"Nācās atteikties no bailēm un kaprīzēm," - Aija Andrejeva par piedzīvojumiem savā ekstremālākajā ceļojumā

“Piedāvājumu doties ekspedīcijā uz Peru es saņēmu sarakstē sociālos tīklos. Izlasot to, sākotnēji domāju, ka mani izjoko. Neticēju, jo nekādi nevarēju iedomāties, ka šāds piedāvājums var būt un vēl pandēmijas laikā… Tas viss nudien šķita nereāli,” pirmos iespaidus par saņemto piedāvājumu atminas dziedātāja.

Viņa saka – tam, ka patiesi dosies ekspedīcijā uz Peru džungļiem, neticēja līdz brīdim, kad kāpusi lidmašīnā. “Mazums – koronavīrusa dēļ būs kādi pēkšņi ierobežojumi. Brīžiem bija bažas, vai maz kaut kur aizlidosim, vai atgriezīsimies mājās kā plānots. Vai neaizklapēs ciet pasauli… Bet racionālais prāts teica – nē, tā nebūs. Tā, kā bija pavasarī, tā nevar būt. Lai justos maksimāli droši, tika iegādāta vislabākā apdrošināšana, kurā iekļauti visi riski, ņemot vērā šo tālo lidojumu,” par gatavošanos pastāsta Andrejeva, uzreiz piebilstot, ka prombūtnē pavadītās trīs nedēļas esot bijis pietiekams laiks, lai iepazītu Dienvidamerikas kultūru un dabu, kā arī sajustu īsto piedzīvojuma garšu džungļos. “Ne par daudz, ne par maz. Latvijā esmu atgriezusies sveika un vesela,” saka tautā iemīļotā dziedātāja.

Ceļojums sākas ar nozaudētām somām un nokavētu lidmašīnu

Aija stāsta, ka lidojumos, protams, vērojamas koronavīrusa ierobežojumu sekas. Lidostas esot krietni tukšākas, nekā ierasts, un tālajos reisos lidmašīnas ir teju pustukšas. Neraugoties uz salīdzinoši mazo noslogojumu, lidostu darbība gan bijusi savā ziņā haotiska. “Lidojot uz Peru, mūs nesagatavotus pārsteidza ne viena vien aizķeršanās. To skaitā arī nozaudējušās somas, un tāpēc nokavēta lidmašīna. Tad mūs iesēdināja kādā citā lidmašīnā, kura bija repatriācijas nolūkiem. Tas bija liels lidaparāts ar 400 sēdvietām, taču mēs bijām 53 pasažieri. Visa lidmašīna bija mūsējā,” joko Aija, kura daudzu stundu lidojumā saskaitījusi visus pasažierus. “Iesaku visiem, kuri var atļauties ceļot, tagad izmantot šo iespēju, bet ar varbūtējiem sarežģījumiem ir jārēķinās. Lidmašīnās jālieto sejas aizsargmaskas, tām pa virsu vēl jāliek plastmasas vairogs,” par pieredzēto teic dziedātāja.

Tālu no civilizācijas

“Līdzšinējo ceļojumu laikā ne reizi ir sajusta piedzīvojuma garša, taču šis ir manā pieredzē visekstrēmākais ceļojums. Es dievinu kalnus, un tajos ceļojumos, kuros esmu bijusi, nekas nav bijis neērti, taču Peru džungļos viss ir citādi,” saka Aija, daloties atmiņās par dažiem “nervus kutinošiem” mirkļiem, kas radušies, laivojot pa upi. “Bijām kādā vietā tālu no civilizācijas. Devāmies braucienā pa upi, kurā dzīvo visi iespējamie ūdens radījumi, kas varētu apdraudēt mūsu dzīvību, – krokodili, piraijas, citas radības. Apdzīvotās vietas bija sešu kilometru attālumā, un tur tāpat var nonākt, tikai laivojot. Šī man bija neaizmirstama pieredze, kuru apguvu, pilnībā izkāpjot no komforta zonas. Tur nācās paskatīties acīs bailēm,” stāsta Andrejeva.

Dziļos džungļos piemeklē panika

Aija atzīst, ka Peru džungļos piedzīvojusi vēl nebijušas izjūtas: “Pieredzēju ekstrēmas situācijas, bet komandas dēļ atteicos no savām bailēm un kaprīzēm. To īpaši izjutu vairākos konkrētos mirkļos ekspedīcijas laikā. Piemēram, ejot pa džungļiem kilometru garā ceļā uz Naftas klinti. Takas bija tā aizaugušas, ka komandas biedri gāja pa priekšu un ar mačetēm cirta krūmājus, lai mēs varētu virzīties uz priekšu. Redzot to visu, brīžiem šķita, ka no tiem džungļiem ārā neiznāksim, un man sākās panika. Taču sapratu, ka mans satraukums nekam nepalīdzēs, ir jāsakož zobi un jādodas uz priekšu. Tādos mirkļos es jutu, ka savas kaprīzes vairs nelieku pirmajā plānā. Sapratu, ka ar mani nekas nevar notikt, ka ir vienkārši jāturpina iet.”

Citas interesantākās ziņas un notikumus skatiet žurnāla "Kas Jauns" gada nogales dubultnumurā!