Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Streičs skarbi kritizē jauno "Oskara" kārtību. Arī citi latviešu režisori neizpratnē
Jānis Streičs: “Oskara balva ir komercija, godkārības, nevis talanta rādītājs.” (Foto: Juris Rozenbergs)

Streičs skarbi kritizē jauno "Oskara" kārtību. Arī citi latviešu režisori neizpratnē 4

Kino
21. septembrī 06:20 2020. gada 21. septembrī 06:20
 
Edvīns
Rakickis
| Kas Jauns Avīze
Kaut arī "The Hollywood Reporter" ir atzinīgi novērtējis filmu "Dvēseļu putenis", uz "Oskara" balvu tās autori cerēt nevarētu – ierakumos nav geju pāra, ja nu vienīgi varētu izpildīt invalīdu kvotu ar granātas sprādzienā norautām kājām...

Šis melnais humors ir vietā, jo tādi ir jaunie kritēriji, ar kuriem nākusi klajā Amerikas Kino mākslas un zinātnes akadēmija, kas katru gadu pasniedz "Oskarus". Lai cerētu uz balvu par labāko filmu, režisoriem un producentiem būs jāievēro stingri noteikumi.

Minoritāšu kvotas

Holivudas industrijas svarīgākā balva pienāksies tikai tiem kino darbiem, kuros būs paklausīgi ievērota vismaz puse no nosacījumiem, kuri noteikti ar mērķi veicināt geju, lesbiešu, citu LGBTQ+ piederīgo, etnisko minoritāšu, cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu filmas tapšanā.

Izmaiņu iemesls – sociālā taisnīguma veicināšana, iekļaujošas vides veidošana un darbā pieņemšanas prakses uzlabošana kino nozarē. Jaunā kārtība stāšoties spēkā ar 2024. gadu.

Kritēriji un to pasniegšanas veids uzdzīs drebuļus tiem, kuri labi atceras dzīvi PSRS laikos – gluži kā slaucēju kvotas tautas deputātu padomēs.

Piemēram, lai filma varētu pretendēt uz svarīgāko nomināciju, vismaz vienam vadošajam aktierim vai nozīmīgas otrā plāna lomas atveidotājam jābūt piederīgam kādai no uzskaitītajām etniskajām grupām, kuras ASV uzskatāmas par minoritāti (latīņamerikāņi, aziāti, afroamerikāņi, Amerikas pamatiedzīvotāji u.c.).

Arī darbam aizkulisēs

Papildus tam vismaz 30% no otrā plāna un mazāk svarīgām lomām jāiedala kādai no minētajām līdz šim kino industrijā mazāk pārstāvētajām grupām (sievietes, kāda rasu vai etniskā grupa, LGBTQ+, invalīdi).

Viens no kritērijiem paredz, ka kino darbam jāpievēršas ieprierkšminēto grupu problēmu risināšanai, padarot to par galveno vēstījumu. Akadēmijas izvirzītie nosacījumi paredz arī iepriekš minēto grupu algošanu darbam aizkulisēs – mārketinga departamentos un citos ar filmas tapšanu un izplatīšanu saistītos amatos noteiktā skaitā vai attiecībā.

"Mēs esam pārliecināti, ka šie iekļaušanas standarti kalpos kā katalizators ilgstošām un būtiskām pārmaiņām mūsu nozarē," pauduši akadēmijas prezidents Deivids Rūbins un vecākā izpilddirektore Dona Hadsone.

Mākslas vietā politika

Kino akadēmijas paziņojums liek uzdot jautājumus, vai šāda rīcība ir adekvāta, lai izvērtētu mākslu, un vai šāda Oskara balvas izmantošana sociālu problēmu risināšanai būtiski neapgrūtina režisoru darbu un tikai nenodarīs kaitējumu kino.

Latviešu režisores un scenāristes Lailas Pakalniņas spēlfilma "Ausma" bija 2016. gadā pieteikta "Oskaram" labākās ārzemju filmas kategorijā.

Laila Pakalniņa: “Māksla šādā situācijā nav galvenā – tās vietu ieņem politika. Tas ir skumji.” (Foto: LETA)

"Kas Jauns Avīzei" viņa atzīst, ka šāda pieeja apdraud māksliniecisko procesu: ""Oskara" balva ASV ir tas, kas pie mums ir Lielais Kristaps. Domājams, ka ASV nevienu diži neuztrauktu, ja Latvijā pēkšņi tiktu pieņemti šādi nosacījumi. Taču kā režisori mani šāda tendence, protams, satrauc. Manuprāt, šāda pieeja nav savienojama ar mākslas darba būtību. Māksla šādā situācijā nav galvenā – tās vietu ieņem politika. Tas ir skumji.”

Kairišs vadās pēc profesionalitātes

2017. gadā "Oskaram" bija pieteikta Viestura Kairiša režisētā "Melānijas hronika", kas kā vēstījums par Staļina laika represijām varētu pat atbilst jaunajiem kritērijiem, ja tos piemērotu arī ārzemju filmām.

Kairišs sarunā ar "Kas Jauns Avīzi", lai arī piebilst, ka ASV atlasīt aktieru un speciālistu komandu, kuru raksturotu etniskā un cita veida dažādība, ir daudz vienkāršāk nekā Latvijā, tomēr šādu formālu pieeju raksturo kā jocīgu.

Viņš neslēpj: "Es nekad neņemu komandā cilvēkus, primāri vadoties pēc viņu etniskās piederības vai seksuālās orientācijas. Mani vispirms interesē, cik atbilstoši viņi ir konkrētajam darbam. Ja runājam par mākslu, tad lietas, kuras ierobežo izpausmi, sarežģī uzdevumu nonākt pie patiesi kvalitatīva galarezultāta šajā izpratnē. Manuprāt, ja kino industriju sākam pārvērst par politkorektuma placdarmu, riskējam ar laba kino nāvi. Protams, ir jāsaprot pašreizējā situācija ASV, kur tiek risināta virkne svarīgu sociālu problēmu. Taču es neesmu pārliecināts, ka šāda formāla pieeja ir pareiza."

Oskars sen zaudējis prestižu, saka Streičs

Patiesi skarbu kritiku velta kinorežisors, aktieris un publicists Jānis Streičs. Viņaprāt, Amerikas Kinoakadēmijas balva jau labu laiku grauj savu reputāciju un konkrēto kritēriju ieviešana ir tam spilgts pierādījums.

""Oskara" balva ir komercija, godkārības, nevis talanta rādītājs. Tas ir nozīmīgi tikai tiem, kuriem patīk pagrozīties slavas gaismā. Īsteniem māksliniekiem, kuri tiešām vēlas nodarboties ar jaunradi, tas netraucēs," Streičs pārliecinoši apgalvo, ka nopietnu mākslinieku acīs "Oskars" sen ir zaudējis savu prestižu un, spriežot pēc šī, turpina iet to pašu ceļu.

"Nav taču noslēpums, ka ir tik daudz patiesi labu kino darbu, kuriem "Oskaru" dalītāju ievērība iet secen. No cienītas kino balvas tā pamazām riskē kļūt par tādu kā konjunktūras balvu," "Kas Jauns Avīzei" teic Streičs. 1992. gadā viņa režisētais "Cilvēka bērns" bija pirmā no Latvijas "Oskaram" izvirzītā filma. Pagaidām gan nevienai mūsu filmai nav izdevies saņemt šo balvu.    

Citi šobrīd lasa

VIDEO: "pieradināts" aligators atgādina, kāpēc plēsoņām nevajadzētu līdz galam uzticēties 1
"Sieviešu elle ir Polijā" un Rumānijas skarbais piemērs abortu aizliegumam un sekām 1
Eksministra Rasnača dēls rāda pilsonisku drosmi 2
Skatīt visus komentārus

Герцогиня Меган подогрела слухи о своей второй беременности

Смелое декольте и золотые сапоги: Наташа Королева появилась перед поклонниками без юбки