13. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1986. gadā Krists Straume - smaiļotājs.

1986. gadā Raimonds Elbakjans - ielu sporta un kultūras kustības "Ghetto Games" dibinātājs.

1978. gadā Gatis Zvirbulis - ceļu būves uzņēmuma "CTB" grupas vadītājs.

1968. gadā Aivis Freidenfelds - Satiksmes ministrijas Komunikāciju daļas vadītājs (miris 2019. gadā).

1967. gadā Agnese Rugēvica - Bergenas filharmoniskā orķestra koncertmeistare.

1959. gadā Gvido Romeiko - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis, Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras pasniedzējs.lu

1944. gadā Andris Šternbergs - Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors, zinātnieks.

1943. gadā Arnolds Ūbelis - Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks, Septītās ietvarprogrammas Latvijas Nacionālā kontaktpunkta koordinators.

1832. gadā Juris Alunāns - latviešu nacionālās valodniecības pamatlicējs (miris 1864. gadā).

Jubilāri pasaulē

1993. gadā Romelu Lulaku - beļģu futbolists, 2018. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs.

1986. gadā Roberts Patinsons - angļu aktieris.

1986. gadā Lina Danema - amerikāņu aktrise, scenāriste, producente un režisore, "Zelta globusa" ieguvēja.

1986. gadā Aleksandrs Ribaks - ukraiņu izcelsmes Norvēģijas mūziķis, 2009. gada Eirovīzijas uzvarētājs.

1983. gadā Jaja Ture - Kotdivuāras futbolists.

1979. gadā Karls Filips - Zviedrijas princis.

1978. gadā Maiks Bibijs - amerikāņu basketbolists.

1978. gadā Ārons Nguimbats - Kamerūnas futbolists, 2000. gada olimpisko spēļu čempions, četras sezonas aizvadījis Rīgas klubā "Skonto".

1977. gadā Samanta Mortone - angļu aktrise.

1977. gadā Aleksejs Terentjevs - igauņu hokeja vārtsargs.

1969. gadā Andrē Šmehta - vācu mūziķis.

1968. gadā Elisone Goldfrapa - angļu mūziķe ("Goldfrapp").

1964. gadā Stīvens Kolberts - amerikāņu komiķis.

1961. gadā Deniss Rodmens - amerikāņu basketbolists un aktieris.

1957. gadā Kodzi Suzuki - japāņu rakstnieks.

1956. gadā Aleksandrs Kaleri - Rīgā dzimis krievu kosmonauts.

1951. gadā Pols Tompsons - britu roka bundzinieks ("Roxy Music").

1950. gadā Stīvijs Vonders - amerikāņu mūziķis.

1950. gadā Denijs Kērvens - britu mūziķis ("Fleetwood Mac").

1941. gadā Ričijs Valenss - amerikāņu dziedātājs (miris 1959.gadā).

1939. gadā Hārvijs Keitels - amerikāņu aktieris.

1931. gadā Džims Džonss - amerikāņu kulta līderis (miris 1978.gadā).

1914. gadā Džo Lūiss - amerikāņu bokseris (miris 1981.gadā).

1907. gadā Dafne di Morjē - angļu rakstniece (mirusi 1989.gadā).

1857. gadā Ronalds Ross - angļu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1932.gadā).

1842. gadā Arturs Salivans - angļu komponists (miris 1900.gadā).

1792. gadā Pijs IX - pāvests (miris 1878.gadā).

1717. gadā Marija Terēza - Austrijas imperatore (mirusi 1780.gadā).

1707. gadā Karls fon Linnē - zviedru zinātnieks (miris 1778.gadā).

1699. gadā Sebastiau Žozē de Carvalju e Melu - Pombalas marķīzs, Portugāles valstsvīrs (miris 1782.gadā).

1655. gadā Inocents XIII - Romas pāvests (miris 1724. gadā).

1588. gadā Ole Vorms - dāņu mediķis (miris 1654.gadā).

Notikumi Latvijā

2009. gadā tirdzniecības centrā "Spice" atklāj Baltijas valstīs pirmo "McCafe" koncepta restorānu, kura izveidē ieguldīti 490 000 latu. Jaunatklātais restorāns ir sadalīts divās daļās - daļu no tā aizņem tradicionālā "McDonal's" ēstuve, bet otru daļu - "McCafe", kura interjers veidots pilsētnieciskā manierē ar koka akcentiem, bistro stila galdiem un ādas dīvāniem, tajā iespējams iegādāties dažādus kafijas dzērienus un saldumus.

2009. gadā pie Zemkopības ministrijas protestēja aptuveni 20 vides nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri iebilda pret ģenētiski modificētu organismu lietošanu Latvijā. Tikmēr ministrijā notika Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) Uzraudzības padomes sēde, kurā lēma gan par Latvijas turpmāko pozīcīju ĢMO jautājumos, gan iespējām Latvijā legalizēt ĢMO eksperimentus.

2006. gadā par Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājiem kongresā atkārtoti tiek ievēlēti Indulis Emsis, Viesturs Silenieks un Raimonds Vējonis.

2005. gadā par AS "Rīgas starptautiskā autoosta" padomes priekšsēdētāju ievēl partijas "Jaunais laiks" pārstāvi, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētāju Baibu Brigmani.

2005. gadā Latvijā oficiālo vizīti turpina Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze un viņas vadītā delegācija. Šajā dienā Burdžanadze un delegācija tiekas ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, ārlietu ministru Arti Pabriku, aizsardzības ministru Einaru Repši un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ārgali, kā arī piedalās konferencē "Latvijas un Gruzijas parlamentārā sadarbība - Latvijas pieredze, integrējoties Eiropas Savienībā".

2005. gadā ar koncertu Lielajā ģildē Rīgas Doma zēnu koris atzīmē savu 55.dzimšanas dienu.

2003. gadā Latvijā valsts vizītē ierodas Portugāles prezidents Žoržs Sampaiju.

2003. gadā Ministru kabinets pieņem rīkojumu nodegušo Cesvaines pili, kurā pirms ugunsgrēka atradās skola, nodot Cesvaines pilsētas īpašumā. Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības īpašumā tiek nodota pils, kas iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kā arī noliktava un dienesta viesnīca. Ugunsgrēkā 1896.gadā celtajā Cesvaines pilī 2002.gada 5.decembrī nodega ēkas jumts, mazie torņi un augšstāvs.

2003. gadā Latvijas vēstnieks Norvēģijā Normunds Popens Tronheimā atklāj Latvijas goda konsulātu. Latvijas goda konsula pienākumus pilda Norvēģijas pilsonis Ūle Birgers Gievers.

2002. gadā Rīgā plkst.13.08 gaisa temperatūra sasniedz plus 26 grādus pēc Celsija skalas, pārsniedzot šajā datumā līdz šim novēroto maksimumu. Iepriekšējais novērotais gaisa temperatūras maksimums 13.maijā bija plus 25,5 grādi, un tas reģistrēts 1910.gadā.

2002. gadā Rīgā notiek IV Baltijas ekonomikas forums.

2001. gadā Ministru prezidents Andris Bērziņš oficiālā vizītē apmeklē Slovākiju.

2000. gadā AS "Radio SWH" sadarbībā ar Rīgas domi un Latvijas Hokeja federāciju Stacijas laukumā organizē Latvijas hokeja izlases svinīgu sagaidīšanu pēc pasaules čempionāta Sanktpēterburgā. Latvijas hokeja izlases valstsvienība pasaules čempionātā hokejā izcīnīja astoto vietu.

1999. gadā Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs tiekas ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga deputātu Markusu Mekelu. Tikšanās laikā tiek pārrunāti jautājumi par Eiropas Savienības paplašināšanos un jaunu valstu uzaicināšanu uz iestāšanās sarunām.

1998. gadā tiek nodibināta sabiedriska organizācija - Vācijas-Latvijas uzņēmējsavienība, kuras mērķis ir sniegt informāciju un nodrošināt kontaktus, kas veicinātu uzņēmumu sadarbības iespējas abās valstīs.

1997. gadā Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķir Latvijas izlases hokejistiem Aleksandram Beļavskim, Aleksandram Ņiživijam un Aleksandram Šiškovičam.

1995. gadā notiek Tautas saskaņas partijas 1.kongress.

1994. gadā Jūrmalā sākas Baltijas Asamblejas 4.sesija.

1994. gadā Rīgā viesojas Nobela prēmijas laureāte rakstniece Dorisa Lesinga.

Notikumi pasaulē

2014. gadā avārijā ogļraktuvēs Turcijas Manisas provincē iet bojā 301 cilvēks. Tā ir smagākā ogļraktuvju katastrofa, kāda jebkad piemeklējusi Turciju.

2009. gadā "Sotheby's" izsolē Ženēvā par rekordlielu summu - 4,89 miljoniem latu - pārdots 7,03 karātu izcilas kvalitātes zilais briljants. Samaksātā summa ir lielākā cena par karātu, kāda izsolē samaksāta par kādu dārgakmeni.

2009. gadā Eiropas Komisija ASV mikroshēmu ražotājam "Intel Corp." piemērojusi rekordlielu - 1,06 miljardu eiro (744,9 miljonu latu) - naudassodu par dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lai pretlikumīgi kavētu konkurentu darbību. EK apgalvo, ka "Intel" ir izmantojis pilnībā vai daļēji slēptas atlaides, lai personālo datoru ražotāji no kompānijas iegādātos procesorus.

2005. gadā amerikāņu uzņēmējs Malkolms Gleizers par 1,4 miljardiem dolāru iegādājas pasaules lielāko sporta klubu - "Manchester United Football Club".

2005. gadā uzbeku karavīri Andižanas pilsētā atklāj uguni uz neapbruņotiem demonstrantiem nogalinot vairākus simtus cilvēku.

2005. gadā pāvests Benedikts paziņo, ka uzsāk procesu, lai pasludinātu savu priekšteci Jāni Pāvilu II par svēto.

2004. gadā pēc negaidīta zaudējuma nacionālajās vēlēšanās opozīcijas Kongresa partijai no amata atkāpjas Indijas premjerministrs Atals Bihari Vadžpajī.

2002. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs paziņo par vienošanos ar Krieviju par būtisku abu valstu kodolarsenālu samazināšanu, kodolgalviņu skaitu reducējot no 6000-7000 līdz 1700-2200.

2000. gadā Nīderlandes pilsētā Enshedē uguņošanas preču rūpnīcas eksplozijā iet bojā 22 cilvēki, 950 tiek ievainoti un tiek nodarīti apmēram 450 miljonu eiro zaudējumi.

1998. gadā Indija veic vēl divus kodolizmēģinājumus, ASV un Japāna pret Deli nosaka sankcijas.

1996. gadā vairāk nekā 600 cilvēki iet bojā tornado Bangladešā.

1995. gadā 33 gadus vecā britu alpīniste Elisone Hargrīvsa kļūst par pirmo sievieti, kas bez papildus skābekļa vai šerpu palīdzības iekarojusi Everestu. Viņa kļūst arī par otro cilvēku, kas guvis šādu panākumu.

1992. gadā pirmo reizi "kosmosa pastaigā" vienlaikus dodas trīs astronauti, kuri veic satelīta "Intelsat-6" apkopes darbus. "Pastaiga" sākas no amerikāņu kosmosa kuģa "Endeavour" un ilgst astoņas stundas un 29 minūtes.

1981. gadā, braucot cauri 20 000 cilvēku pūlim Romas Svētā Pētera laukumā tūkstošiem cilvēku acu priekšā tiek sašauts pāvests Jānis Pāvils II. Uzbrucējs, turks Mehmets Ali Agdža, tiek nekavējoties arestēts.

1972. gadā elektroinstalāciju darbības traucējumi izraisa ugunsgrēku "Playtown Cabaret" Japānas pilsētā Osakā, prasot 118 cilvēku dzīvības.

1968. gadā Parīzē sākas sarunas starp Ziemeļvjetnamas un ASV pārstāvjiem, lai izbeigtu Vjetnamas karu.

1965. gadā Izraēla un Rietumvācija vienojas par diplomātisku attiecību dibināšanu. Vairākas arābu valstis nekavējoties sarauj attiecības ar Rietumvāciju.

1961. gadā 60 gadu vecumā mirst amerikāņu aktieris Gerijs Kūpers, kurš ieguva "Oskara" balvas par lomām filmās "Sergeant York" un "High Noon".

1958. gadā Francijas virsnieku grupa sarīko apvērsumu Alžīrijā, pieprasot, lai tiktu izveidota Francijas nacionālās vienotības valdība ar Šarlu de Gollu tās galvgalī, kas pasargātu Francijas kontroli pār Alžīriju.

1952. gadā notiek pirmā Indijas parlamenta augšpalātas sēde.

1948. gadā dienu pirms Izraēlas neatkarības deklarēšanas arābu-izraēliešu kara laikā arābu spēki nogalina desmitiem Kfarecionas kibuca iedzīvotājus.

1943. gadā Otrajā pasaules karā Vācijas armijas Āfrikas korpuss un Itālijas spēki Ziemeļāfrikā padodas sabiedroto koalīcijai.

1939. gadā ASV Konektikutas štatā darbu sāk pirmā komerciālā FM radiostacija, kurai vēlāk tiek dots nosaukums WDRC-FM.

1927. gadā Vācija piedzīvo "Melno piektdienu", kas liecina par valsts ekonomiskās struktūras sabrukumu.

1913. gadā Igors Sikorskis kļūst par pirmo lidotāju, kas pilotējis četru dzinēju lidaparātu.

1912. gadā Lielbritānijā tiek dibināti Karaliskie gaisa spēki.

1909. gadā Milānā notiek pirmais velobrauciens "Giro d'Italia", kurā uzvar itāļu riteņbraucējs Luidži Džanna.

1888. gadā Brazīlija aizliedz verdzību.

1880. gadā Ņūdžersijā amerikāņu izgudrotājs Tomass Edisons veic pirmo elektriskā dzelzceļa izmēģinājumu.

1865. gadā mēnesi pēc konfederātu ģenerāļa Lī padošanās Teksasas štatā notiek pēdējā Amerikāņu pilsoņu kara sauszemes kauja, kurā uzvar konfederāti.

1848. gadā pirmo reizi tiek publiski atskaņota Somijas himna.

1846. gadā ASV piesaka karu Meksikai.

1830. gadā Ekvadora iegūst neatkarību.

1787. gadā kapteinis Arturs Filips atstāj Porsmoutas ostu Anglijā, lai ar 11 ieslodzīto pilniem kuģiem dotos uz Austrāliju un tur izveidotu soda koloniju.

1779. gadā krievu un franču vidutāji Tešenas kongresā panāk vienošanos par Bavārijas mantojuma kara beigām. Vienošanās paredz atdot Austrijai daļu teritorijas, ko Vīne zaudēja kara gaitā.

1648. gadā tiek pabeigta Deli Sarkanā forta celtniecība.

1568. gadā Lengsaidas kaujā skotu protestantu armija sakauj Skotu karalienes Mērijas katoļu armiju.

1497. gadā pāvests Aleksandrs VI izslēdz no baznīcas reliģisko reformistu Džirolamo Savonarolu.