Džilindžera mūza Samira Adgezalova iziet par sievu pie boksa trenera

“Vienmēr esmu vēlējusies būt sievas statusā. Tam pat nav izskaidrojuma, bet, jā, man ļoti sen ir gribējies apprecēties. Nu beidzot tas notika, un esmu ļoti priecīga. Lai arī cik krāsains un raibs bijis šis gads, tas man vienmēr paliks atmiņā kā skaistākais, jo esmu izgājusi pie vīra. Līdz ar to, neraugoties uz visām pandēmijas dēļ piedzīvotajām grūtībām, man ir garantēti arī skaisti brīži, ko mūžam atcerēties,” žurnālam "Kas Jauns" priecīgi teic aktrise, kuru turpmāk pazīsim kā Samiru Adgezalovu-Abidi. Interesanti, ka vīra vārdu Samira tā arī atklāt nevēlējās...

Bildinājums pēc piecu mēnešu kopābūšanas

Skatuves mākslinieces vīrs, kurš par Samiru ir desmit gadu vecāks, ir boksa treneris. Izrādās, arī Samira jau ilgāk nekā divus gadus trenējas boksā, taču pirmā sastapšanās abiem notikusi nevis sporta zālē, bet gan Jūrmalas pludmalē. “Tas notika pagājušā gada vasarā – man bija stiepšanās treniņš jūras krastā. Viņš spēlēja pludmalē futbolu, jo ir arī kaislīgs futbola spēlētājs. Kaut kā viens otru ieraudzījām... Manuprāt, mūs saveda kopā liktenis, jo patiesībā uzreiz nemaz viens otru neievērojām. Tikai tad, kad gāju uz ģērbtuvi, ieraudzīju viņu, savukārt viņš, būdams tobrīd pret mani ar muguru, pēkšņi, it kā sajuzdams manu skatienu, pagriezās un paskatījās. Un es vēl šaubījos, vai vispār braukt uz to treniņu vai nebraukt... Aizbraucu,” atminas aktrise, atklādama: “Kad iepazināmies, likās, ka kaut kāds zibens uzplaiksnīja, bet tolaik nekādas attiecības neradās. Tie īstie, lielie zibeņi gan tikai šovasar sākās – principā uz pirmo īsto satikšanos aizgājām tikai šajā vasarā.”

Augusta izskaņā mīļotais, sniedzot gredzenu, izredzēto bildinājis. Neesot bijis kā filmās – ar rožu ziedlapiņām piebārstītā un svecēm izrotātā istabā, taču notikums bijis skaists un romantisks, un par visu vairāk Samira novērtē vīrieša dūšu saņemties atbildīgajam solim. “Lēmumu par apprecēšanos pieņēmām, esot uz lielā, skaistā iemīlēšanās viļņa. Jā, mēs tādi kārtīgi un pareizi. Noteikti neesmu tā meitene, kas gadiem ilgi tiksies un dzīvos kopā ar vīrieti, cerot, ka pēc desmitgades varbūt, ja sanāks, kļūs par viņa sievu. Tas noteikti nav par mani! Turklāt, ja sajūti, ka ir īstais cilvēks, ko nu tur vēl šaubīties un gaidīt?! Laikam mūsu dienvidnieciskumam arī ir kāda loma, ka tā ātri pieņēmām lēmumu kļūt par laulātu pāri,” pieļauj Samira, kurā no tēva puses rit gan azerbaidžāņu, gan irāņu asinis. Savukārt aktrises vīrs ir arābu izcelsmes – viņa tēvs ir no Tunisijas. “Tāpat kā mana, arī vīra mamma ir no Latvijas, viņš ir dzimis un audzis šeit, un ir kristietis,” teic Samira.

Kāzas nosvin turpat, kur iepazinās, – jūras krastā

Laulību ceremonija radu un tuvāko draugu lokā norisinājās Teikā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Dzimtsarakstu nodaļā, un pāri salaulāja slavenais tenors Miervaldis Jenčs. Liecinieki bijuši jaunā pāra tuvākie draugi – Deizija un Deniss.

Pēc jāvārda teikšanas jaunlaulātie devušies uz Jūrmalu, kur abi pirmoreiz sastapās. Tur iemūžināja kāzu dienas mirkļus jūras krastā, bet pēc tam skaisto notikumu atzīmēja restorānā.

Lai gan, plānojot precības, Samira ar mīļoto cerējuši uzreiz pēc salaulāšanās doties kāzu ceļojumā un kā tīkamāko galamērķi pat paguvuši izraudzīties romantisko Itāliju, šo plānu nācies atlikt uz laiku, kad pandēmija būs rimusies un ceļot varēs droši, mierīgi un baudāmi. Līdz ar to medusmēnesis jaunlaulātajiem aizrit viņu pašu dzīvoklī Rīgā.

Seriāla skatītāji iepazīst kā prostitūtu

Samira cer uz drīzu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kas viņai dotu iespēju atsākt radošās gaitas kā aktrisei. “Esmu brīvmāksliniece, un radošajā dzīvē man šobrīd nekas nenotiek. Viss ir atcēlies ārkārtējās situācijas dēļ. Visas izrādes, kas bija paredzētas, un arī mēģinājumu procesi ir pārlikti uz nenoteiktu laiku. Tagad jāmācās dzīvot no ietaupījumiem, jo tieši šobrīd tiešām neko nepelnu. Bet, tā kā darbs bija, turklāt diezgan daudz, paldies Dievam, bija iespēja kaut ko sapelnīt un tagad ir, ar ko iztikt. Šobrīd laikam par gandrīz visiem teātru ļaudīm var teikt, ka dzīvo no ietaupījumiem, ja tādi vispār ir,” bilst aktrise.

Viens no viņas aizraujošākajiem profesionālajiem izaicinājumiem šosezon bija filmēšanās TV seriālā "Nemīlētie".

“Šajā projektā mans lielākais ieguvums bija sadarbība ar režisoru un radošo komandu. Šis bija ļoti specifisks un neparasts darbs, jo komanda ir no Lietuvas; bet aktieri – visi vietējie, no Latvijas. Līdz ar to darbs noritēja trīs valodās. Turklāt man jauna pieredze bija tā, ka seriālā bija jāspēlē dvīnes – tas man bija izaicinājums. Piedevām viena no dvīnēm ir prostitūta. Viņai bija ļoti interesants raksturs, un Sandras loma man ļoti patika. Sākumā, protams, drusku mulsināja, jo prostitūtu nekad nebiju spēlējusi. Bet, kad sākām pie tēla strādāt, es īsā laikā ļoti pieķēros šai lomai. Man bija ļoti grūti atvadīties tieši no Sandras, un pēdējā filmēšanas dienā sajutos skumji. Bet es jau nebiju vienīgā – tur sižets ir visai ass un spraigs, un mēs tur bijām vairākas prostitūtas. Tas viss piederējās pie lietas – kā jau dzīvē,” smej Samira.

Ja būs nepieciešams, nekautrēsies strādāt arī veikalā

Samira atzīstas, ka iekšējā sajūta brīdinot – līdz Jaunajam gadam viss tāpat arī turpināsies un kultūras dzīve ar pilnu jaudu diez vai varēs atsākties. “Bet es dzīvoju ar pārliecību, ka galvu nevajag nokārt! Nevajag aizmirst, ka aktieris tomēr ir cilvēks – ar rokām un kājām. Ja teātris ir slēgts, vienmēr var atrast citu veidu, kā strādāt un nodrošināt sev iztiku. Arī aktierim dažkārt ir jāpalokās, jābūt gana elastīgam, lai padarītu ko citu. Nebūtu priecīga, ja būtu jādara, bet šobrīd esmu reāla, esmu gatava pielāgoties, pieļauju, ka tāds brīdis var pienākt, un šā brīža situācijā tas ir normāli. Jā, arī strādāt veikalā par kasieri. Es no darba nebaidos. Nekad neesmu baidījusies. Aptuveni gadu pēc skolas beigšanas esmu bijusi zemeņu pārdevēja, un šis darbs man pat ļoti patika. Protams, biju pārgurusi, taču tāpat jutos brīnišķīgi – visu dienu biju pavadījusi komunikācijā ar cilvēkiem, guvusi šo enerģijas apmaiņu.

Savukārt studiju laikā esmu strādājusi Jaunajā Rīgas teātrī par garderobisti, un, starp citu, tur ļoti daudzi aktieri ir sākuši savu “karjeru”. Bijām krietns pulciņš kursabiedru, kas strādājām JRT garderobē,” atklāj aktrise Samira Adgezalova-Abidi, kas kopš spožās debijas Liepājas teātrī aizvien tiek dēvēta par vienu no režisora Dž. Dž. Džilindžera radošajām mūzām.

Citas interesantākās ziņas lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!