17. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1888. gadā Jānis Ducens - pirmais kara ministrs (miris 1925. gadā).

1896. gadā Pauls Stradiņš - izcils latviešu ķirurgs un veselības aprūpes organizētājs, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors, dibinājis un vadījis Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas zinātniski pētniecisko institūtu (miris 1958. gadā).

1925. gadā Gunārs Birkerts - arhitekts (miris 2017. gadā).

1926. gadā Hercs Franks - latviešu dokumentālā kino režisors (miris 2013. gadā).

1963. gadā Jānis Norde - arhitekts.

1968. gadā Ilze Bagatska - zvērināta advokāte.

1974. gadā Dace Kļava - pianiste.

Jubilāri pasaulē

1484. gadā Georgs Spalatins - vācu reformists (miris 1545.gadā).

1501. gadā Leonharts Fuhs - vācu ārsts un botāniķis, viens no trim botānikas "tēviem" (miris 1566.gadā).

1504. gadā Pijs V - Romas pāvests (miris 1572.gadā).

1600. gadā Pedro Kalderons de la Barka - spāņu dramaturgs (miris 1681.gadā).

1706. gadā Bendžamins Franklins - amerikāņu valstsvīrs (miris 1790.gadā).

1820. gada Anna Brontē - angļu rakstniece, jaunākā no Brontē māsām (mirusi 1849.gadā).

1860. gadā Duglass Haids - Īrijas prezidents (miris 1949.gadā).

1863. gadā Deivids Loids Džordžs - Lielbritānijas premjerministrs (miris 1945.gadā).

1899. gadā Als Kapone - amerikāņu gangsteris (miris 1947.gadā).

1911. gadā Džordžs Džozefs Stiglers - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (miris 1991.gadā).

1927. gadā Earta Kita - amerikāņu aktrise un dziedātāja (mirusi 2008.gadā).

1928. gadā Vidals Sasūns - britu/amerikāņu frizieris, uzņēmējs un filantrops (miris 2012. gadā).

1942. gadā Muhameds Ali - amerikāņu bokseris (miris 2016.gadā).

1943. gadā Renē Prevāls - bijušais Haiti prezidents.

1948. gadā Miks Teilors - britu mūziķis ("Rolling Stones").

1952. gadā Ruiči Sakamoto - japāņu mūziķis.

1956. gadā Pols Jangs - angļu mūziķis.

1959. gadā Suzanna Hofsa - amerikāņu mūziķe ("Bangles").

1962. gadā Džims Kerijs - kanādiešu aktieris un komiķis.

1964. gadā Endijs Rurks - angļu basģitārists ("The Smiths").

1964. gadā Mišela Obama - amerikāņu juriste, rakstniece un mācībspēks, bijusī ASV pirmā lēdija.

1966. gadā Stefins Merits - amerikāņu mūziķis ("The Magnetic Fields", "The 6ths", "The Gothic Archies").

1967. gadā Ričards Holijs - angļu mūziķis ("Pulp", "The Longpigs").

1969. gadā Navīns Endrūss - bitu aktieris.

1969. gadā Tiësto - nīderlandiešu dīdžejs un mūzikas ierakstu producents.

1970. gadā Džeremijs Rēniks - amerikāņu hokejists.

1971. gadā Kid Rock - amerikāņu rokeris.

1973. gadā Kautemoks Blanko - meksikāņu futbolists.

1975. gadā Toms Dženkinsons - angļu mūziķis ("Squarepusher").

1980. gadā Zoī Deišanela - amerikāņu aktrise.

1982. gadā Dveins Veids - amerikāņu basketbolists, trīskārtējs NBA čempions un 2008. gada olimpisko spēļu zelta godalgas ieguvējs.

1983. gadā Alvaro Arveloa - spāņu futbolists, 2010. gada Pasaules kausa ieguvējs, 2008. un 2012. gada Eiropas čempions.

1984. gadā Kelvins Hariss - skotu dīdžejs, mūziķis un producents.

1987. gadā Oleksandrs Usiks - ukraiņu bokseris, 2012. gada olimpisko spēļu čempions.

Notikumi Latvijā

1229. gadā mirst Rīgas bīskaps Alberts.

1231. gadā Romas pāvesta vicelegāts Latvijas teritorijā (Livonijā) Alnas Balduīns noslēdz konverta līgumu ar Ziemeļkursas cilšu valdniekiem. Līguma nosacījumi paredzēja, ka kuršu vecākie nodeva sevi, savas zemes un savus ķīlniekus Romas pāvesta varā un apsolīja divu

1626. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs ar aptuveni 5000 karavīru ceļā uz Bausku pie Valles sakauj aptuveni 4000 vīru lielus poļu spēkus. Šajā Zviedrijas-Polijas kara kaujā poļi zaudē aptuveni 1200 kritušo, visu artilēriju un vezumus. Pēc šīs kaujas Gustavs II Ādolfs nostiprināja savu stāvokli Baltijā un turpmākā karadarbība notika Prūsijā.

1906. gadā pret cara patvaldību, sociāli noskaņota Rīgas kaujinieku grupa spridzinot policijas pārvaldi atbrīvo sešus arestētos biedrus.

1925. gadā Zigfrīds Meierovics Latvijas vārdā Helsinkos Baltijas valstu konferencē paraksta četru Baltijas valstu šķīrējtiesas līgumu.

1991. gadā Rīgā uzturas PSRS Augstākās Padomes deputātu delegācija Anatolija Deņisova vadībā. Pēc iepazīšanās ar situāciju Latvijā un visu pušu noklausīšanās atceļā uz Maskavu viņi maina Latvijā izteikto viedokli un preses konferencē Maskavā paziņo, ka Latvija iestājas par prezidenta pārvaldes ieviešanu.

1997. gadā stājas spēkā grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli". Grozījumi paplašina nodokļu maksātāju loku un pazemina nodokļa likmes par iepakojumu caurmērā piecas reizes. Nodokļu maksātājiem tiek piedāvātas četras dažādas nodokļu aprēķina shēmas, no kurām sev pieņemamāko uzņēmējs var izvēlēties.

1998. gadā ceļoties ūdens līmenim Daugavā, tiek reģistrēti plūdi Salacas pagasta "Gravānos".

2001. gadā darbu sāka Rīgas Pašvaldības policijas Piespiedu darba uzraudzības dienests.

2002. gadā Saeima galīgajā lasījumā pieņem likumus "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" un "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". 23.janvārī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem, lūdzot Saeimu otrreiz caurlūkot šos likumus.

2003. gadā Rīgā, Baznīcas ielā 20/22, tiek atklāts Ģertrūdes centrs. Ēkas būvniecībā pirmo reizi Latvijā, izmantojot koku un stiklu, izveidota dubultā fasāde.

2004. gadā tiek izveidota nacionāli patriotiska politiska organizācija "Tēvzemes savienība" uz partijas "Tautas mantojums" bāzes, kas cer palielināt biedru skaitu, piesaistot daļu bijušo "tēvzemiešu" un citas mazskaitlīgas nacionāli patriotiskās partijas, kurām līdz šim nav izdevies gūt panākumus vēlēšanās.

Notikumi pasaulē

1377. gadā Romas pāvests Gregorijs XI pārvieto pāvesta krēslu atpakaļ no Aviņonas uz Romu.

1605. gadā Spānijā pirmo reizi publicē Migela de Servantesa Saaverdras romānu "Dons Kihots".

1772. gadā arestēts ar šizofrēniju sirgstošā Dānijas karaļa Kristiana VII personīgais ārsts Johans Frīdrihs Štruenzē un Dānijas karaliene Karolīna Matilda. Vēlāk Štruenzē tiek izpildīts nāvessods par nelikumīgu varas uzurpēšanu, bet karaliene izraidīta no Dānijas.

1773. gadā angļu navigators Džeimss Kuks kļūst par pirmo ceļotāju, kas šķērsojis dienvidu polārloku.

1806. gadā ASV prezidenta Tomasa Džefersona mazdēls Džeimss Medisons Rendolfs kļūst par pirmo cilvēku, kas dzimis ASV Baltajā namā.

1819. gadā Simons Bolivars proklamē Kolumbijas Republiku.

1852. gadā Lielbritānija atzīst būru koloniju neatkarību Transvālā.

1878. gadā Krievijas impērijas armija padzen osmaņus no Bulgārijas pilsētas Plovdivas.

1904. gadā Maskavas teātrī pirmizrādi piedzīvot Antona Čehova "Ķiršu dārzs".

1912. gadā  mēnesi pēc Roalda Amundsena ceļojuma arī britu ceļotājs Roberts Falkons Skots sasniedz Dienvidpolu.

1916. gadā ASV no Dānijas par 25 miljoniem dolāru nopērk Virdžīnu salas.

1919. gadā komponists un pianists Ignacijs Paderevskis kļūst par Polijas premjerministru.

1929. gadā Afganistānas karalis Inajatulla pēc valsts apvērsuma spiests atteikties no troņa tikai pēc trīs gadus ilgas valdīšanas.

1945. gadā Ungārijā bez pēdām pazūd padomju aizturētais zviedru diplomāts Rauls Vallenbergs.

1945. gadā, tuvojoties padomju spēkiem, nacisti sāk Aušvicas nāves nometnes evakuāciju.

1945. gadā padomju spēki ieņem un gandrīz pilnībā noposta Polijas galvaspilsētu Varšavu.

1946. gadā notiek pirmā ANO Drošības padomes sesija.

1949. gadā ASV notiek pirmās televīzijas situāciju komēdijas "The Goldbergs" pirmizrāde.

1950. gadā 11 noziedznieku banda ASV pilsētā Bostonā no "Brinks" bruņumašīnu depo nolaupa vairāk nekā divus miljonus dolāru. Noziedznieki tiek notverti tikai pēc sešiem gadiem.

1961. gadā ASV prezidents Dvaits Eizenhauers trīs dienas pirms savu pilnvaru beigām televīzijas atvadu runā tautu brīdina no varas koncentrēšanās "militāri rūpnieciskā kompleksa" rokās.

1973. gadā Ferdinands Markoss kļūst par Filipīnu prezidentu "uz mūžu".

1977. gadā divkāršais slepkava Gerijs Gilmors kļūst par pirmo personu, kam ASV tiek izpildīts nāvessods kopš augstākā soda mēra atjaunošanas.

1982. gadā daudzviet ASV gaisa temperatūra sasniedz zemāko līmeni simts gadu laikā.

1985. gadā kompānija "British Telecom" paziņo, ka tiek norakstītas slavenās Lielbritānijas sarkanās telefonu būdiņas.

1991. gadā ar gaisa un raķešu triecieniem irākiešu pozīcijām pilnā apjomā sākas amerikāņu vadītās koalīcijas operācija "Tuksneša vētra", kuras mērķis bija Irākas padzīšana no okupētās Kuveitas. Irāka raida astoņas "Scud" raķetes uz Izraēlu, neveiksmīgi mēģinot izprovocēt Izraēlu uz atriebības triecienu.

 1991. gadā par Norvēģijas karali kļūst Haralds V.

1995. gadā Japānas pilsētu Kobi satricina 6,9 balles pēc Rihtera skalas spēcīga zemestrīce, kurā bojā iet vairāk nekā 6400 cilvēki.

1996. gadā Čehija iesniedz pieteikumu iestājai Eiropas Savienībā.

2001. gadā holokausta upuri noslēdz kompensācijas vienošanos ar Austriju par konfiscētajiem ebreju līdzekļiem, kad Austrija bija Ādolfa Hitlera Trešā reiha sastāvdaļa.

2002. gadā 85 gadu vecumā mirst Nobela prēmiju literatūrā saņēmušais spāņu rakstnieks Kamilo Hosē Sela.

2004. gadā 88 gadu vecumā mirst Holivudas filmu producents un jauno talantu aģents Rejs Stārks, kurš savas karjeras laikā radīja vairāk nekā 125 filmas.

2005. gadā 85 gadu vecumā mirst ķīniešu reformists Džao Dzijans, kurš 1989.gadā tika gāzts no Komunistiskās partijas priekšsēdētāja amata par pretošanos Tjaņaņmeņas laukumā notikušo demokrātisko protestu apspiešanai ar spēku. Reiz par Dena Sjaopina pēcteci uzskatītais Dzijans pēdējos 15 savas dzīves gadus pavadīja mājas arestā.

2013. gadā leģendārais ASV riteņbraucējs Lenss Ārmstrongs atzīstas daudzus gadus ilgā dopinga lietošanā.   

2016. gadā Eiropas Savienība un ASV atceļ ekonomiskās sankcijas pret Irānu, reaģējot uz ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) atzinumu, ka Teherāna ir izpildījusi 2015.gada vasarā ar pasaules lielvarām noslēgtās vienošanās nosacījumus par savas kodolieroču programmas izbeigšanu.