Dziedātājs Sems Smits vēlas bērnus, bet "nevar atrast sev puisi"
Britu dziedātājs Sems Smits izteicis vēlēšanos līdz 35 gadu vecumam nodibināt ģimeni ar bērniem, bet atzinis, ka esot grūti atrast dzīves partneri. Pagaidām gan mūziķim vēl ir krietns sprīdis laika sava sapņa īstenošanai. Viņam ir tikai 28 gadi.
Dziedātājs Sems Smits
Sems Smits ļoti ilgojas pēc pilnas ģimenes, kurā būtu vairāki bērni. Viņš solās, ka būtu gādīgs ģimenes cilvēks, kas pats rūpējas par savām atvasēm, nevis atstāj to auklīšu ziņā.
Taču Sems arīdzan atzinis, ka, lai īstenotu šo savu sapni, vispirms viņam ir vajadzīgs partneris, bet dzimtajā Londonā tādu atrast esot ļoti grūti.
Smits pērn publiski sevi pieskaitīja nebināriem cilvēkiem [ar šo vārdu raksturo cilvēku, kura dzimuma identitāte neietilpst tradicionālajā vīriešu un sieviešu binārajā versijā. Dažreiz cilvēki sev nepiedēvē nevienu no dzimumiem vai arī abus.] Sarunā ar “Apple Music” dīdžeju Zeinu Lovu dziedātājs atzina: “Es vēlos bērnus. Es vēlos to visu piedzīvot. Gribu sev bērnus.”
“Gribu būt ar bērniem, gribu redzēt, kā viņi izaug. Gribu būt ar viņiem kopā katru dienu. Gribu būt viņu mammīte.”
Tad Sems piebilda: “Es to noteikti kaut kad īstenošu, taču manī vēl ir daudz kā, ko vēlos piepildīt. Man ir daudz ambīciju.”
“Es cenšos to sakārtot un realizēt, bet esmu ambiciozs, un es joprojām vēlētos dziedāt cilvēkiem un darīt šo darbu. Tā ir brīnišķīga sajūta.”
Par spīti Sema vislabākajiem nodomiem, viņa mīlas dzīve šobrīd mūziķim ir ciets rieksts, ko viņam nekādi “neizdodas pārkost”.
“Līdz tam laikam pūlēšos vaiga sviedros un tad cerams, ka atradīšu draugu – taču viņus ir absolūti bezcerīgi atrast Londonā,” žēlojas Sems. “Esmu visur izmeklējies. Godīgi, esmu trīs gadus jau meklējis, un tas paliek nogurdinoši.”
Nesenā sarunā ar “Sunday Times Style Magazine” Smits atklāti runājis par to, kā ir būt nebināram, un to, ka, viņaprāt, sabiedrības attieksmei vajadzētu mainīties.
“Manuprāt, trūkst zināšanu un trūkst sapratnes,” viņš norādījis. “Neviens nerunāja par viendzimuma seksu vai viendzimuma mīlestību, kad es augu, un esmu nostādīts riskantā pozīcijā.”
“Man ir sajūta, ja mana mūzika vai dzimuma izpausme palīdz kaut vienam citam jebkurā vecumā manī saskatīt sevi pašu, vai palīdz labāk saprast, tas ir brīnišķīgi. Doma par būšanu paraugam citiem ir burvīga, taču es to nemeklēju. Es pieļauju kļūdas. Es neesmu nevainojams.”
