Pašmāju "Resnā Bārbija" Ingrīda Pulvere par krīzi nebēdā
Kaut arī Ingrīdas Pulveres vadītā skaistumkopšanas un veselības uzlabošanas studija "Daiļotava" jau vairākus mēnešus stāv dīkā, Ingrīda panikā nekrīt: “Sūdzēties nevaru. Vajag pielāgoties situācijai!”
Pirms diviem gadiem viņas romāns "Gribu apprecēties!" kļuva par vienu no pirktākajiem Latvijā, viņas blogs "Resnās Bārbijas skaistums" joprojām ir ļoti iecienīts. Žurnāls "Kas Jauns" vaicājis, kā omulīgajai dāmai klājas tagad, gadu pēc tam, kad Latvija ieslīga Covid-19 izraisītajai krīzei.
“Man pašai personīgi kovids pie durvīm nav pieklauvējis. Un tā jau vien ir priecīga ziņa,” teic Ingrīda, atzīstot, ka epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai valstī pieņemto ierobežojumu dēļ viņas "Daiļotava" ir slēgta kopš aizvadītā gada decembra. Darbojas vien interneta veikals, kurā tirgo Ingrīdas radītā zīmola "Reparative – Love Yourself More" sejas kopšanas līdzekļus. “Pēc noteikumiem, mums liegts strādāt, un no pilnīga bezdibeņa mūs izglābj e-veikals,” atzīst estētiskā skaistuma un masāžu speciāliste, sakot, ka bija jau gatava šādai situācijai: “Pirms gada, tikko paziņoja, ka ir tāds jauns vīruss, man, cilvēkam, kuram ir kaut kāda saistība ar medicīnu, bija skaidrs – tas tik ātri neatkāpsies. Kad vasarā mums bija ļauts strādāt, apzinājos, ka jātaisa uzkrājumi, lai vismaz kaut kā varētu noturēt biznesu. Tas bija tikai loģiski, ka pa vasaru ar vīrusu galā netiksim un vasara bija mums visiem dota kā laiks, kurā uzkrāt līdzekļus krīzei un apsvērt veidus, kā pielāgot biznesu jaunajai situācijai.”
Uz jautājumu, vai nav psiholoģiski grūti nu jau trešo mēnesi būt bez darba, Ingrīda Pulvere dzīvespriecīgi atbild – nē! Viņa paskaidro, ka šajā ziņā daudz palīdzējusi psihoterapija, ko apmeklē jau vairākus gadus. “Tajā tiku mācīta arī spēt pielāgoties attiecīgajai situācijai. Tātad – tagad ir vīruss, un es šo situāciju nekādi nevaru mainīt. Protams, varu ievērot visus piesardzības mērus, lai nesaslimtu pati un neaplipinātu citus, bet citādi neko globāli ietekmēt nevaru. Tāpēc es vienkārši pielāgojos situācijai. Ja nav iespējams apmeklēt sporta klubus, es mājās uz velotrenažiera ruļļa uzlieku velosipēdu, ar kuru tagad katru dienu kādu stundiņu minos. Vēl dodos staigāt pa mežu – palaimējies, ka dzīvoju Baltezerā, un man ir, kur doties pastaigās. Ja būtu Rīgā, situācija gan nebūtu tik labvēlīga.
Patiesībā šis ir laiks, kad var izdarīt tos darbus, kurus līdz šim biju atlikusi. Piemēram, izlasīt grāmatas, iepazīt Instagram kontus, attālināti apmeklēt dažādus kursus... Nekādu paniku celt nevajag. Ko tā panika dos? Esot panikā, zūd spēja domāt. Tāpēc jāsaglabā miers un lēnā garā jāizdomā, ko citu darīt situācijā, kad dzīve šādi mainās,” savu izdzīvošanas modeli atreferē Ingrīda, piebilstot: “Protams, nauda visiem ir svarīga. Bet es varu labi justies, nopelnot 500 eiro dienā, un tikpat labi justos, nopelnot tikai eiro. Viss ir galvā un attieksmē pret lietām. Ja ir tāda situācija, tai jāpielāgojas, nevis jāraud. Kāpēc bēdāties, ka nav naudas, ka nevari neko nopirkt? Mierini sevi ar domu, ka tāpat jau nav vajadzības pēc jaunām kleitām! Būtībā nemaz tik slikts šis laiks nav. Bet man, salīdzinot ar citiem, ir vieglāk – ne man ģimenes, ne bērnu. Es dzīvoju viena, pati sev. Dzirdot no paziņām, kā viņiem iet ar attālināto strādāšanu, esot mājās ar bērniem, kuriem ir attālinātās mācības... Protams, viņiem ir daudz citādāk.”
Ingrīda Pulvere arī atklāj, ka raksta jaunu romānu, un tā nosaukums būs "Galva". “Pirmā grāmata bija diezgan skarba, šī būs ne mazāk skarba. Šoreiz romāna tēma būs par dažādām sociālajām grupām – hipsteriem, pankiem, par to, ka ārēji viņi it kā ir garā brīvi, bet patiesībā sevi ierobežojuši. Savukārt iepriekšējais mans romāns jau iztulkots angļu valodā un iesniegts ārvalstu izdevniecībās. Diemžēl Covid-19 dēļ dīkstāve ir arī citās valstīs, un tā pagaidām ir pamatīgi nobremzējusi mana romāna iespējamo izdošanu ārzemēs,” paskaidro Ingrīda, kura pati sevi jau sen kā nodēvējusi par Resno Bārbiju.
