Misija aizliegtajā zemē. Seriāla "Tehran" recenzija

«Apple TV+» nav platforma ar plašāko lietotāju loku. It īpaši Latvijā. Tomēr tā spītīgi piepilda savu saturu ar pašu producēto, kurš par budžeta trūkumu, pēc pirmā skata, nevarētu sūdzēties. «Apple TV+» oriģinālsaturs cenšas pārstāvēt visus žanrus.

«Teherāna» piedāvā ceļojumu uz eksotisko Irānas galvaspilsētu, tomēr šeit nebūs laika skaisto skatu aplūkošanai. Izraēlas kino un TV autoru un aktieru ansamblis mums piedāvā slepenās aģentes spraiga sižeta misiju savai valstij visnaidīgākajā pasaules valstī. Nelielam politiskam fonam uzreiz svarīgi ir piebilst, ka nevienam Izraēlas pilsonim nav atļauts iebraukt Irānā, tāpat kā visu Irānas pilsoņu pasēs ir rakstīts, ka ir aizliegts atrasties okupētajā Palestīnā, ar kuru tiek saprasta Izraēla. Tādējādi esam liecinieki kino cienīgai fikcijai, kurā seriāla autori uzbur stāstu par zemi, kurā viņi nekad nav bijuši un, ļoti iespējams, nekad nenonāks.

Mūsu ceļojums kopā ar Izraēlas slepenā dienesta «Mossad» aģenti Tamāru sākas avioreisā uz Indiju. Viņa ir tērpta pilnīgi aizsedzošā islāma sievietes tērpā – burkā. Lidmašīnai it kā rodas neplānotas tehniskas problēmas, un tai nākas nosēsties Teherānas lidostā. Viss rit pēc slepenā dienesta plāna, bet to pavisam negaidīti izjauc hipijisks Izraēlas jauniešu pāris, kas dodas uz Indiju un arī ir lidmašīnā. Viņi lidojumam izvēlējušies lētākās aviobiļetes kādas islāma valsts aviokompānijas lidmašīnā. Protams, nosēžoties naidīgās valsts lidostā, viņi uzreiz tiek vesti uz nopratināšanu. Tieši šajā nejaušībā no sliedēm sāk noskriet «Mossad» plāns. Hipijiskā tūriste ceļā uz nopratināšanu atpazīst Tamāru, kura jau ir pārģērbusies, apmainoties identitātēm ar kādu irānieti, kura viņas vietā turpinās lidojumu. Šeit sižetā iesaistās Irānas izmeklētājs Farazs, kuram kaut kas šeit šķiet aizdomīgs. Satrauktie tūristi drīz tiek atlaisti doties uz Indiju meditēt, bet Farazs ātri vien noskaidro, ka lidostā Tamāra samainījusies personībām ar irānieti un iefiltrējusies Teherānā. Tamāras misija ir irāņu sievietes darba vietā elektrības kompānijā uzlauzt un pārsūtīt augstas slepenības datus Izraēlai, kura gatavojas kādam uzbrukumam. Šīs misijas gaitā viss sapiņķerējas vēl vairāk. Nākas nogalināt enerģētikas kompānijas darbinieku, un irāņu specdienesti Tamārai nonāk uz pēdām. Nākas mirt vēl cilvēkiem, lai Tamārai izdotos aizbēgt, līdz viņa viena pati paliek uz ielas sev naidīgākajā pasaules valstī. Notveršana nozīmētu drošu nāves sodu viņai un jebkuram, kurš viņai palīdzētu. Tomēr izrādās, ka Tamāra ne bez iemesla prot persiešu valodu, jo viņai šajā pilsētā ir arī pavisam privāti kontakti.

Šaubos, vai daudziem no mums ir dziļas un plašas zināšanas par Izraēlas un Irānas savstarpējām attiecībām, bet ne jau tas ir svarīgākais «Teherānā». Izraēlas autoru un aktieru zvaigznes mums piedāvā mesties elpu aizraujošā izdzīvošanas piedzīvojumā, kur būs arī cilvēciskās attiecības, kā arī ļauj iepazīt sāpīgus likteņus, kurus traumējusi politika un politiskās revolūcijas. «Teherānas» sērijas vēl tikai turpina iznākt, un stāsta atrisinājums mums vēl ir noslēpums, bet tā ievads ir elpu aizraujošs. Pat ja kādas sērijas vidusdaļa dažubrīd nedaudz var likties par lēnu, īpaši pārdomātas ir katras sērijas beigas, jo tās ir tieši tajā brīdī, kad nekas cits neatliek, kā skatīties nākamo un ziedot savas miega stundas Tamāras piedzīvojumam Teherānā.

Izdomātā Teherāna

Seriāla uzstādījums mazliet atsauc atmiņā mūsu pašu padomju kinomeistaru Aloizu Brenču, kurš tepat, Latvijā, reiz filmēja Amerikas Savienotās Valstis. «Teherānas» vizuālā puse Irānā nebijušajiem nerada nekādas šaubas, ka darbība varētu notikt austrumu lielpilsētā. Tomēr tikko kā uzzinām faktu, ka visa Irānas galvaspilsēta ir uzburta Atēnās, šis tas sāk durties acīs. Filmēšanas stilistikā nekad nenotiek pārāk plaša vides parādīšana, lai nenodotu ticamību, savukārt pašas Teherānas dzīves dokumentālie ikdienas kadri ir acīmredzami filmēti citā stilistikā un ielipināti pa vidu sižeta gaitai, lai liktu mums noticēt. Visdrīzāk to veidojusi kāda cita filmēšanas grupa seriāla vajadzībām. Brenčam padomju laikos šādas iespējas nebija, un varbūt pat labi, ka nebija, redzot, kā tas ir sanācis Izraēlas komandai. Dokumentālie kadri ar sižeta gaitu jūtami konfliktē un atstāj nelielu iespaidu, ka aizraujošā sižeta vide ir mazliet sintētiska. Tāpat arī inscenētās ainas, kurās notiek, piemēram, studentu protesti Teherānas ielās, sastāv no dažiem desmitiem cilvēku, lai gan no ziņu sižetiem labi zinām, ka karstasinīgajās austrumu zemēs ļaudis protestē lielās masās. Pēkšņi mūsu acs nežēlīgi grib piekasīties katram stūrītim, kas, šķiet, varētu nebūt autentisks. Tomēr tas vēl būtu sīkums.

Mazliet nepatīkamāks šķiet tonis, kādā seriāla radītāji runā par Irānu. Autori ataino nežēlīgos irāņu izmeklētājus un necilvēcīgo režīmu, kuram viņi kalpo, raugoties no demokrātiskās Izraēlas skatupunkta. Lai gan cenšoties to darīt neuzkrītoši, tomēr seriāla veidotāji atražo stereotipu par baisajām islāma zemēm, kur uz ielām ir publiskas pakāršanas un sievietes tiek sistas bez acs pamirkšķināšanas. Protams, tam visam ik pa brīdim seko piebilde, ka irāņi ir sirsnīgi un labi cilvēki, tomēr pavisam nevajadzīgi šķiet politiskie komentāri. Vēl dīvaināku to padara fakts, ka seriāla galvenā varone pati ir Izraēlas izlūkdienesta darbiniece, kura ielaužas valstī, lai sabotētu drošības sistēmu un dotu iespēju Izraēlas uzbrukumam. Varbūt mana attieksme ir pārāk liriska vai naiva, tomēr drīzāk uzskatu, ka mākslai (nešaubos, ka seriāls tāds pretendē būt) cilvēki ir jāvieno un jāmēģina radīt savstarpējā  izpratne. Ar sanaidošanu lai nodarbojas politiķi!

Nepazust lielpilsētā

«Teherānai» nedrīkstētu pārmest aktieru kolektīva sniegumu. Sākot jau ar galvenās lomas atveidotājas Nivas Sultanas, kura savā tēlā ir pratusi apvienot visu Tamāras izcelsmes pretrunīgumu, ko arī var uzskatīt par «Teherānas» svarīgāko vēstījumu. No viņas neatpaliek Tamātas galvenais vajātājs izmeklētājs Farazs, kuru atveido Šauns Tobs. Viņš noteikti ir starptautiski slavenākais vārds (pat ja viņa vārds neko neizsaka, seja būs manīta) seriāla komandā. Ja par vidi un politisko toni dažbrīd gribas pastrīdēties ar autoriem, tad to negribētu darīt ar nevienu otrā plāna lomas atveidotāju. Lai gan lielākoties visus irāņus spēlē ebreju aktieri, viņi spēj tajos iedvest patiesumu un savu unikālo personību. Iespējams, tieši šis aspekts paralēli nepārtraukti augošajai seriāla spriedzei ir iemesls, kas neļauj novērsties no «Teherānas» skatīšanās, kuru vairāk gribētos dēvēt par intriģējošu piedzīvojumu.

Vēl viena izteikti atzīstama «Teherānas» kvalitāte ir tā grodi veidotais stāsts. Nevēlos atkārtoties par tā spraigumu vai spēju noturēt intrigu, bet pārāk bieži citos slepeno aģentu stāstos pazūdam samudžināta sižeta noslēpumos un pinekļos. Šeit, neskaidrojot pārāk daudz, skatītājs tiek turēts cieņā un aizrautīgas skatīšanās baudai viss ir salikts savās vietās, lai mēs nevienā brīdī nepazustu Teherānā atšķirībā no stāsta varoņiem.