Atbalsta Trampu un dalās ar sazvērestību teorijām - "Dvēseļu puteņa" zvaigznes Oto Brantevica pārsteidzošā dzīve internetā

Visupirms jāpiebilst, ka režisora Dzintara Dreiberga filma "Dvēseļu putenis" ir augstu novērtējams sasniegums, kurš pavisam noteikti ir cēlis pašmāju kino latiņu un pelnījis visas līdz šim saņemtās, kā arī vēl saņemamās atzinības un godalgas. Tās tapšanas process un filmas ietekme uz sabiedrību ir spilgts piemērs pozitīvajām šķautnēm patriotismā un nacionālismā, kas šajās dienās pasaules līmenī ir gana aktuāls jautājums.

Tiktāl par filmu. Taču vairums, domājams, piekritīs, ka par sava veida patriotisma simbolu pēc filmas kļuva tās galvenās lomas atveidotājs, no 1073 kandidātiem izraudzītais jaunais aktieris Oto Brantevics. Arī Oto pats filmas mārketinga aktivitāšu ietvaros medijos bieži runāja par to, kā filmēšanās "Dvēseļu putenī" ietekmējusi viņa uzskatus un nostāju – pēc tās viņš vairāk sācis identificēties kā latvietis.

Runājot par identitāti, ir acīm redzams, ka pieredze, kas iegūta, filmējoties pašmāju kino grāvējā, nebūt nav vienīgais, kas veidojis jaunā aktiera personību. Ļoti daudz par Oto Brantevicu vēsta arī viņa aktivitātes sociālajos tīklos.

Ar viedokli izceļas vēl pirms pirmizrādes

Vēl pirms filmas pirmizrādes medijos izskanēja, ka Brantevics, kas jau bija zināms kā galvenās lomas atveidotājs, sociālajos tīklos visai ciniski izteicās par tolaik notiekošajiem protestiem Venecuēlā un pieslējās franču labējās partijas Nacionālā fronte līderei, Krievijai simpatizējošajai Marijai Lepēnai. Pēcāk, domājams, apzinoties, cik ļoti šāda retorika neiet kopā ar drīz tautās laižamo Latvijas simtgades filmu, kuras tēma ir tautas cīņa par brīvību, Oto Brantevics medijos skaidroja, ka bijis jauns, sācis interesēties par vēsturi un ņēmis pretī pirmo informāciju, kas pagadījusies. Pēcāk teikto esot nožēlojis, izdzēsis un mainījis uzskatus.

Sociālajos tīklos par atsevišķām jaunā aktiera izdarībām runāja gan toreiz, gan arī tagad, daži pat apgalvoja, ka tās ir iemesls, kāpēc, neraugoties uz personīgo patriotismu un svinīgo noskaņojumu valsts svētku laikā, "Dvēseļu puteni" viņi neskatīsies.

“Karš pret Antifa neliešiem”

Vismaz aptuvens ieskats jaunā, tik dziļi simbolisko strēlnieka Artūra Vanaga lomu nospēlējušā aktiera pašreizējos uzskatos atrodams portālā "Facebook".

Tur Oto Brantevica profila bildi rotā rāmis ar uzrakstu “Melnā metāla karš pret antifa neliešiem [kreisā spārna antifašistiska politiskā kustība ASV]”.

Pašā profila bildē redzams Oto ar leģendārās norvēģu melnā metāla (black metal) grupas "Burzum" ceturtā studijas albuma "Filosofem" jaku mugurā. Šis grupas albums ir zīmīgs ar to, ka īsi pēc tā izdošanas "Burzum" vienīgo mūziķi Vargu Vikernesu (īstajā vārdā Luiss Kačets) notiesāja par brutālu citas metāla grupas "Mayhem" ģitārista Eironimusa (īstajā vārdā Eisteins Ošete) nogalināšanu 1993. gadā, vairākas reizes sadurot viņu ar nazi. Pats Vikerness, lai arī tika notiesāts, apgalvoja, ka darījis to pašaizsardzības nolūkā. Viņam bijis zināms, ka Ošete ko līdzīgu, turklāt visu filmējot, plānojis izdarīt ar viņu pašu.

Tie, kas atceras norvēģu melnā metāla trakumus deviņdesmito pirmajā pusē, būs arī dzirdējuši par virkni citu noziegumu, kurus tolaik kā “sātanistu uzbrukumus” naski aprakstīja gan vietējā, gan ārvalstu prese, tostarp arī par baznīcu dedzināšanu, kurai "Burzum" mūziķis un idejas autors Vargs Vikerness pielika savu roku.

Atbalsta Donaldu Trampu

Oto Brantevica aktivitātes sociālajos tīklos liecina arī par to, ka 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās puisis nostājās republikāņu pārstāvja Donalda Trampa pusē, kurš, kā zināms, cieta sakāvi “cīņā” ar demokrātu kandidātu Džo Baidenu. Jaunais aktieris bieži pārpublicē arī sazvērestību teoriju pārpildīto, ar tā dēvēto alt right kustību saistīto informācijas portālu saturu. Jēdziens alt right (alternative right) ir pietiekami grūti definējams, taču lielākoties ar to tiek saprasta sociālajos tīklos un internetā balstīta galēji labēji un nacionālistiski noskaņotu personu kustība, kuras rašanos saista ar pagājušās desmitgades sākumu. Šo kustību raksturo ne vien ļoti nacionālistiski uzskati, bet atsevišķos gadījumos arī atklāti rasistiska nostāja politikas un sociālos jautājumos. Visam pamatā ir arī pārliecība, ka “varas elite” un “kreisie spēki” ir sazvērējušies pret šo saujiņu nacionālistu. Daži no zināmākiem ASV medijiem, kuri pieturas pie šāda pasaules redzējuma, ir Breitbart.com un Infowars.com.

Pēdējās platformas pazīstamākā seja ir Alekss Džounss, kas atpazīstamību guvis, pateicoties gan dažādiem skandāliem personīgajā dzīvē, gan arī īpašam enerģiskam, agresīvam raidījumu vadīšanas stilam. "YouTube" ir atrodami neskaitāmi video, kuros odiozā radio un digitālā ētera personība piesārtušu seju un izspūrušiem matiem bauro par tādiem pašam sasāpējušiem jautājumiem kā ķimikālijas, kuras ASV pilsoņu kontrolēšanai valdība slepeni debesīs izsmidzina ar lidmašīnām, vakcinēšanās draudi, globālās sasilšanas “mīts” un vēl citiem. Īpašu kritiku no sabiedrības sazvērestību teoriju propagandists Džounss izpelnījās, apgalvojot, ka Sendijas Hukas pamatskolas apšaude 2012. gadā un Mārdžorijas Stounmenas Duglasas vārdā nosauktajā vidusskolā notikusī apšaude 2018. gadā tikušas imitētas. Patiesībā neviens neesot nomiris un tas esot bijis teātris, lai liktu sabiedrībai iestāties par ieroču nēsāšanas tiesību ierobežošanu, kas ASV, kā zināms, izsenis ir strīdīgs jautājums.

Mīl Latviju un dzīvniekus

Paturpinot par politiku, Oto Brantevica vēstījumi – kā viņš pats raksta – ir “par degošu naidu pret komunismu”.

Aktieris piemin gan Ungārijas revolūcijas gadadienu, gan dalās ar dažādām interneta asprātībām, kuru pamatā ir stingra nostāja pret komunismu. Par Brantevica piesliešanos tradicionālajām vērtībām, nacionālismam un patriotismam tikmēr liecina acīm redzams lepnums par Latvijas militāro vēsturi, tostarp arī par paša atveidoto strēlnieku varoņdarbiem un upurēšanos, kā arī sekošana dažādām domu grupām ar visnotaļ paskaidrojošiem nosaukumiem – Latvijas Nacionālā atdzimšanas kustība, biedrība "Austošā saule", "Kurss – Latvija" un citām. Biedrību "Austošā saule" gan nesen dibinājis kontaktos ar neonacistiem pieķertais politiķis un aktīvists Raivis Zeltīts.

Taču tikpat blīvi, cik dažādi skaļi politiski apgalvojumi, jaunā aktiera sociālos tīklus pārpilda arī ieraksti, kuros puisis iestājas par dzīvnieku tiesībām. Oto pārpublicē aktīvistu "Dzīvnieku brīvība" ierakstus, padomus, kā ikdienā rīkoties, lai pasargātu mazākās radības, un citu līdzīgu saturu.

Citas interesantākās ziņas lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!