21. gadsimta mīlasstāsts. Filmas "Pālmspringsa" recenzija
Leģendārās «Murkšķa dienas» fani var gavilēt – klajā nākusi vēl viena izcila, ne mazāk smieklīga un pat aizkustinošāka filma par iestrēgšanu «laika cilpā». Turklāt šobrīd – tik ļoti aktuāla.
Kalifornijas kūrorta viesnīcā notiek gatavošanās kāzām. Taču viens no viesiem visu dienu uzvedas dīvaini. Līgavas māsu Sāru pārsteidz puiša nepiespiestība un lieliskā kāzu runa. Notikumu virkne izvēršas ļoti neparasta, bet visdīvainākais ir tas, ka nākamajā rītā Sāra pamostas… vakardienā. Atkal ir kāzu dienas rīts, un atkal visi tām cītīgi gatavojas.
Cilvēki un viņu attiecības
Filmas, kurās kā sižeta virzītājs izmantota tā saucamā «laika cilpa», kino industrijā ienāca astoņdesmitajos gados. Milzu popularitāti ieguva 1993. gada komēdija «Murkšķa diena» ar Bilu Mureju galvenajā lomā, un kopš tā laika vairāk vai mazāk veiksmīgi izmantota arī citos darbos, lielākoties asa sižeta filmās. Nu režisors Makss Barbakovs un scenārists Endijs Siara (abiem izdevusies lieliska debija pilnmetrāžas filmas radīšanā) piedāvā brīnišķīgu komēdiju, kurā var gan izsmieties pēc sirds patikas, gan kādu asariņu nobirdināt. Un netrūkst arī iespēju gremdēties filozofiskās pārdomās, jo «Pālmspringsa», atšķirībā no tās pašas «Murkšķa dienas», ir stāsts par mūsdienām – mūslaiku attiecībām, cilvēkiem un viņu pasaules uztveri.
Dzīve baudīt jāmāk
«Pālmspringsa» sākas kā neslikta komēdija, pārvēršas aizkustinošā mīlasstāstā un sirdi plosošā drāmā, aizraujot tā, ka no ekrāna ne acis novērst. Turklāt galvenie varoņi nebūt nav romantisko komēdiju štampu un klišeju pārbagāti – Endija Samberga atveidotais Nailss nav nekāds liderīgs āksts, kas būtu jāuzved uz pareizā ceļa, un Sārā, ko tēlo Kristina Milioti, viņš neredz tikai kārtējo iekāres objektu. Abi bauda dzīvi (pasaules gala cienīgos veidos), priecājas un, protams, iemīlas…
«Pālmspringsa» ir mīlasstāsts, un tāds, kas uzrunā ne tikai rūdītus romantisku komēdiju vērotājus un vērotājas. Filma cenšas parādīt, ka mūsdienu nihilistiskajā pasaulē, kurā te nemitīgajā skrējienā nav laika teju nekam, bet te laika ir pārpārēm, ir labi dzīvot vienam pašam un neatkarīgi, bet doma par otra cilvēka būšanu blakus taču arī nemaz nav tik slikta…
Galveno lomu atveidotāji Endijs Sambergs un Kristina Milioti mūspuses kino mīļotājiem varētu būt ne tās pazīstamākās sejas. Taču tiem, kas mīl ārzemju komēdijseriālus, viņi nebūt nav sveši – Sambergs ir lielisks tiešām smieklīgajā policijkomēdijseriālā «Brooklyn Nine-Nine» (par lomu tajā ticis arī pie «Zelta globusa»), bet Milioti atpazīsim no nu jau kulta statusu ieguvušā «Kā es satiku jūsu māti» («How I Met Your Mother»). 41 gadu vecais Sambergs turklāt savulaik vairākus gadus bija televīzijas skeču šova «Saturday Night Live» spoža zvaigzne, karjeru veiksmīgi turpinot kino.
«Pālmspringsā» Endijs un Kristina ir saderīgi kā cimdiņš ar rociņu – gan jautros, gan romantiskos un drāmas pilnos brīžos. Abi ir mileniāļu paaudzes pārstāvji, un tieši šīs paaudzes pārstāvjus filma uzrunās jo īpaši. Jo šķiet, ka sasniegts ir viss, ko dzīvē var sasniegt, tuvojas pusmūžs, un doma par to, ka dzīvi jau var nodzīvot arī viens pats vai mazieinteresētā ģimenes rutīnā, dienu skrējienā – māja-darbs-mājas – pavadot kā «laika cilpā», nemaz neredzot, kā paskrien gadi, nemaz neliekas šausminoša. Un Nailss ar Sāru arī ir šādi mūsdienu cilvēki – viņiem nav nekādu dižu nākotnes plānu, nav arī nekādu pagātnes atmiņu, kurās gremdēties, un viens par otra noslēpumiem arī viņi īsti neinteresējas. Taču mīlestība bezbēdīgo dzīvi, izrādās, spēj arī sarežģīt – jo tad, kad mīli citu, neizbēgami ir jādomā par to, kāds būsi pats. Un atbildi uz šo jautājumu mileniāļu paaudze jau, liekas, ir beigusi meklēt, uz ko tik sāpīgi arī šī filma norāda.
Negaidīti aktuāla
Lai gan filma uzņemta pirms pandēmijas sākšanās, tagad tā ir aktuāla kā nekad. Ar to, ka katra diena ir tik līdzīga iepriekšējai, ka jau pārņem izmisums un galēja vienaldzība, beidzamajos mēnešus visā pasaulē saskārušies miljoniem cilvēku. Vieni un tie paši notikumi, vieni un tie paši cilvēki apkārt – tikai… bez maskām.
Turklāt «Pālmspringsā», šķiet, itin reāli parādīts, ko tad varētu darīt cilvēks, kas vienā dienā iestrēdzis ilgus gadus, - diez vai mācīsies klavieres spēlēt, drīzāk jau baudīs savu iemīļoto bairīti un valdzinās daiļavas ar lieliski sagatavotu kāzu runu. Un galvenais varonis dzīvo tā, it kā nekam nebūtu nekādas nozīmes. Bezbēdīgi un jautri. Bet vai stāsts vainagosies ar laimīgu mīlestību? Tas jau nu gan jāuzzina pašam, noskatoties filmu.
