foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
7. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Dzimšanas dienu svin ģitārists Aivars Hermanis. Apsveicam!
Slavenības
2021. gada 7. marts, 03:52

7. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Šīs dienas gaviļnieks ir ģitārists Aivars Hermanis, kuram aprit 66 gadi. Pasaulē 7. marts vēl iegājis vēsturē ar to, ka 321. gadā Romas imperators Konstantīns I pasludina, ka svētdiena visā impērijā ir diena atpūtai, bet 1876. gadā Aleksandrs Greiams Bells saņem patentu par savu izgudrojumu, kuru viņš dēvē par telefonu.

Jubilāri Latvijā

1939. gadā Jēkabs Raipulis - ģenētiķis, Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta Mikroorganismu ģenētikas laboratorijas vadošais pētnieks, asociētais profesors.

1955. gadā Aivars Hermanis - mūziķis, komponists un producents, mūzikas menedžmenta uzņēmuma "Remix MM" dibinātājs un līdzīpašnieks.

1977. gadā Vents Feldmanis - hokejists.

1980. gadā Viktorija Izotova - Latvijas Nacionālās operas baleta soliste.

Jubilāri pasaulē

1671. gadā Roberts Rojs Makgregors jeb Robs Rojs - skotu tautas varonis (miris 1734.gadā).

1850. gadā Tomāšs Masariks - Čehoslovākijas pirmais prezidents (miris 1937.gadā).

1857. gadā Jūlijs Vāgners Jauregs - austriešu neirozinātnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1940.gadā).

1872. gadā Pīts Mondrians - nīderlandiešu gleznotājs (miris 1944.gadā).

1875. gadā Moriss Ravēls - franču komponists (miris 1937.gadā).

1878. gadā Boriss Kustodjevs - krievu gleznotājs (miris 1927.gadā).

1904. gadā Reinhards Heidrihs - nacistu virsnieks, viens no holokausta idejas autoriem (miris 1942.gadā).

1908. gadā Anna Manjāni - itāliešu aktrise (mirusi 1973.gadā).

1938. gadā Deivids Baltimors - amerikāņu biologs, Nobela prēmijas laureāts.

1938. gadā Albērs Fērs - franču fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1941. gadā Andrejs Mironovs - krievu aktieris (miris 1987. gadā Rīgā).

1945. gadā Artūrs Lī - amerikāņu mūziķis ("Love", miris 2006.gadā).

1946. gadā Metjū Fišers - britu mūziķis ("Procol Harum").

1956. gadā Braiens Krenstons - amerikāņu kino un televīzijas aktieris, "Zelta globusa" un sešu "Emmy" balvu ieguvējs.

1959. gadā Lučāno Spalleti - itāliešu futbolists un treneris.

1960. gadā Ivans Lendls - čehu tenisists, bijušais pasaules ranga līderis.

1963. gadā Ērika Leonarda jeb E. L. Džeimsa - britu rakstniece, "Greja nokrāsu" autore.

1964. gadā Brets Īstons Eliss - amerikāņu rakstnieks.

1971. gadā Pīters Sarsgārds - amerikāņu aktieris un režisors.

1971. gadā Reičela Vaisa - britu aktrise, "Oskara" balvas ieguvēja.

Reičela Vaisa

gallery icon
9

1973. gadā Rejs Parlurs - angļu futbolists.

1984. gadā Matjē Flaminī - franču futbolists.

Notikumi Latvijā

1562. gadā jaunais Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers apliecina dižciltīgajiem, ka nodrošinās viņu privilēģijas, bet pilsētām paziņo par visu tirdzniecības aizliegumu atcelšanu.

1583. gadā Rīgā ierodas jeuzītu provinces priekšnieks Kampāns ar 12 pāteriem. Viņi apmetas cisterciešu klosterī un atver skolu pie Sv.Jēkaba baznīcas.

1905. gadā sākas laukstrādnieku streiks 17 muižās Grobiņas un Aizputes apriņķī.

1942. gadā Vācijas Austrumu lietu ministrs Alfrēds Rozenbergs izdod direktīvu par Pašpārvaldi Latvijā.

1997. gadā AS "Latvijas Unibanka" laiž publiskajā apgrozībā parastās vārda akcijas par 618 412 latiem. Bankas slēgtās emisijas akciju laišanu publiskajā apgrozībā paredz "Unibankas" privatizācijas pamatnoteikumi, kas noteic, ka visas bankas akcijas jāpārvērš publiskajās.

1999. gadā Latvijas Banka aptur AS "Rīgas komercbanka" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Banka pieņem šādu lēmumu, jo "Rīgas komercbanka" nespēj izpildīt savas parādu saistības.

2000. gadā svinīgā ceremonijā notiek simboliska notu apmaiņa starp Latviju un Japānu, kas paredz, ka 2000.gada 1.aprīlī starp abām valstīm stājas spēkā bezvīzu režīms.

2000. gadā tiek dibināta Latvijas Ceļinieku asociācija (LCA), kuras mērķis ir panākt degvielas akcīzes nodokļa pārdali par labu autoceļiem, līdz sadales proporcijas sasniegs 85% no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa. Par asociācijas prezidentu tiek ievēlēts Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns.

2001. gadā Rīgas Juridiskā augstskola rīko svinīgu augstskolas inaugurācijas ceremoniju. Tajā piedalās Zviedrijas kroņprincese Viktorija.

2002. gadā Saeima galīgajā lasījumā pieņem Patvēruma likumu, kas nosaka kārtību, kādā Latvijā tiek īstenotas personu tiesības saņemt patvērumu, iegūt bēgļu statusu, pagaidu aizsardzību, alternatīvo statusu. Tiek noteiktas arī šo personu tiesības un pienākumi.

2004. gadā Rīgā notiek svētku pasākums sievietēm - solidaritātes skrējiens pāri Vanšu tiltam. Pasākumu organizē soļotāja Aigara Fadejeva "Labo darbu aģentūra", aicinot veikt 1500 metrus garo distanci ikvienu sievieti jebkurā vecumā.

2005. gadā darbu sāk jaunais politiskais teātris "Pro et Contra", kurš balstās uz profesionāli augstvērtīgu dramaturģiju, konceptuāli skaidru režiju un aktieru domubiedru grupas darbu.

Notikumi pasaulē

321. gadā Romas imperators Konstantīns I pasludina, ka svētdiena visā impērijā ir diena atpūtai.

1799. gadā Francijas spēki Napoleona vadībā sagrābj Džafas ostu Palestīnā un nogalina vairāk nekā 2000 albāņu gūstekņu.

1876. gadā Aleksandrs Greiams Bells saņem patentu par savu izgudrojumu, kuru viņš dēvē par telefonu.

1912. gadā norvēģu pētnieks Roalds Amundsens paziņo par Dienvidpola sasniegšanu, ko viņš izdarīja 1911.gada 14.decembrī.

1916. gadā apvienojas vācu uzņēmēju Karla Rapa un Gustava Oto rūpniecības kompānijas, izveidojot "Bayerische Flugzeugwerke AG" ("Bavārijas lidaparātu rūpnīca"), kas vēlāk kļūst par "Bayerische Motor-Werke" jeb BMW.

1917. gadā ASV tiek izdots pasaulē pirmais džeza ieraksts "The Dixie Jazz Band One Step", kuru ierakstījusi Nika Laroka Oriģinālā diksilenda džeza grupa.

1918. gadā Somija Pirmajā pasaules karā vienojas par aliansi ar Vāciju.

1936. gadā Vācija pārkāpj Versaļas līgumu un Lokarno paktu, atkārtoti okupējot Reinzemes demilitarizēto zonu.

1945. gadā ASV armijas divīzija sagrābj stratēģiski svarīgo Ludendorfa tiltu pār Reinas upei Remagenā, Vācijā, kas palīdzēja saīsināt Otro pasaules karu.

1950. gadā Padomju Savienība izdod paziņojumu, noliedzot, ka par kodolnoslēpumu izpaušanu Maskavai Lielbritānijā notiesātais zinātnieks Klauss Fuhss bijis padomju spiegs.

1969. gadā Golda Meira tiek ievēlēta par Izraēlas premjerministri, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā.

1989. gadā Irāna pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Lielbritāniju saistībā ar Salmanu Rušdi un viņa pretrunīgi vērtēto darbu ''Sātaniskās vārsmas''.

1989. gadā Ķīna izsludina karastāvokli Tibetas galvaspilsētā Lhasā.

1996. gadā tiek izveidots pirmais demokrātiski ievēlētais palestīniešu parlaments.

1998. gadā Militārā tiesa piespriež mūža ieslodzījumu bijušajam SS kapteinim Ērikam Prībkem par līdzdalību slaktiņā Ardeatina alās Romā, kur nacisti, atriebjoties par partizānu uzbrukumu, nogalināja 335 itāliešu civiliedzīvotājus.

1999. gadā 70 gadu vecumā mirst amerikāņu kinorežisors Stenlijs Kubriks.

2006. gadā ASV IT kompānija "Apple Inc." saņem patentu tās mūzikas atskaņotājam "iPod".

2010. gadā Ketrīna Bigelova kļūst par pirmo sieviešu dzimuma režisori ASV Kinoakadēmijas balvas vēsturē, kas ieguvusi "Oskaru". Viņa tiek apbalvota par savu kara drāmu "The Hurt Locker", kas kopumā iegūst sešas "Oskara" balvas, tostarp arī kā gada labākā filma, uzvarot visu laiku ienesīgāko filmu "Avatar".