Operdziedātājs Sergejs Jēgers pandēmijas laikā maina dzīvi par 180 grādiem

Sergeja Jēgera pārtapšana no skatuves zvaigznes par mājražotāju ir nudien iedvesmojoša. Dziedātājs atzīst, ka bijusi liela ķēpa un arīdzan izdevumi, kārtojot visas formalitātes, lai ar savu vaļasprieku – gatavošanu virtuvē un pēc tam produkcijas realizēšanu – varētu nodarboties likumīgi. Toties nu jau viņš var lepoties ar septiņiem dažādiem konserviem, kas pieejami deviņos veikalos, un nepilnu sešu mēnešu laikā vairāk nekā 4000 pārdotām burciņām ražojuma.

Sveicināts kulinārijas pasaulē! Pastāsti, kāds ir tavu konservu sortiments.

Pašlaik eju uz to, lai varētu piedāvāt septiņas vienības. Jau ir marinētas bietes gabaliņos, marinētas bietes aukstajai zupai, marinēti sīpoli želejā, biešu salāti tomātu sulā, rasoļņiks, un tagad vēl top raudene tomātu mērcē un saldskābais čili čatnijs.

Viss, kas burkās, tiešām top tavā dzīvoklī?

Jā. Piemēram, burciņu uzraksti – visi ar paša roku rakstīti – top istabā. Mājās man ir sava loģistika – kur top, kur un kā atdziest, kur fasēju. Sākumā ir jāsaraksta vienības, tad jāsalīmē, papīriņi, striķīši; tad vēl otra lapiņa, kur norādīts sastāvs un derīguma termiņš. Manu produkciju nu jau var nopirkt deviņos veikalos. Pārējie brauc un nāk, un iegādājas privāti. Tiem, kas mani zina, atļauju atbraukt līdz manai mājai, un pats viņiem iznesu ārā. Protams, savējiem ir par citu cenu.

Esi tagad likumīgs mājražotājs?

Protams! Bez tā es pat pakustēties nevarētu. Man ir visi iespējamie dokumenti, sertifikāti un apliecības. Tagad manas burkas ir laboratorijā uz pusgadu un pat gadu, kur tiek pētīts sastāvs, lai man dotu ilgāku termiņu atļauju. Ir veiktas ūdens analīzes, izieti paškontroles rokasgrāmatas izveidošanas kursi; visas iespējamās pārbaudes pie manis nāk; kur vēl uzskaites žurnāli, grāmatas, dezinfekcija, uhhh! VID reģistrētas kvīšu grāmatas, esmu reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs – to visu izdarīju. (Atviegloti nopūšas.)

Bija liela ķēpa? Tagad, kad visu uzskaiti, liekas, kosmoss!

Goda vārds, otrreiz to vairs nedarītu! Bet es to izdarīju. Turklāt tas arī maksā naudu.

Mājražošana tagad ir tavs jaunais sirdsdarbs un arīdzan vienīgais iztikas avots?

Jā, vismaz varu nopelnīt maizei un samaksāt rēķinus. Ūdens un elektrības rēķini pie maniem apjomiem ir auguši trīsreiz.

Ņemot vērā tavu profesionālo līmeni un pieprasījumu, gribētos ticēt, ka esi gana labi sapelnījis iepriekš, lai varētu arī uz ietaupījumiem dzīvot...

Tā ļoti daudzi domā. Man nav, ko slēpt: jau 14 gadus man ir labdarības fonds – ir, kur naudu likt. Bet tos līdzekļus, ko, strādājot uz skatuves, biju sapelnījis, esmu iztērējis ceļojumiem, ko uzskatu par dzīvē vērtīgāko investīciju.

Tad konservēšana ir tiešām tavs izdzīvošanas darbs?

Jā. Un par laimi – man šī nodarbošanās patīk. Pat ļoti patīk. Īstenībā es dzīvē nedaru neko, kas man nepatīk. Nedziedu to, kas man nepatīk, netiekos ne ar vienu, kas man ir darījis pāri. Izvēlos tikai to, kas man patīk. Un arī šis, ar ko pašlaik nodarbojos.

Patiesībā to daru jau sen, vienīgi tagad – šādos apjomos. Kad vēl viss bija vaļā, es pat klāju banketus, viesības, braucu un vadīju kulinārijas meistarklases uzņēmumiem, kolektīviem. Jā, tā ņemšanās pa virtuvi man vienmēr ir patikusi.

Man regulāri kāds izdomā pajautāt – vai tad, kad tu gatavo, tu dziedi? Tad man gribas ar slapju lupatu uzšaut! Kāpēc man ir jādzied, kam man ir jāgatavojas? Nekam. Nekas vēl ilgi nebūs.

Tātad balsi vispār netrenē?

Man nav jātrenē. Es trenējos tikai pie un ap katliem. Balss man ir Dieva dota. Tajā brīdī, kad viss būs vaļā, tad arī atsākšu domāt par dziedāšanu un tikai tad iešu vakcinēties. Nestāvēšu nekādās rindās! Man ir liegts ceļot, un vispār uzskatu, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Bet labi, necepšos. Dzīvosim un redzēsim, kā būs.

Pat ceļošanas iespēju dēļ neesi gatavs skriet vakcinēties?

Nu nav jau tādu iespēju, ka es varētu aizlidot uz Vjetnamu tagad atpūsties. Pat uz Londonu normāli aizbraukt nevar. Tur ir jāsēž karantīnā uz sava rēķina viesnīcās, jāveic testi, protams, arī par maksu. Man tikko draugs no Londonas bija uz Rīgu atbraucis. Viņš samaksāja tik, cik izmaksā divreiz aizlidot uz Austrāliju! 180 eiro viņš samaksāja par testiem Rīgā. Ar atgriešanos Lielbritānijā tas pats. Londonā viņš var ielidot tikai tad, ja ir rezervējis pirmās un astotās dienas testus tur – par 170 mārciņām. Un katru dienu viņu pārbaudīja policija. Tas ir pilnīgs ārprāts!

Es nelamāju valdību. Esmu pārņemts ar to, ko daru. Galvenais, ka cilvēkiem garšo, mani paslavē, un tad jau ir tāds foršs prieks.

Pandēmijas laikā, izskatās, esi zaudējis daļu sevis – tā tīri apjoma ziņā...

Jā, esmu. To vislabāk pēc vaidziņiem var redzēt.

To vairs nav!

Par cik esmu nokrities, precīzi nepateikšu. Man vienmēr ir riebies kāpt uz svariem. Bet esmu nometis kādus septiņus kilogramus noteikti. Droši vien, pa virtuvi staigājot. Ārā eju vienīgi tik, cik aizbraucu pēc pārtikas, bet iepērkos tikai stingri pēc sarakstiem. Cilvēki jau snurkulē pa veikaliem... Pensionāriem, kā esmu ievērojis, paradumos nav mainījies pilnīgi nekas – viņu ir pilni veikali! Es eju astoņos uz veikalu, un man ir jāstāv rindā, arī divpadsmitos man ir jāstāv rindā, pat deviņos vakarā ir jāstāv rindā. Tad kad man turp iet?

Patiesi svarā nokrities, šeptējot virtuvē? Bez badošanās, bez diētām? Varbūt stress? Bet varbūt tik ļoti saelpojies ēdiena smaržu, ka pašam ēst vairs negribas?

Nu nav tā, ka savu produkciju burkām ēdu. Nav ne jausmas. Viss jau ir galvā. Īstenībā esmu dikti priecīgs, ka tie kilogrami ir izkusuši, jo vienmēr esmu ļoti gribējis notievēt. Kurš gan negrib?! Diētas gan nekad neesmu ieturējis, badojies neesmu, arī stresa man nav.

Tad vienkārši esi laimīgs cilvēks!

Nupat dzirdēju, ka tagad cilvēkiem nākoties astoņus mēnešus un pat gadu gaidīt rindā, lai tiktu pie psihoterapeita. Nu brauciet tak pie manis! Pastrādāsiet, un viss būs kārtībā! Nav nekā efektīvāka par darba terapiju. Saku to no savas pieredzes – gatavojot man domas aizpeld. Ko tik neizdomāju! Vairs necenšos klausīties ziņas, neskatos TV, man reāli piegriezies tas kovids! Un informācija par vakcinēšanos man ir apnikusi! Vakaros, līdz noplīstu, skatos krievu raidījumus, mācos krievu valodu. Pavisam nopietni – es šo laiku izmantoju, lai uzlabotu savas krievu valodas prasmes.