Drāma Magones Šutovienes dzīvē - viņai savu dēlu vairs neredzēt

Pat meksikāņu seriāli nobāl tā priekšā, ko pēdējos mēnešos nācies pārciest Magonei! Žurnālam "Kas Jauns" Magone atklājusi, kā ar tiesas palīdzību dēla tēvs bija ieplānojis atņemt viņai bērnu, taču tas nav izdevies. Tomēr tik un tā Magonei liegta iespēja satikties ar dēlu. Viņa uzsver, ka Roberta tēvs rīkojies zemiski un īpaši cietsirdīgi, turklāt tā esot viņa rūpīgi izplānota atriebība. Visam pa vidu vēl cīņa par mantojumu un pat Ventis Vītols – Magones otra bērna tēvs, ar kuru viņa iepazinās šova "Saimnieks meklē sievu" laikā.

Dēla tēvs regulāri plostojis

Ar Robīša tēti Magone iepazinās Londonā tautas deju kolektīvā. “Mums gāja visādi, bija labas dienas, bija arī asaras. 2009. gada nogalē atgriezāmies dzimtenē, lai sagaidītu mūsu pirmdzimto, taču ilgi cerētā ģimenes laime beidzās pāragri. Oskars sirga ar ilggadēju alkoholismu – kādu laiku pārstāja, bet tad sāka no jauna. Pēc dēla piedzimšanas nodzēra nedēļu, uz mēnesi saņēmās, bet tad atkal iegrima plostā no marta vidus līdz 2. jūlijam – dzēra, praktiski “neatejot no kases”,” atceras Magone.

Viņa toreiz dzīvoja pie Roberta tēta pašā Krievijas pierobežā. Sapratusi, ka šajā kopdzīvē nekas labs nav gaidāms, Magone izlēma izšķirties. “Tā kā toreiz biju nabaga, pašai sava īpašuma nebija, braucu ar mazo puisīti pie savas mātes uz Kalētiem. Viņa mums iedalīja dažus kvadrātmetrus lielu istabiņu, un tā arī dzīvojām. Māte trieca mani strādāt uz fermu, no darba atgriezos naktī, citreiz pat divos trijos, tikmēr puisīti pieskatīja mātes civilvīrs.

Mani tur nemīlēja, bet piecieta kā bezmaksas darbaspēku. Un tad liktenis piespēlēja dzīvē citu pavērsienu – sākās Saimnieks meklē sievu, tad otra sezona, gaidības ar otro bēbi... Un tad bija mans pašas ceļš atkal pasaulē, atkal uz Angliju,” stāsta Magone.

Toreiz viņas dēlam Robertam bija pieci gadi, bet attiecības viņam ar tēvu, kā Magone pati raksturo, samērā šķidras. Dažas reizes gadā satikās, padzīvojās kopā, Oskars apdāvināja puiku, aizveda uz izklaidēm. “Tā arī dzīvojām. Man bija darbs. Iekrāju naudiņu, nopirku dzīvokli. Pa to laiku dēla tēvs bija atradis sev līgavu, it kā beidzis plostot, bet es apprecējos, mēģināju izveidot beidzot savu ģimeni. Oskara interese par dēlu pieauga, viņš biežāk sāka nākt ciemos, vest zēnu atpūsties. Šķietami attiecības bija uzlabojušās, nostiprinājušās. Tikmēr mēs pārvācāmies uz lielāku māju, lai nodrošinātu bērniem katram savu istabu un arī dārzu. Dēla jaunā pamāte sāka braukāt pie mums, lepojās ar sevi un Oskaru, allaž norādot man vietu un pārmetot nepilnības dēla audzināšanā, trūkumus, nepareizības. Bieži šādas tikšanās beidzās ar personīgiem aizvainojumiem un apvainojumiem,” Magones sirds ir pilna, stāstot, kā Robertam tēva lomu nemanot bija pārņēmusi Oskara līgava: “Viņa brauca pie Roberta, lai vestu pie tēva uz Anglijas laukiem, viņa rūpējās par drēbju mazgāšanu, bērna audzināšanu. Lai gan dēls dzīvoja ar mani, viņš šo kundzi sāka saukt par pusmammu. Ļoti veikls solis, manuprāt, kā nopelnīt labvēlību. Protams, es atkal biju tā, kura neko bērnam neesmu mācījusi, neko devusi.”

Piekrīt dēlu atstāt pie tēva

Kad Magone ar vīru Žani un ģimeni gatavojās atgriezties Latvijā, Oskars ar savu dzīvesbiedri laipni piedāvājās palīdzēt, proti, kamēr Anglijā Roberts pabeidz pamatskolas trīs atlikušās klases, paņemt zēnu pie sevis. Magone ar Žani ilgi diskutējuši, domājuši, līdz izlēmuši, ka dos Roberta tēvam iespēju būt tētim, veidot tēva un dēla attiecības, pierādīt sevi, iemācīt vīriešu lietas.

“Bērnam ir tētis, un nav pareizi, ka es liegtu šīs attiecības un pieredzi. Tā kā Oskars bija parādījis sevi kā kārtīgu un rūpīgu tēvu, kas beidzis dzert, atradis sievu, atradis jēgu dzīvē, piekritu. Mūsu mājās starp abām ģimenēm tika pieņemta mutiska vienošanās, ka Robis uz dažiem gadiem pārcelsies dzīvot pie tēta, bet, tiklīdz beigs skolu, atgriezīsies pie manis. Asarām acīs šķīrāmies. Ilgi uz trepēm raudājām, mans otrs dēls Raimonds vēl vairākas nedēļas pēc šķiršanās raudot skuma pēc brāļa. Todien mēs nenojautām, ka tās ir atvadas pavisam un mēs esam nodoti, apmānīti un nežēlīgi izmantoti citu mērķu īstenošanai,” skumji nosaka Magone.

Slepus vēršas tiesā

Kas tad notika? Magone stāsta, ka bija nopirkusi dēlam telefonu, lai viņš varētu ar mammu sazināties, kad vēlas. Taču pēc kāda laika tēvs Robertam telefonu atņēmis, pamatojot, ka puika tajā spēlējot spēlītes, bet ieteikts piezvanīt mammai vai nu no Oskara, vai viņa dzīvesbiedres tālruņa. Līdz ar to sarunas ar dēlu kļuva aizvien retākas, līdz pazuda pavisam. Bet vislielāko šoku Magone piedzīvoja februārī, kad pasaulē nāca viņas meita.

“Praktiski uz dzemdību galda man tika atnesta milzīga mape ar tiesas dokumentiem no Anglijas. Izrādās, man nezinot, jau bija notikusi pirmā tiesa par bērna aprūpes tiesību nodošanu tēvam. Tiesa notika bez manas klātbūtnes, lai es tajā neko nevarētu iebilst vai izmainīt! Ar Žani spriedām, ka esmu necilvēcīgi piemānīta, jo Oskara lielā gribēšana pēc dēla patiesībā bija vien atriebība man par veciem laikiem un bizness, jo mana māte testamentā novēlēja savu īpašumu mazdēlam Robertam, un, tā kā līdz bērna pilngadībai par viņa mantiskajām lietām atbild vecāki, tad, atņemot man dēlu, par to atbild Roberta tēvs,” sašutusi ir Magone.

Viņa stāsta, ka tiesa pieprasījusi paskaidrojumus apsūdzībām, kas izklāstītas uz vairākām lapām. Tajās teikts, ka Magone pametusi bērnu, nerūpējoties par viņu, zagusi naudu un vēl piedalās visādos TV šovos... “Es biju pataisīta tāda, ka trakākas par mani nevar būt. Lasot to visu, asaras tecēja uz tām lapām. Mūsu vienošanos, ka pēc trim gadiem dēls atgriezīsies pie manis, Oskars bija lauzis bez nožēlas un paskaidrojumiem. No šīs vēstules saņemšanas līdz tiesai bija palikušas divas nedēļas, bet Anglijas advokāte, saņemot papīrus, vienkārši pazuda – tā es pazaudēju vēl nedēļu. Koronavīrusa epidēmijas un dzemdību dēļ nevarēju tikt uz Angliju, kas nozīmēja, ka tiesa notiktu bez manis. Bet tiesā tika pieprasīts neļaut man dēlu izvest no Anglijas. Ja es to darīšot, man tikšot piemērots bargs sods,” stāsta Magone, piebilstot: “Negulējusi, pārgurusi aizstāvēju pati sevi, tā bija vienīgā iespēja. Lūdzu tiesu pārcelt uz vēlāku laiku, lai varētu sagatavot atbildes. Paskaidroju, ka esmu pēcdzemdību periodā, tāpēc fiziski nespēju uzrakstīt atbildes uz visiem jautājumiem, kas aizpildīja teju 100 lapaspuses.”

Puika noskaņots pret mammu

Tiesa tika atcelta līdz maijam, un tas, kā Magone saka, deva viņai laiku gan to visu pārdzīvot, gan atkopties un atrast spēkus. Pandēmijas dēļ tiesa notika neklātienē pa tālruni, un tēva prasību tiesa noraidīja. Taču Oskara advokāte pēc kāda laiciņa zvanījusi Magonei, mēģinot viņu piespiest labprātīgi atteikties no bērna. “Atteicu. Kāda suņa pēc man piekrist?! Es neesmu atteikusies no bērna, bet tik un tā kāds mēģina man iestāstīt, ka esmu!” sašutusi ir Magone.

Viņa ir šokā par šādu sava bērna tēva rīcību, arī Magones vīrs Žanis Šutovs atzīst, ka normāls vīrietis šādi nerīkotos pat pret savu ienaidnieku, kur nu vēl pret sievieti, kura pirms desmit gadiem dāvājusi viņam bērnu. Tā ir aukstasinīga, nežēlīga un necilvēcīga rīcība pret sievieti vispār, turklāt vēl laikā, kad viņa pasaulē laiž bērnu, – uzskata Žanis.

Kaut arī tiesa noraidījusi Roberta tēva prasību, situācija nav atrisinājusies. Magonei vissāpīgākais ir tas, ka viņas dēls tiekot psiholoģiski apstrādāts un viņam tiek liegta jebkāda saskarsme ar mammu. Iemesls šādai rīcībai esot tas, ka Magone filmējas šovos, bet Roberta tēvam nav pieņemams, ka Magone šādi publisko savu dzīvi.

Magones pēdējā tikšanās divatā ar dēlu bija teju pirms gada, janvārī. Toreiz viņš mammai teicis, ka ilgojas pēc skolas beigšanas braukt uz Latviju, kā reiz bija sarunāts. Bet tagad, kad Magone nupat pabija Anglijā, lai satiktos ar dēlu, viņa savu Robertiņu teju nav pazinusi. “Viņš bija svešs zēns, aukstām acīm, viņa mute runāja tēva un pamātes iedzītos vārdus. Mums bija liegta tikšanās divatā, visas mūsu sarunas, kustības tika novērotas kā cietumā. No sava dēla atpazinu vairs tikai šķiršanās ciešo apskāvienu,” raud Magone, piebilstot: “Tā ir totāla kontrole. Bērna tiesību pārkāpšana, manu tiesību uz saskarsmi ar bērnu pārkāpšana bez tiesiska pamata! Kā vispār var tādas lietas pieļaut?!”

Magonei sāp arī tas, ka saskarsme un attiecību veidošana ar Robertu tiek liegta viņa brāļiem un māsām: “Anglijas bērnu tiesībsargi tiesai norādīja, ka veiksmīgai bērna attīstībai nepieciešamas attiecības ar abiem vecākiem un arī starp brāļiem un māsām. Tiesā tika uzsvērts, ka to nedrīkst liegt, Oskars tam negribīgi piekrita, taču ignorē šo prasību! Viņš man paskaidroja – kamēr es filmējos šovā, tikšanās ar dēlu divatā nenotiks! Es gan nevienu likuma pantu neatradu, ka vecākam, kurš filmējas projektos, strādā TV, nedrīkst būt saskarsme un attiecības ar bērnu. Taču tonakt Anglijā man tika izvirzīts ultimāts – ja šovā tiks izpausts kaut vārds, kas Anglijā runāts, kaut kas nofilmēts, man dēlu neredzēt kā savas ausis! Izejot pa tās mājas durvīm, sapratu, ka tāpat man dēlu vairs neredzēt, tad ko man vairs zaudēt? Vismaz manas sāpes līdzdalīšu, lai cilvēki redz, kas notiek un ar kādiem līdzekļiem.”

Nerīkojas viens?

Magonei ir sava versija, kāpēc pret viņu tik nežēlīgi izrīkojas. “Ir skaidrs, ka Roberta tēvs nerīkojas viens un pats uz savu galvu. Viņam ir palīgi, padomdevēji – tie paši, kas vēl man elli zemes virsū, lai gan nesen bijām kopā pie viena galda, ēdām no vienas bļodas. Tā ir tā pati grupa, kas apvienojusi spēkus, lai mani iznīdētu, izdarītu tā, lai man maksimāli sāp, lai es vairs nepieceltos! Proti, tā ir mana māte, tagad arī mātes atbalstītāja, kas cer uz mantojuma daļu, – nesena Liepājas viltus draudzene. Bet visam kā rozīne virsū arī Vītola kungs! Kāpēc tā esmu pārliecināta? Atklājās, ka tas, kas bija rakstīts Anglijas tiesas dokumentos, kļuvis zināms arī Ventim Vītolam! Kā??? Tiesu dokumenti parasti attiecas tikai uz lietas dalībniekiem. Bet kā Vītols būtu uzskatāms par šīs lietas dalībnieku? Sakarību var neredzēt tikai akls vai galīgi stulbs, un es vairs neesmu ne viens, ne otrs!” uzsver Magone Šutoviene.

Vēl Magone piebilst, ka viņai ir saglabāta kāda īsziņa no Oskara, ko viņš Magonei nosūtījis īsi pēc šķiršanās, prasot, cik viņa gribot naudas, lai labprātīgi atdotu viņam dēlu. “Respektīvi, tēvs gribēja par naudu nopirkt dēlu! Toreiz cīnījos, kā mācēju, dēlu nosargāju, pieprasīju alimentus, ko tēvs negribēja dot, kā rezultātā tiesa Oskaram atņēma četristabu dzīvokli. Tā ka tas naids sākās jau sen, un šis viss ir ilgi izauklēts atriebības plāns. Uz to arī nesen norādīja Oskara līgavas vārdi: “Magonīt, zeme ir apaļa, atceries, kā Oskaram dzīvokli atņēmi?!” Bet tagad viņi man atņēma visu – mantojumu, kam pēc likuma bija jābūt man un māsai, un dēlu! Vai vēl labāku atriebību var vēlēties?” izmisusi ir Magone.

Citas ziņas un notikumus skatiet žurnālā "Kas Jauns"!