Par pirmo sievu, vecāko dēlu un mēģinājumu nomirt - Artūrs Skrastiņš atklāj to, ko intervijās nemūžam nestāstītu
Septembra beigās Dailes teātrī atzīmēja teātra kritiķes Līvijas Dūmiņas sarakstītās grāmatas par Dailes teātra mūsdienu spožāko aktieri Artūru Skrastiņu atvēršanu.
Par vecāko dēlu
Artūrs Skrastiņš, kurš, kā zināms, ir dvīņu Emīlijas un Marata stingrais un gādīgais tētis, arī godīgi pastāsta par savu vecāko dēlu Dāvi, kura audzināšanā liktenis viņam nebija lēmis piedalīties.
Aktieris atzīst – ar dēla māti Kultūras akadēmijas studenti Daci Koceri bijis vienas nakts sakars jeb ballītes stāsts, taču, vēlēdamies būt atbildīgs cilvēks, piekritis sevi ierakstīt dzimšanas apliecībā kā tēvu, lai gan attiecības ar sievieti nav izveidojušās.
Pirmoreiz puiku Artūrs redzējis ratiņos kā zīdaini, otrreiz tikušies, kad Artūram bija 26, bet dēlam jau divi gadi. Ar zēnu pie rokas trīs stundas izstaigājies pa zooloģisko dārzu, aplūkojot dzīvniekus...Aktieris paskaidro, ka savas bērnības pieredzes dēļ strikti izlēmis, ka nevēlas būt tā sauktais svētdienas tēvs. Sapratis – kad dēls izaugs, abi izrunāsies, un, ja viņš vēlēsies, varēs tikties un uzturēt kontaktu. Nu tas ir noticis – dēls ir pieaudzis, dzīvojot Norvēģijā, kur viņam esot jau sava ģimene.
Taču Artūrs, lai arī jūtot pret viņu pienākumu, apzinās, ka emocionālās saiknes un jūtu viņam pret dēlu diemžēl nav. Kā secina Skrastiņš, tas tāpēc, ka dēla mammu nav mīlējis, dēlu nav auklējis, autiņbiksītes viņam nav mainījis.
