Iepauzēja, lai neizdegtu - Elīna Fīrmane atgriežas televīzijā
“Es apzināti izvairījos no sabiedriskās dzīves un pilnībā izbaudīju šo laiku!” – atzīstas kādreizējā TV personība Elīna Fīrmane, kas pēc desmit gadu pauzes atkal atgriežas TV ekrānos.
Elīna Fīrmane, ko agrāk skatītāji pazina kā raidījumu "Tautas balss", "Esi gardēdis!", "Vīrietis uz paklāja" atraktīvo un smaidīgo vadītāju Elīnu Doļģi, tagad kopā ar Lauri Reiniku vada "360 TV" šovu "Pasaki to skaļi". Žurnālam "Kas Jauns" viņa pastāstījusi, kāpēc, līdz tam dzīvojusi aktīvu sabiedrisko dzīvi, gozējusies TV ekrānos, apgrozījusies publiskos burziņos, teju desmit gadus bija gluži vai kā pagrīdē nogājusi.
Izvēlējās nepazaudēties
Šajā laikā Elīna apprecējās ar sabiedrisko attiecību speciālistu un florbolistu Oskaru Fīrmani, kļuva par mammu divām meitām – Karolīnai, kurai nu jau ir seši gadi, un Magdalēnai, kurai aizvadītajā rudenī apritēja gads. Viņa arī uzsāka studijas profesionālā integrālā kouča programmā Kanādas Integrālajā institūtā. Kas bija par iemeslu, kāpēc Elīna izlēma pamest darbu televīzijā un izvairījās no sabiedriskās dzīves?
“Domāju, ka šādas pauzes un apstāšanās ir vajadzīgas katram. Vismaz man tāda pavisam noteikti bija nepieciešama,” uzsver Elīna, stāstot, ka pirmajos gados pēc aiziešanas no TV ekrāniem viņa tomēr nebija pilnībā pazudusi no sabiedriskās dzīves. Elīna turpināja darboties televīzijā, taču aizkadrā – bija producente un redaktore vairākiem TV raidījumiem un projektiem. “Taču jau tad man vairs nekārojās pēc socializēšanās un publiskas eksponēšanās. Tas vairāk interesēja jaunībā, kad šķita – cik tas ir forši, ka tevi atpazīst, aicina uz dažādiem pasākumiem.
Bet ar laiku apzinājos, ka šajos burziņos sāku pazaudēties, ka šī virspusējā socializēšanās mani vairs nevilina, ka vienkāršas pačalošanas vietā prasās pēc dziļākām sarunām.
Vairs nealku iet visur, kur aicina, gribēju mainīt savu dzīves kursu,” atklāj Elīna, piebilstot: lai arī tad vēl turpinājusi darboties TV projektos, arvien vairāk apsvērusi lēmumu pielikt punktu iepriekšējam dzīves ritmam. “Esmu cilvēks, kuru jāpieskata, lai nepārkāptu spēju robežas. Proti, man diezgan labi padodas sevi izdedzināt, un tas ar mani notika jau vairākkārt. Tāpēc apzinājos, ka kaut kas dzīvē jāmaina, ka šī sevis dedzināšana labi nebeigsies. Apzinājos, ka pauze ir ļoti, ļoti būtiska, lai apstātos un pārdomātu – kas es esmu, ko gribu,” paskaidro Elīna.
Bērnus auklē harmonijā
Vai šī Elīnas sevis nolikšana “uz pauzes” nebija saistīta ar vēlmi pilnībā pievērsties ģimenes dzīvei? Vai arī tā bija tikai sagadīšanās, ka šajā periodā viņai pieteicās bērniņš? “Manuprāt, tas viss bija savstarpēji saistīts. It īpaši, kad pasaulē nāca otra meitiņa. Jo tajā brīdī, kad ieklausījos sevī un sevi sadzirdēju, tā bija arī iespēja bērnam pieteikties. Jo, kad esi nemitīgā darbu virpulī, bērniņš var arī neatnākt. Bet, kad esi apstājies un sācis dzīvot vairāk savai sirdsbalsij, tad tāds brīnums arī notiek. Tāpēc es novērtēju visu šo laiku, kas sekoja pēc otra bērna piedzimšanas, dzīvojot mierā un harmonijā,” spriež Elīna.
Uz iebildi, ka daudzas jaunās mammas oponēs, sakot – viņām laiks pēc bērna nākšanas pasaulē absolūti nav pagājis mierā un harmonijā –, Elīna sirsnīgi pasmejas: “Arī man pēc pirmā bērniņa dzimšanas tas nebija diez ko mierīgs. Viss jau atkarīgs no tā, kā pašas esam šim brīdim sagatavojušās. Otras meitas nākšanai pasaulē es ļoti apzināti gatavojos un gaidību laikā strādāju ar sevi, lai tiešām būtu mierīga mamma un varētu izbaudīt to. Jo man ir tendence visur skriet un darboties. Kā tas bija pēc pirmā bērna piedzimšanas, kad turpināju strādāt. Ņēmu Karolīnu līdzi uz darbu, raidījumu aizkulisēs baroju un mainīju autiņus. Tas patiešām bija traki. Bet tajā brīdī šķita, ka tas tā man bija vajadzīgs. Taču ar otru bērniņu ir pilnīgi pretēja situācija – man neko no tā skrējiena nevajag, man ir labi un pietiekami, mierīgi sēžot mājās.”
Tagad Elīna var salīdzināt, kādas ir atšķirības – auklēt bērnu vienā skriešanā vai pilnīgā mierā? “Abas pieredzes ir vajadzīgas. Pirmā tādēļ, lai nonāktu pie otras. Bet domāju, ka katram tas ir individuāli. Šis bija mans ceļš, ko bija svarīgi man pašai sev atklāt. Tas bija tā vērts, jo ļoti, ļoti izbaudīju šo laiku, kas man bija dots ar otru meitu. Kad patiešām varēju būt mamma un aizvien esmu mamma, ne par ko citu nedomājot. Tā ir mana galvenā prioritāte, mans galvenais uzdevums,” atbild divu meitu mamma, piebilstot, ka tāds pilnībā mājsaimnieces režīms viņai nemaz nav bijis ilgs, tikai kāds gads pusotrs, jo uzsākusi mācības: “Sapratu, ka nevaru būt tikai un vienīgi mamma, ka man paralēli nepieciešams arī turpināt attīstīties, izaugt. Sāku mācīties, kas man arī ļoti patīk. Kad gaidīju Magdalēnu, mācībās paņēmu pauzi, bet tagad tās esmu atsākusi.”
Piedāvājums nācis īstajā brīdī
Kā ir cilvēkam, kurš bija pieradis būt uzmanības centrā, aktīvi sekot notiekošajam sabiedrībā, būt iekšā šajā procesā, turēt, tā teikt, roku uz pulsa, bet tad pēkšņi skatīties uz to visu no malas? “Patiesībā sajūtas bija diezgan duālas. Jo, no vienas puses, man gribējās izteikties, bet, no otras – paklusēt un novērot no malas. Tagad domāju, ka man šo pauzi vajadzēja arī tādēļ, lai būtu pilnīgā kontaktā ar sevi un iegūtu sajūtu, ka tomēr ar laiku gribēsies izkāpt no šī ērtā burbuļa – mājas dzīves. Citādi tajā var aizsēdēties mūžīgi, bet kaut kādu pienesumu šai pasaulei tomēr man arī jādod. Tāpēc biju priecīgi satraukta, kad izskanēja piedāvājums atgriezties televīzijā. Tā bija lieliska apstākļu sakritība: kad pati biju nobriedusi izkāpt no savas drošās zonas un uzsākt kaut ko darīt, tajā pašā laikā man tas arī tika piedāvāts. Tāpēc jau es ar tik lielu vieglumu pieņēmu lēmumu, ka vajadzētu pamēģināt,” atceras Elīna.
Viņa jau ir piedalījusies pirmo raidījumu ierakstos. Vaicāta, kā izturējusi ugunskristības un vai, par spīti lielajai pieredzei, lūpas satraukumā nav drebējušas, Elīna smej: “Drebēja gan! Protams, man ir pieredze, taču, manuprāt, pati galvenā panākumu atslēga ir sastrādāšanās. Gan ar visu filmēšanas komandu, gan ar savu ekrāna partneri – lai atrastu šo savstarpējo klikšķi, nepieciešams laiks. Man ir svarīgi, lai komandā justos labi, lai varētu sastrādāties no pusvārda,” saka Elīna.
Lepojas ar bērniem
Tagad Elīna vairs nebūs pilna laika māmiņa, jo nu viņai nāksies doties uz darbu. Kā mammas prombūtni uztver viņas atvases? “Vecākā meita nepavisam nav sajūsmā. Viņa uzskata, ka man vajadzētu būt mājās vairāk. Kad meitām stāstīju, ka tagad man būs jāiet uz darbiņu un mazāk būšu mājās, šajā sarunā piedalījās arī mana mamma. Viņa mazmeitas iedrošināja, sakot, ka arī viņa katru dienu iet uz darbu, uz ko Karolīna attrauca: “Jā, bet tev mājās nav mazu bērnu!” Tāds, lūk, ir manas vecākās meitas viedoklis,” smejas Elīna, paskaidrojot, ka prombūtnes laikā bērnus pieskatīs, kā pati saka, ģimenes atbalsta komanda. Tostarp arī Elīnas vīrs Oskars Fīrmanis, kas šajā pandēmijas laikā strādā attālināti. “Esmu ļoti priecīga, ka viņam iespējams strādāt mājās. Tas patiešām ir foršs ieguvums, viņš varēja būt ar mums kopā, kad jaunākā meita nāca pasaulē. Es varēju atpūsties un izbaudīt šo laiku,” piebilst Elīna.
Viņa atzīst, ka tas ir brīnišķīgi – būt divu meitu mammai. “To pat grūti izteikt vārdos, cik tas ir fantastiski! Esmu ļoti, ļoti pateicīga, ka man dota tāda iespēja,” atklāta ir Elīna un, stāstot par saviem bērniem, teic, ka abas māsiņas ir ļoti draudzīgas: “Vecākā meita ir ļoti jūtīga un gudra. Viņa ir tik uzmanīga, tik sirsnīga pret savu māsu, un es ceru, ka šādas attiecības māsām būs uz mūžu. Es vispār par Karolīnu brīnos – ko viņa katru dienu izdomā, kādas domas izsaka! Viņa apgalvo, ka būs daktere. Taču man jau liekas, ka tas ir manas mammas iespaidā – viņa ir ārste. Bet vispār šo laiku, kad bērni ir tik maziņi, var baudīt un baudīt, katru dienu priecājoties par visu, ko viņi ikdienā dara.”
Citas interesantākās ziņas un notikumus skatiet žurnālā "Kas Jauns"!
