Arī citas pasaules valstis sācis pārņemt sēņošanas trakums
foto: Pixabay
Slavenības

Arī citas pasaules valstis sācis pārņemt sēņošanas trakums

Jauns.lv

Sēņošana Latvijā ir neatņemama katras vasaras un rudens nodarbe – cilvēki tā vien gaida ziņas par pirmajām gailenēm un baravikām, bet labākā sēņu marinādes recepte un, pats galvenais, sēņu vietas ir rūpīgi glabāts noslēpums. Lai arī mūsu puses iedzīvotāji nereti uzskata, ka citās valstīs nesēņo, tā gluži nav – šogad īpaši sarosījušies gan rudens velšu medītāji Kanādā, gan tepat salīdzinoši netālajā Norvēģijā.

Arī citas pasaules valstis sācis pārņemt sēņošanas...

Kā raksta Kanādas medijs “CBC News”, vasaras nogale Ontārio provincē atnāca ar bagātīgu sēņu ražu. Vietējais iedzīvotājs Bils Skrepčuks izveda mediju pārstāvjus pa apkārtni, parādot, kuras sēnes viņš labprātāk nes no meža mājās. “Aha!” pēkšņi izsaucies Bils, garajā zālē pamanot egļu baraviku. “Tās ir pašas galvenās, tās ir karalienes,” viņš paskaidrojis.

Vīrietis ar sēņošanu nodarbojas jau no bērnības un dara to katru sezonu. “Es lasīšu sēnes tik ilgi, cik elpošu. Kāpēc? Sēnes... mācīties tās, vākt tās, ēst tās, stāstīt par tām stāstus... tajā ir sava veida maģija,” viņš skaidro.

Medijs vēsta, ka šogad Covid-19 pandēmijas laikā interese par šo nodarbi kļuvusi krietni lielāka. “Līdzīgi kā interese par kūku cepšanu un dārzniecību, kas šogad pārņēma sociālos tīklus, arī sēņošana un velšu vākšana mežā kļūst populārāka,” stāsta “Ontario Nature” programmas vadītāja Džūlija Boana.

Viņa piebilda, ka pēdējā laika pētījumi atklājuši – laika pavadīšana dabā nāk par labu mentālajai veselībai, un cilvēki, iespējams, sajutuši to labumu, ko viņiem dod mežs.

“Kad nolīst lietus, tās spraucas ārā,” sēņu augšanas īpatnības izskaidro Boana. Šogad vairākas organizācijas arī grasījās ķerties pie cilvēku izglītošanas drošas sēņošanas jautājumos, tomēr Covid-19 ierobežojumu dēļ vairākus pasākumus nācies atcelt. Tomēr šo organizāciju pārstāvji atgādina rudens velšu vācējiem, ka ne visas sēnes ir ēdamas un dažas var būt indīgas.

“Sāc sēņot ar kādu, kurš tās pazīst, un lēnām mācies. Necenties paņemt katru sēni... iepazīsti tās. Tad apgūsti, kā tās pareizi pagatavot,” iesācējus iedrošina pieredzējušais Bils, cerot, ka bailes no indīgām sēnēm neatturēs gribētājus no spēku izmēģināšanas.

Sēņo arī Norvēģijā

Izskanot vasarai, meklēt sēnes metas arī cilvēki Norvēģijā, kur īpaši iecienītas esot gailenes un baravikas. “The Local” vēstī – ja nonāksiet pareizajā vietā, jūs mājās varēsiet pārnest kilogramiem sēņu, kuras var uzglabāt gan saldētā, gan kaltētā veidā, lai varētu mieloties arī citos gadalaikos. Arī norvēģi piemin, ka daudzi ārzemnieki, kuri nāk no valstīm, kur sēņošanas kultūras nav, viss šis var šķist diezgan savādi.

“The Local” savos ieteikumos sēņotājiem, protams, norāda, ka ņemt mājās un ēst drīkst tikai tās, par kurām varat būt droši, kā arī iesaka būt izvēlīgiem, nesot mājās vien skaistākās, bet tārpainās atstājot turpat mežā.

Iesācējiem tiek ieteikts turēties pa gabalu no tādām sēnēm, kas atgādina lielveikalos atrodamās (piemēram, austersēnes), jo tās varbūt var izskatīties līdzīgas, taču patiesībā mēdz būt ļoti indīgas.

Ne visi saprot sēņošanu

Pirms vairākiem gadiem daudzos ārvalstu medijos tika publicēts amizants atgadījums no kādas pieczvaigžņu viesnīcas Šveicē, kur kāds krievu pāris, VIP līmeņa viesi, kuri ieradās atpūsties termālajā kūrortā Alpos, pastaigā pa vietējo mežu teju vai zaudēja prātu, ieraugot milzīgu sēņu ražu, kas nevienu citu neesot interesējusi. Pāris nespēja turēties pretī kārdinājumam, tāpēc steidza nolasīt veltes, kuras pēcāk iesālīja... sava numuriņa vannā.

Ļaudis soctīklos rāda savus guvumus augusta sēņošanā