad... oi, oi... Kļuva skaidrs, kāpēc tie džeki ir pasaules mūzikas megazvaigznes, kāpēc viņu ir tik, cik ir, jo mēģināt viņus atkārtot vai kaut mazliet pietuvināties viņu izpildījumam ir ļoti, ļoti liels izaicinājums,” paskaidro Gints.

Telefons karsts no atsauksmēm

Reti kurš no "Balss maskā" skatītājiem šaubījās par Baltā vilka uzvaru. Bet, kad Gints Andžāns pelnīti tika pasludināts par šova otrās sezonas uzvarētāju, tovakar viņa telefons zvanīja nepārtraukti.

“Tas, kas 9. maija vakarā notika ar manu telefonu... Bija sajūta, it kā man būtu dzimšanas diena. Saņēmu ļoti, ļoti, ļoti daudz zvanu un pozitīvu ziņu, visi draugi, radi un paziņas mani apsveica, un tas mani pozitīvi uzlādēja. Tas nozīmē, ka šovs ir populārs un daudzās ģimenēs to skatās. Bija arī vēstules no draugiem ar atskaiti, kurā no raidījumiem tiku atšifrēts, bet tas nevienam netika teikts. Taču viens no lielākajiem pārsteigumiem bija, ka man atrakstīja pat viens paziņa, ar kuru pēdējo reizi tikāmies pirms 16 gadiem. Bijām tad pazīstami, toreiz kopā atpūtāmies, taču mūsu ceļi šķīrās un kopš tās reizes pat nebijām sazinājušies. Un viņš uzrakstīja ziņu, cerībā, ka mans telefona numurs nav mainījies! Tas bija tik patīkami, un šī vēstulīte izvērtās par labu, čomisku saraksti,” stāsta Gints.

Viņš ir arī patīkami gandarīts par kaimiņu teiktajiem labajiem vārdiem. “Kaimiņus satieku labi ja reizi mēnesī, un tad tikai sasveicināmies. Bet reiz kaimiņš man uzrakstīja, vai tikai zem Baltā vilka maskas neesmu es! Vou, laikam jau viņš katru vakaru bija dzirdējis, kā es mēģinu, un pēc tā izsecinājis,” smejas aktieris.

Un ko tālāk? Šovs ir beidzies, tajā Gints Andžāns ir sevi parādījis kā daudzpusīgu, talantīgu aktieri, vai tas jau neatsaucas uz darba piedāvājumiem? “Ceru uz to! Nezinu, vai tas ir saistīts ar manu dalību "Balss maskā", taču nākamajā dienā pēc fināla man zvanīja no kādas skolas un uzaicināja dziedāt viņu izlaidumā. Kad pateicu, ka tajā datumā esmu brīvs, viņi patiešām ļoti nopriecājās,” nosaka Gints, piebilstot, ka savu dziedāšanas talantu novārtā neatstās, un atklāj kādu noslēpumu: “Šobrīd mēs ar kolēģi Ēriku Egliju-Grāveli, kas pirmajā sezonā bija zem Rīgas maskas, gatavojam dziesmu kantri stilā. Tagad notiek klipa filmēšana, bet jau 1. jūnijā mēs šo dziesmu laidīsim tautās! Mēs esam kursabiedri, kolēģi teātrī, abi esam piedalījušies šovā "Balss maskā", abiem mums bija gaišas maskas, tāpēc apzināti izvēlējāmies dziesmu prezentēt neilgi pēc šova noslēguma.”

Cer uz satikšanos

Tagad, kad šovs beidzies, Gints Andžāns labprāt satiktos ar visiem "Balss maskā" dalībniekiem. “Domāju, kad būs atļauts cilvēkiem pulcēties, noteikti vajadzētu sarīkot kādu salidojumu. Jo mēs taču šova laikā cits citu pat neredzējām, nesatikāmies, un mums pat nebija nojautas, kurš zem kuras maskas slēpjas. Esot tur uz vietas, mums bija iespēja tikai citus dzirdēt. Piemēram, vienā no Planētas priekšnesumiem biju uz 110 procentiem pārliecināts, ka tas ir Fredozaurus Rex jeb Andris Freidenfelds, un biju šokā, kāpēc neviens no detektīviem pat nepieminēja šo versiju! Un, kad izrādījās, ka tas tomēr bija Māris Grigalis, pats biju šokā. Savukārt par Fēniksu biju pārliecināts, ka tā ir Elīna Šimkus, bet par Saulesmeitu vairākas reizes domāju, ka tik tā nav teātra vokālā pedagoģe Ieva Kerēvica, pie kuras teātrī eju uz nodarbībām. Un tad nu padomāju – šovā mēs esam blakus katrs savā kambarītī, bet pēc šova satiekamies darbā un abi baigi tēlojam, ka neko nezinām. Tās bija tādas dīvainas sajūtas. Bet mēs patiešām nezinājām, kas ir zem maskām. Mēs katrs sēdējām savā kambarītī un pēc sava uznāciena uzreiz devāmies mājās. Tāpēc es pat nenojautu, kurš kurā raidījumā ir atmaskots, un to uzzināju tāpat kā visi citi – tikai skatoties raidījumus. Līdz ar to man katru svētdienas vakaru bija pamatīgs pārsteigums,” smejas Gints Andžāns.

Citas interesantākās ziņas un notikumus skatiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!