Par krīzēm, biznesu un sievišķību - Ieva Plaude-Rēlingere ir dusmīga, bet optimisma pilna
“Visapkārt balts sniegs, ik pa brītiņam uzspīd saule, un esmu dzimtenē. Tāpēc esmu laimīga, par spīti visām likstām!” – optimistiska ir uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere, kas saskārusies ar kārtējo krīzi.
Ieva Plaude-Rēlingere, kas savulaik izveidoja Baltijas valstīs pazīstamo kosmētikas zīmolu "Kolonna", 2008. gada globālajā finanšu krīzē bankrotēja, zaudējot vairākus miljonus. Kad viņa no šīs neveiksmes sāka atgūties, strādājot uzņēmumā Vācijā, sekoja nākamais trieciens – smaga slimība. Arī šajā cīņā Ieva nezaudēja, turpināja strādāt, kļuva par izpilddirektori britu investīciju firmā "Lawrence Asset Management AS", kuras viena no redzamākajām investīcijām Latvijā ir uzņēmums "DBH Ltd Baltics", kas ieveda Baltijā britu lielveikalu tīklu "Debenhams".
Aizvadītā gada sākumā Ieva Plaude-Rēlingere atgriezās Latvijā, neslēpa, ka jūtas neizsakāmi laimīga, bet nu arī viņu skārusi koronavīrusa izraisītā krīze – visa pasaule nolikta uz pauzes, bankrotējis Lielbritānijas lielveikalu tīkls "Debenhams Plc"... Kā biznesa sieviete ar šo kārtējo triecienu tiek galā?
Kā tas ir – dzīvot no krīzes līdz krīzei?
“Šī ziema ir smags pārbaudījums visiem. Pavasarī bija vieglāk, jo tad neviens vēl neapzinājās, ka krīze ievilksies tik ilgi. Šis trieciens ir skāris pilnīgi visus – gan daudz kritizēto valdību, kura, manuprāt, strādā jau uz spēku izsīkuma robežas, gan tos, kas nesaņem finansiālu atbalstu, gan visus pārējos, nerunājot par mediķiem. Mēs visi ciešam, it sevišķi emocionāli. Mēs esam atrauti no ikdienišķā dzīves ritma, mēs nevaram satikties, parunāt. Cilvēkiem ir nepieciešama saskarsme, emocijas, bet online kontaktēšanās to nespēj kompensēt. Tāpēc šis ir psiholoģiski smags laiks. Labi, ka mums vēl ir ticība, ka atnāks pavasaris. Un tas būs neizbēgams, reāls pavasaris, nevis internetā!” ar savām izjūtām dalās Ieva Plaude-Rēlingere, kas pirmo globālo krīzi pārdzīvoja 27 gadu vecumā, kad sabruka Padomju Savienība.
“Dzīvot tādā kardinālu pārmaiņu laikā jau trešo reizi ir vieglāk. Jo no iepriekšējām reizēm ir gūta pieredze. Iepriekšējās krīzēs esmu izkristalizējusi divas būtiskas lietas, ko vajag ievērot. Pirmā – jābūt drosmei ieraudzīt savas kļūdas un tās izlabot. Otra lieta ir darbs. Visa pamatā ir jāstrādā. Nevar gaidīt, ka lietas notiks pašas no sevis. Slavenais Nīčes teiciens: “Tas, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus” oriģināli skan citādi: “Tas, kas mūs nenogalina, var mūs padarīt stiprākus”. Un šim “var” ir pavisam cita jēga! Tas akcentē tieši gribu un darbu, liek uzsvaru, ka nekas nenotiek pats no sevis, ka pie visa ir jāstrādā pašam, ka viss ir paša rokās!” uzsver Ieva.
Bet kā var atzīt savas neveiksmes un kļūdas tajā, kur to vienkārši nav? Šī krīze taču iestājās ne mūsu vainas dēļ, vienkārši parādījās vīruss un mūs nolika fakta priekšā. “Visas krīzes rodas kādu ārējo apstākļu dēļ. Piemēram, PSRS sabrukums notika neatkarīgi no manis, bet visa dzīve tad man sagriezās kājām gaisā. Pirms 2008. gada krīzes es strādāju pēc labākās sirdsapziņas, bet nevarēju paredzēt, ka ASV finanšu tirgos uzaudzētais subprime mortgage vērtspapīru burbulis galu galā izraisīs globālu finanšu krīzi, kā rezultātā es 2008. gadā zaudēju visu iepriekšējos gados sasniegto. Šobrīd pandēmija ir visā pasaulē un visi sēž mājās lokdaunā. Bet katrs cilvēks var uz to reaģēt citādi – var padoties un nokārtu galvu gaidīt galu, bet var ar savu darbu, gribasspēku un uzņēmību censties izdzīvot. Saglabāt pozitīvismu un rīkoties,” Plaude-Rēlingere uzmundrina nepadoties.
Laimīga dzimtenē
Viens ir nepadoties un cīnīties, bet otrs – kārtējo reizi nonākt nopietnā krīzē. Šķiet, Ievai šobrīd būtu iemesls vairs nejusties laimīgai. Viņa pēc desmit gadu nežēlīga darba ir izkārpījusies no iepriekšējās krīzes, atguvusi stabilitāti, atgriezusies dzimtenē, lai beidzot varētu baudīt dzīvi, sava darba augļus, atpūsties, bet še tev – nākamā krīze! Kā ar to var samierināties? “Palīdz gūtā izglītība, kas ļauj saprast globālos ekonomikas procesus, apzināties, ka pēc ikvienas augšupejas seko krīze. Bet subjektīvi, protams, ir dusmas! Kuram to šobrīd nav?” atklāta ir Ieva Plaude-Rēlingere, kas aizvadītā gada sākumā, kad pēc desmit gadu prombūtnes atgriezās Latvijā, izteicās, ka ir neizsakāmi laimīga. Vai šī laimes sajūta ir saglabājusies arī tagad?
“Jā, ir! Esmu dzimtenē, runāju latviešu valodā, varu strādāt... Protams, darbu apjoms, kā ikvienā krīzes situācijā, ir tikai palielinājies, taču man te patīk. Jo te ir mana dzimtene!” atbild uzņēmēja, uzsverot, ka Latvijā dzīvojošie nenovērtē tās labās lietas, kas Latviju atšķir no daudzām citām zemēm. “Mums ir ļoti patīkams klimats, mums ir ļoti augstas kvalitātes pārtika, mums ir svaigs gaiss, mums ir daudz un visiem pieejama daba, ar viegli ievērojamām divu metru distancēšanās iespējām, mums ir laba humora izjūta,” uzskaita Plaude-Rēlingere, piebilstot, ka tas viss, kā arī latviešu sīkstums, darba tikums un labvēlīga iecietība spēlē lielu lomu šīs krīzes pārvarēšanā. “Domāju, ka tas viss mums palīdz, jo pēdējo 20 gadu laikā Latvija ir ļoti labi attīstījusies,” teic uzņēmēja, bet uz iebildi, ka daudzi tam nepiekritīs, jo uzskata, ka sliktāk vairs nevar būt, sirsnīgi pasmaida: “Kad tauta ir bijusi apmierināta?! Cilvēkiem vienmēr visu vajag vēl un vairāk!”
Modes jomā lielas pārmaiņas
Pēc 2008. gada krīzes Ieva Plaude-Rēlingere, lai sevi pierādītu, Vācijā strādāja pa 12 stundām dienā. Arī tagad viņai ir darba pilnas rokas. “Krīzes ir laiks, kad investīciju uzņēmumiem ir visvairāk darba – tiek pārskatīti lēmumi, tiek pārskatītas biznesa jomas, kurās investēt. Līdz ar to man darba apjoms ir trīskāršojies, un tā nav nekāda laime,” atzīstas Plaude, cita starpā atklājot, ka Latvijā uzņēmums "Debenhams", kurā viņa ir investējusi, bankrotā necieš.
“"Lawrence Asset Management" ir apmierināts ar investīcijām "Debenhams". Jo atšķirībā no tā, kas notiek Anglijā, kur 243 gadus vecu veikalu tīklu vienkārši likvidē, tiek slēgti 114 veikali un darbu zaudē 12 000 darbinieku, mums situācija ir pavisam cita. "DBH Ltd Baltics" ir patstāvīgs, neatkarīgs Latvijas uzņēmums, tas strādā uz franšīzes pamata, Latvijā "Debenhams" zīmols neizzūd, jo bankrotējušā Lielbritānijas lielveikalu tīkla "Debenhams Plc" intelektuālā īpašuma aktīvus iegādājusies britu tiešsaistes modes grupa "Boohoo", ļaujot izmantot tā zīmolus,” paskaidro Plaude, kas ir kompānijas "DBH Ltd Baltics" patiesā labuma guvēja.
Viņa uzsver: no biznesa viedokļa tā nav katastrofa, ka jau vairākus mēnešus liegta tirdzniecība veikalos. “Jo darbojas tirdzniecība internetā. Bet no mūsu kā investoru skatupunkta nevaram ignorēt faktu, ka pēdējos gados ir notikusi tāda kā “drēbju revolūcija”, kuru pandēmija tikai paātrināja,” stāsta Ieva Plaude-Rēlingere, izskaidrojot, ka “drēbju revolūcija” ir viņas pašas izdomāts termins jaunajām tendencēm cilvēku attieksmē: “Kardināli izmainījies tas, ko cilvēki velk mugurā. Protams, beidzamā gada laikā tie ir tikai halāti, treniņtērpi un mājas čības, bet jau pirms pandēmijas mode sāka mainīties. Proti, ja agrāk mums bija drēbes katrai dzīves situācijai – ar vienām gājām uz darbu, ar otrām uz kino, ar trešām ciemos –, tad tagad tas viss vairs nav tik izteikti. Ir viens universāls apģērbs visam. Vēl arī mainījušies cilvēku paradumi, iegādājoties drēbes, – vairāk tiek pirkts internetā, un jau pirms pandēmijas interneta tirdzniecība sastādīja apmēram pusi no visa apjoma. Un trešais – cik patērētājs tērē apģērbam. Ja pirms gadiem 20 tie bija 13 procenti no sava budžeta, tad tagad jau tikai seši procenti. Šajā “drēbju revolūcijā” apģērbs kā aksesuārs cilvēkiem kļuvis mazāk svarīgs, jo parādījušās citas iespējas, kā sevi parādīt, izrādīties, – tagad tie ir sociālie tīkli, blogi, nevis apģērbs. Līdz ar to mēs kā investori nevaram visu to ignorēt, mums ir jāpēta šīs tendences. Un šis, nenoliedzami, ir interesants laiks, ievērojamu pārmaiņu laiks.”
Pietrūkst sievišķīgu prieciņu
Kā šī krīze ietekmējusi Ievu Plaudi-Rēlingeri personīgi? “Protams, mani skar viss, kas ikvienu cilvēku šajā pasaulē. Ilgu laiku neesmu redzējusi savus mazbērnus, protams, arī mani, tāpat kā visus pārējos, ir ārkārtīgi apbēdinājuši visi ierobežojumi. Piemēram, man kā cilvēkam, kuram ļoti patīk lietot kosmētiku, ārkārtīgi pietrūkst salonu apmeklējumu, pietrūkst iespējas izbaudīt kosmētiskās procedūras. Protams, neviens jau neliedz man lietot kosmētiku, bet... Lieliski redzu, kā izskatās tie vīrieši, kuri paši sev mēģinājuši nogriezt matus, – briesmīgi! Un, ja es pati sev mēģinātu veikt kosmētikas procedūras, rezultāts būtu tāds pats,” smejas uzņēmēja un pēc mirkļa nopietni piebilst: “Runājot par skaistumkopšanas nozari, uzskatu, ka frizieru, manikīra speciālistu apmeklējumu aizliegumi savu mērķi nav attaisnojuši. Cilvēkiem ir psiholoģiski nepieciešams izskatīties sakoptiem arī krīzes laikos, bet veicināt šīs vajadzības apmierināt nelegāli, slepus, pagrabos... Tas ir gan antisanitāri, gan nekādi neaptur vīrusu izplatību. Ceru, ka valdība būs saprotoša un ļaus šai nozarei darboties legāli, salonos ievērojot epidemioloģisko drošību.”
Vēl Ieva neslēpj, ka viņai ļoti pietrūkst sievišķīgā – sapucēties, atrādīties cilvēkos. “Atzīšos, pat aizvakar mājās uzvilku augstpapēžu kurpes! Sapucējos kleitā, augstpapēžu kurpēs un tā visu dienu staigāju pa māju. Un biju ļoti, ļoti apmierināta ar savu izskatu spogulī. Tas man patiešām bija nepieciešams, citādi mana pašapziņa pamatīgi ciestu (smejas). Jo mums vajag šo sievišķību, mums vajag būt skaistām,” pasmaida Ieva Plaude-Rēlingere.
Un vai uzņēmēja šajā laikā sevi lutina? Atliek laika atpūtai, sev? “Protams! Diemžēl daudzas baudas jau ir liegtas. Trūkst tas, kas mums ir atņemts. Man tās ir kosmētikas procedūras, kultūras dzīve, maltīte ģimenes lokā kādā restorānā. Vēl man patīk sestdienās doties pirtī un lēkt āliņģī. Iet pirtī savās mājās, paldies valdībai, vismaz drīkst darīt. Taču visa pārējā vietā nekas jauns nenāk. Bet mums visiem visā pasaulē ir tagad grūti. Atliek vien ticība, cerība, mīlestība. Un vakcīnas! Būs labi!” optimisma pilna ir Ieva Plaude-Rēlingere.
