Iedvesmojošs stāsts. 106 gadu vecumā joprojām pie klavierēm

Lūkojoties ārā pa 14. stāva logu, lai smeltos iedvesmu, viņa norāda: "Kādam tā ir rīta kafija, citam – tas ir steiks. Mūzika – tas ir ēdiens man, manai dvēselei un sirdij.”

Atskaņojot Kloda Debisī "Mēness Gaismā", viņa stāsta, kā atceras pirmās reizes, kad saskārusies ar mūziku.

"Mūsu augšējā stāva kaimiņos dzīvoja vairāki zēni, kuri regulāri spēlēja klavieres. Tie vienmēr bija vieni un tie paši skaņdarbi. Es, būdama ļoti jauna, mēģināju to atdarināt, sākotnēji spēlējot tikai ar vienu pirkstu," atcerās Kolete.

Kolete Maze dzimusi 1914. gadā, uzaugusi vidusšķiras ģimenē – viņas tēvs vadīja mēslojuma rūpnīcu, bet pēc rakstura stingrā māte bija mājsaimniece.

Kolete atminas, ka iemīlēja klavierspēli, jo no mātes pietrūka maiguma. Kolete sākumā bijusi mājskološanā, taču pārvācoties uz Francijas galvaspilsētu, iekārtota mūzikas skolā.

Tur viņa apguva pirkstu vingrinājumus, staipīšanos un arī jogu, kas, viņasprāt, palīdzējis viņas pirkstiem būt veikliem jo veikliem pat ļoti cienījamā vecumā. Maze sākusi ieskaņot mūzikas albumus vēl 1998. gadā, un lielākā daļa viņas mūzikas ir franču komponistu Ērika Satī un Kloda Debisī skaņdarbi.

Viņas dēls Fabriss norāda: "Mēs visi bijām pārsteigti par viņas motivāciju. Sagaidījām viņas simto jubileju plašā draugu lokā, taču neviens nedomāja, ka viņa turpinās spēlēt. Taču viņas spēki neizsīkst un ikdienā viņa jūtas lieliski – gan garīgi, gan fiziski." 

Dēls uzskata, ka Kolete ir ļoti labs piemērs citiem: "Pat šajā īpaši grūtajā laikā viņas mīlestība pret mūziku un spēcīgais gars neizsīkst. Tas mums pārējiem liek smaidīt."

"Gluži kā sajust konfektes garšu, tāpat maniem pirkstiem jājūt klavieru taustiņi," atzīst mūziku mīlošā dāma.