Aigaru Grāveru sūdz tiesā par it kā nelikumīgu būvniecību, mūziķis šokā

Žurnāls "Kas Jauns" centies skaidrot, kāpēc Ņina Isačenkova – biedrības Kultūras centrs “Vertman” direktore un Rīgas domes deputāta kandidāte no Latvijas Krievu savienības – tiesā iesūdzējusi gan mūziķi Aigaru Grāveru, gan kostīmu mākslinieci, "Lielā Kristapa" balvas laureāti, bundzinieka Viļņa Krieviņa dzīvesbiedri Sindu Krieviņu.

Neapmierinātība stāvu zemāk

Kad pirms 30 gadiem Grāvers radīja dziesmu "Šeit lejā", viņš pat nenojauta, cik pravietiski izrādīsies Ritvara Dižkača vārdi: “Es nojaušu, kas ir noticis otrajā stāvā, – manu mieru tas nespēj izgrūstīt.” Jo ar Grāveru tiesājas bijusī kaimiņiene, kas dzīvoja stāvu zemāk.

Runa ir par Staļina laikos celto dzīvojamo ēku Krišjāņa Valdemāra un Pērnavas ielas stūrī. Pirms divdesmit gadiem tajā bēniņus iegādājās mūziķi Aigars Grāvers un Vilnis Krieviņš, kuri tur ierīkoja divstāvu dzīvokļus. Darbi tika veikti likumīgi, būvdarbu projektu saskaņojot Rīgas Būvvaldē. Taču izrādās, ka apakšstāva kaimiņienei tas tik un tā nav paticis.

Ņina Isačenkova, kas dzīvo tieši zem šiem diviem bēniņos ierīkotajiem dzīvokļiem, žurnālam "Kas Jauns" ar prieku teic – cik labi, ka beidzot kāds žurnālists sācis interesēties par šo lietu. “Vienkārši Aigars Grāvers virs mūsu galvas uzcēla divstāvu dzīvokli. Lai arī viņam visi dokumenti ir kārtībā, būvprojektā nepareizi veikti aprēķini. Kopš bēniņos notika šī apbūve, manā dzīvoklī parādījās plaisas griestos un sienās. Viņš vairākas reizes bija pie manis, saprata, ka situācija patiešām ir nopietna, piedāvāja veikt eiroremontu. Tad šo lietu pārņēma izcils Latvijas būvinženieris konstruktors Viktors Braginskis, notika vairākas tiesas, kurās viņš vinnēja, taču Aigars Grāvers ar visiem saviem solījumiem par remontu pazuda. Viņš jau solīja remontu arī blakus kaimiņos esošajam dzīvoklim, kas reiz tika nopludināts. Bet arī šis remonts nav veikts. Vai jūs nezināt, kur Grāvers ir pazudis? Viņš jau pats tur nedzīvo, viņš ar to dzīvokli pelna lielu naudu, izīrējot bagātajiem, bet tagad pārdevis,” savu bēdu izstāsta Rīgas domes deputāta kandidāte.

Viņa pukojas, ka visos bēniņos veikta nelikumīga apbūve. Bet uz iebildi, kāpēc tad viņa ceļ pretenzijas pret Grāveru, kurš būvprojektu likumīgi saskaņojis Rīgas Būvvaldē, Ņina Isačenkova atbild: “Tak viņi ir bagātnieki, sadeva kukuļus i Amerikam, i Būvvaldei! Aigaram Grāveram, atšķirībā no citiem, vismaz kaut kāds projektiņš bija, taču nepareizs.”

Var iebrukt griestu pārsegums?

Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tiesvedību, Ņina Isačenkova lūdz sazināties ar būvinženieri Viktoru Braginski, kas pilnībā pārņēmis šo lietu. Sazvanīts, Braginskis runā tikai krieviski, piedāvā satikties un parādīt visus dokumentus, lai pierādītu savu un Isačenkovas taisnību: “Esmu ļoti pieredzējis būvinženieris konstruktors un savā dzīvē ar tādu ārprātīgu bezobraziju neesmu saskāries. Tā ir unikāla situācija, kas atļauta šajā mājā.”

Kas tad notika? Braginskis izstāsta šīs problēmas vēsturi: “Savulaik tika atļauts māksliniekiem privatizēt bēniņu telpas, lai tajās varētu ierīkot mākslas darbnīcas. Taču šajā mājā, kas patiešām ir milzīga – ar vairāk nekā 100 dzīvokļiem –, uzradās veikli afēristi, kuri nopirka bēniņus, lai tajos it kā taisītu mākslas darbnīcas, bet patiesībā sacēla tur divistabu dzīvokļus. Tas viss tika veikts bez nepieciešamajām atļaujām, projektiem un saskaņošanas. Pavisam ierīkoti ir 14 divistabu dzīvokļi, visi ir veikuši patvaļīgu būvniecību, un tikai Grāvers visu izdarīja likuma kārtībā, viņš savu dzīvokli nodeva ekspluatācijā 2008. gadā. Taču es pierādīju, ka viņa divistabu dzīvokļa projekts ir kļūdains – pārsegums virs Ņinas Isačenkovas dzīvokļa var neizturēt un pēkšņi iebrukt. Gluži tāpat, kā tas notika Zolitūdes "Maxima" traģēdijā 2013. gadā.”

Braginskis uzsver, ka par iespējamiem iebrukšanas draudiem vairākkārt informējis gan Aigaru Grāveru, gan Rīgas Būvvaldi, taču neviens nav reaģējis. Tāpēc viņš vērsies tiesā un notiek vairākas tiesvedības. “Es gribu panākt, lai tiesa aptur tā dzīvokļa ekspluatāciju, kamēr netiek novērstas nepilnības būvkonstrukcijās, kas var novest pie pārseguma sabrukšanas, vai arī tiek pierādīts, ka tās ir absolūti drošas. Taču iepriekšējās tiesas tieši šādu lēmumu nepieņēma, tāpēc turpinu tiesāties. Bet ar tiesvedību tik raiti neveicas. Gan tāpēc, ka tiesneši neko nesaprot no būvju inženierijas, gan tāpēc, ka tiesas ir ļoti noslogotas. Un vispār – viņi nez kāpēc ir ieinteresēti atbalstīt krāpniekus, nevis cietušo Ņinu Isačenkovu,” par Latvijas Republikas tiesu sistēmu visai neglaimojoši izsakās Viktors Braginskis.

Viltojis parakstus?

Uz iebildi, ka Aigars Grāvers taču ir mūziķis un var arī neko nesaprast no būvprojektiem, tāpēc uzticējies būvinženieriem, ka viss ir pareizi un droši, Braginskis apgalvo, ka Grāvers ir veicis krāpnieciskas darbības: “Protams, ka viņš nesaprot. Taču viņam vispār nebija tiesību bēniņos izveidot divstāvu dzīvokļus. Tam vajadzēja saņemt visu mājas iedzīvotāju piekrišanu. Jā, viņš to dabūja, bet daļu iedzīvotāju parakstu viltoja.”

Bet, ja jau bēniņos ierīkoti 14 dzīvokļi un vienīgi Aigars Grāvers to veicis likumīgi, tad kāpēc Ņina Isačenkova tiesā vēršas tikai pret viņu un Sindu Krieviņu? Uz šo jautājumu Braginskis konkrēti neatbild, vien iesmejas: “Kad Grāvers saprata, ka esmu šai lietai pieķēries nopietni – vērsos gan tiesās, gan ar sūdzībām Būvvaldē, gan Ekonomikas ministrijā un prokuratūrā –, viņš vienkārši to dzīvokli pārdeva par traku naudu! Bet Sinda Krieviņa vispār ir noziedzniece! Viņa uzcēla divstāvu dzīvokli bez projekta! Ja Grāveram vismaz ir kļūdains projekts, tad viņai vispār nav nekāda!!! Pilnīgi patvaļīga būvniecība. Es gribu tiesā panākt, lai tiek novērsta iespējamā traģēdija. Varbūt kļūdos, bet es nevaru kļūdīties, jo zinu, par ko runāju, jo esmu pieredzējis būvinženieris, esmu bijis galvenais konstruktors daļai Gaiļezera slimnīcas, RTU peldbaseinam, Lietuvas TEC un citām ēkām. Ja tiesa tomēr lems, ka esmu kļūdījies, ka dzīvokļi bēniņos nerada apdraudējumu, tad tik un tā Grāveram un Krieviņai vajadzētu apmaksāt Ņinas Isačenkovas dzīvokļa remontu. Jo pēc tam, kad bēniņos notika šī būvniecība, viņas dzīvoklī parādījās ne tikai plaisa, bet arī nolūzusi pāris metru liela ģipša karnīze.”

Būvinženieris arī ir pārliecināts, ka kāds Rīgas Būvvaldē saņēmis kukuļus. “Tieši tā gan pieprasījumā tiesām, gan iesniegumos Rīgas Būvvaldē, gan citur es rakstu – notikusi korupcija. Es pat rakstīju iesniegumu policijā par atbildīgo Būvvaldes darbinieku, sūdzējos prokuratūrā, taču man šo lietu atteica.”

Grāvers šokā

Aigars Grāvers, kā izrādās, par šādu tiesvedību dzird pirmo reizi. Lūgts komentēt Ņinas Isačenkovas prasību tiesā, mūziķis sākotnēji ir pamatīgi pārsteigts, un vairākas reizes nākas uzsvērt, ka žurnāls "Kas Jauns" nav neko sajaucis, ka tik tiešām publiski pieejamā Latvijas tiesu kalendārā ir ierakstīta šāda tiesas sēde, ko rakstiskā veidā izskatīs tiesnese Līga Blūmiņa.

“Par tādu tiesu pirmo reizi dzirdu! Esat mani pamatīgi nošokējuši! Kāda vēl tiesa, kāds pārseguma nobrukums? Kāds te nav pie pilna prāta! Par ko vispār ir runa?” neizpratnē ir Grāvers un pēc paskaidrojuma, ka runa ir par māju Krišjāņa Valdemāra ielā 106, smagi nopūšas: “Ak Dievs! Tā jezga bija tik sen, pirms desmit gadiem. Kas, atkal atsākusies?! Taču man ar to nav nekāda sakara! Es to īpašumu pārdevu pirms gada diviem!”

Mirkli vēlāk, pārvarējis sākotnējo šoku, Grāvers sāk smieties: “Kad tā Ņina ārdījās, tur gadiem nāca visādas komisijas, eksperti, speciālisti, lai pārbaudītu, vai manā dzīvoklī viss ir kārtībā! Pārbaudīja projektu, dokumentāciju. Man viss bija uztaisīts legāli, un to arī šīs komisijas atzina, ka viss ir kārtībā. Kāpēc tad mani sūdz tiesā? Lai sūdz Būvvaldi! Es būvinženieriem pasūtīju projektu, tas tika apstiprināts, celtnieki pēc tā uzbūvēja dzīvokli. Ak, esot kļūda projektā? Bet ne jau es to projektēju! Es no tā neko nesaprotu! Vai kāds tiešām domā, ka es pats to visu uzcēlu? Nē, viss bija saskaņots, viss notika oficiāli, likuma kārtībā. Es tiešām nesaprotu, kāpēc tad mani tagad sūdz tiesā? Es tikai pasūtīju projektu, kas juridiski tika apstiprināts...”

Kaimiņienei remontu nav solījis

"Jumpravas" mūziķis ir neizpratnē, kāpēc tiesvedība notiek tagad, kāpēc viņš ir kā atbildētājs un kāpēc viņš par to nemaz nav informēts. “Kur vispār ir mana vaina? Es tur dzīvokli uzbūvēju 2008. gadā, bet Vilnis Krieviņš – jau 2000. gadā. Turklāt mans dzīvoklis nemaz neatrodas virs tās Isačenkovas. Varbūt viņa mani paķēra klāt tāpēc, ka sākotnēji tas bija mūsu kopīpašums ar Viļņa sievu Sindu, ko vēlāk sadalījām, un tika uztaisīti divi dzīvokļi,” spriež Grāvers, sakot, ka lejasstāva kaimiņiene pat savulaik uzstājusi taisīt ekspertīzi Grāvera dzīvoklī, tikai par to lai samaksājot Grāvers: “Es nebiju pret ekspertīzi, ja jau viņai no tā būs mierīgāka sirds. Taču negrasījos tos, šķiet, 500 latus maksāt, jo kāpēc man jāmaksā, ja man viss ir kārtībā. Piedāvāju to dalīt uz pusēm, taču viņa atteicās. Es taču tai Ņinai uzliku jaunu jumtu, kas pirms tam tecēja, veicu elektrības pieslēgumu... Ko viņa vēl grib?”

Remontu! Žurnālam "Kas Jauns" Isačenkova izteicās, ka Grāvers esot apsolījis veikt viņas dzīvoklī remontu. “Te nu gan viņa muld! To viņa izdomājusi. Jā, pirms gadiem pieciem sešiem biju lejā, viņas dzīvoklī, runāju ar viņu. Ņina teica, ka dzīvoklī radušās plaisas, ka nu man esot jāsamaksā par remontu. Atbildēju, ka vecas mājas plaisā, ka lai vispirms pierāda, ka tās plaisas radušās mana dzīvokļa dēļ, nevis tāpēc, ka tā ir pēc kara celta ēka.”

Sinda Krieviņa: “Mūsu dzīve ir pamatīgi sagandēta”

Arī Sindai Krieviņai par šo tiesu ir pirmā dzirdēšana, taču viņu neizbrīna, ka notiek kārtējā tiesvedība. “Diemžēl ir mums viena tāda kaimiņiene. Īsts padomju cilvēks, kura ar sarkano karogu rokās piedalās visos Uzvaras parka pasākumos un, šķiet, alkst, lai atkal te būtu padomju vara. Viņa mūs tiranizē jau no pirmās dienas, tāpēc mēs nekādi nevaram nodot dzīvokli ekspluatācijā. Birokrātija ir pamatīga, un tad vēl pa vidu iejaucas kaimiņiene,” žurnālam "Kas Jauns" teic Sinda.

Vaicāta, vai tiešām viņu vainas dēļ draud otra “Zolitūde”, māksliniece iesmej: “Protams, protams! Pateicoties šīs Ņinas sūdzībām, mums dzīvoklī jau veiktas neskaitāmas ekspertīzes, bijušas desmitiem komisiju, kas neko tādu nav konstatējušas. Mūsu vienīgā vaina ir tajā, ka visu šo neērtību dēļ nevaram nodot dzīvokli ekspluatācijā.”

Sinda Krieviņa kategoriski noliedz, ka notikusi kāda korupcija, ka būtu doti kukuļi. “Viņai visur rādās korupcija. Reiz viņa bija uzrakstījusi par mums kārtējo iesniegumu policijā, un, kad mūs izsauca, izrādījās, ka mūsu lietu izskata inspektore Krieviņa. Tā bija sagadīšanās, ka pa visu Rīgu mums trāpījās policiste ar tādu pašu uzvārdu, taču kaimiņiene uzskatīja, ka inspektore darbosies mūsu interesēs. Pēc Ņinas sūdzības inspektori Krieviņu atstādināja no mūsu lietas,” smejas Sinda un nopietni piebilst: “Bet patiesībā te smiekli nenāk. Viņa mūsu dzīvi sagandējusi pamatīgi, un izskatās, ka “jautrības” turpināsies. Šī kaimiņiene ir no tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka viņai viss pienākas. Piemēram, mums mājās ir tāda būdiņa, kur kādreiz uzturējies sargs, un tad viņa to ir pievākusi sev – uzlikusi atslēgu un uztaisījusi par savu noliktavu. Interesanti, vai viņa saņēmusi atļauju no visiem iedzīvotājiem? Bet mīļā miera labad mēs klusējam. Taču – jo laipnāki esam, jo lielāku varu viņa iegūst.”