Kas patiesībā notika ar Gunāru Meijeru? Mūziķis bija palicis viens bez zālēm un palīdzības
“Esmu uzrakstījis iesniegumus visām iesaistītajām iestādēm un ceru uz objektīvu izmeklēšanu,” žurnālam "Kas Jauns" atklājis mūziķis Gunārs Meijers, kurš, iekļuvis pamatīgā nelaimē, zvanījis uz ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, taču palīdzību nav saņēmis.
Nesen mūziķis apmaldījās un Latvijas pierobežā pavadīja dramatisku nakti – bez ēdiena, ūdens un diabēta slimniekam tik nepieciešamā insulīna. Cerēto palīdzību nesaņēmis, Meijers kaut kā izkūlās līdz lielceļam, taču šī epopeja beidzās ar to, ka Gunārs smagā stāvoklī tika nogādāts Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas stacionārā "Biķernieki", kur ārsti sāka cīņu, lai saglābtu mūziķa kājas, tām draudēja gangrēna un pat amputācija. Lūk, kā tas viss notika.
Iestrēgst Norvēģijā
Gunārs Meijers jau vairāk nekā 30 gadu sirgst ar cukura diabētu, viņam ir arī citas veselības problēmas. Taču tas neattur 63 gadus veco mūziķi no aktīva dzīvesveida – viņš joprojām aizraujas ar savu lielāko hobiju makšķerēšanu. Šopavasar draugi uzaicināja Meijeru uz copi Norvēģijas ziemeļos aiz Polārā loka. Izbraukuši 9. martā, galapunktā uz Norvēģijas salas Annejas ieradušies 11. martā, kad pēc dienas Latvija koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviesa ārkārtējo stāvokli, tika slēgtas robežas. Pat vēl trakāk – tika noslēgts vienīgais tilts uz nelielo salu, kurā mitinās kādi 4000 cilvēku, un neviens nevarēja no salas ne izkļūt, ne iekļūt.
Izrādās, ka šī piespiedu karantīna Gunāram un viņa draugiem ilgusi vairākus desmitus dienu – tikai 30. aprīlī makšķernieki atgriezās mājās. Šajā laikā viņi iztikuši, kā spējuši, jo biezā sniega dēļ pašiem makšķerēt nav bijis iespējams, taču norvēģi bija ļoti atsaucīgi un latviešiem dāvājuši zivis un kartupeļus, kas tad arī bijusi viņu vienīgā maltīte.
Trakākais šajos teju divos mēnešos bija tas, ka pēdējās nedēļās Meijeram pietrūka tik ļoti nepieciešamo zāļu insulīna. Rezultātā viņam sākās problēmas ar kāju pirkstiem, kuri no asins trūkuma jau bija kļuvuši melni. Atgriezies mājās, mūziķis cīnījās, cik varēja, un gāja pie ārstiem, līdz 7. jūnijā piedzīvoja smagu negadījumu.
Pats aizrāpoja līdz lielceļam
To, kas tovakar notika, Gunārs Meijers izstāstījis "Kas Jauns Avīzei". “Braucu makšķerēt uz karpu dīķiem Neretā. Sešus kilometrus tālāk dzīvoja mans bērnības draugs, sazvanījāmies un norunājām, ka viņš atbrauks pie manis. Pulkstenis jau deviņi vakarā, bet viņš nebrauc. Es atstāju makšķeres, zāles un pārtiku pie dīķa un pats braucu skatīties, kas ar draugu noticis,” stāsta Gunārs.
Liktenīga sagadīšanās – vietā, kur bija jāgriež uz drauga mājām, Meijeru apžilbināja garām braucošs auto, un viņš pabrauca garām iebraucamajam ceļam. “Iespējams, ka sākās problēmas ar cukuru – zuda orientācija. Turklāt, lai apgrieztos, ceļš bija par šauru, un es braucu tālāk,” atceras mūziķis.
Tā viņš aizbraucis līdz Lietuvas robežai. Tur mašīna iestrēga. Gunāram sāka kļūt slikti, zāļu nebija līdzi, un viņš apmaldījās. Pazuda arī mobilā telefona zona, tāpēc saziņai atlika tikai ārkārtas tālruņa zvans, ko viņš arī mēģināja izmantot.
“Zvanu uz operatīvo līniju 112, tur teic, ka savienos ar policiju. Policijā savukārt atbild, ka uz tādiem gadījumiem nebraucot, un nomet klausuli,” apgalvo Gunārs, stāstot, ka mēģinājums iestigušo auto izdabūt no māliem beidzās slikti, sadedzinot mašīnai sajūgu.
“Atradu kabatā vienu konfekti un pārlaidu nakti mašīnā. No rīta kājas sāp, paiet nevaru."
"Kājas arī samērcēju dubļos, bet diabēta slimniekam jebkurš skrāpējums ir bīstams. Kaut kā aizrāpoju līdz galvenajam ceļam, un garām brauca sieviete ar velosipēdu. Telefonam parādījās zona, visu sazvanīju, un pēc desmit minūtēm traktorists izvilka manu mašīnu no māliem,” notikušo atstāsta Meijers.
Kājas būs glābtas
Tagad Gunārs Meijers ārstējas Biķernieku slimnīcā un ir līdz sirds dziļumiem pateicīgs mediķiem, kuri dara visu, lai nenāktos amputēt mūziķim kājas, jo abām kājām līdz pat celim bija sācies abscess (strutu uzkrāšanās norobežotā, noslēgtā audu dobumā), aizsprostojušies asinsvadi. Savukārt fonds "Līdzskaņa" izsludināja līdzekļu vākšanu Meijera ārstēšanai, jo nepieciešami medikamenti maksā ļoti dārgi, bet tādas naudas mūziķim nav.
“Ir krietni labāk, nu jau esmu pieslēgts pie kādas desmitās sistēmas – paldies fondam "Līdzskaņa", ar kura palīdzību esmu ticis pie zālēm. Bez šiem saziedotajiem līdzekļiem es noteikti būtu palicis bez kājām. Rezultāts ir iepriecinošs, jo no ceļiem līdz potītēm abscess ir nogājis, tagad ir jācīnās par kāju īkšķu saglābšanu,” par savu stāvokli žurnālam "Kas Jauns" pastāstījis Gunārs Meijers.
Viņš ir patiesi laimīgs, ka kājas nebūs jāamputē. “Dakteri mani izglāba! Milzīgs paldies, mūsu Biķernieku Kardioloģijas nodaļas dakteri ir vislabākie pasaulē,” ārstus slavē Gunārs Meijers, piebilstot, ka īkšķu ārstēšanas process gan būs ilgstošs: “Uz katru īkšķi man ir pa trofiskai čūlai, kas pašas par sevi nesadzīst. Lai tās saārstētu, nepieciešams vismaz pusgads, kā laikā ik nedēļu jāiet pie asinsvadu ķirurga, kurš ar skalpeli noņem inficētos audus un brūci atstāj vaļēju, lai tā dzītu. Staigāt man nav ieteicams, tik vien, cik uz papēžiem. Taču ir cerības, ka pirkstus nenāksies amputēt.”
Cer uz objektīvu notikušā izmeklēšanu
Vaicāts, vai ir noskaidrots, kas tovakar notika un kas vainīgs pie tā, ka, pat zvanot uz ārkārtas numuru, netika saņemta cerētā palīdzība, Gunārs Meijers atbild, ka notiekot izmeklēšana. “Esmu uzrakstījis iesniegumus visām instancēm, kā arī Iekšlietu ministrijai, un šobrīd attiecīgajos resoros, cerams, notiek izmeklēšana. Lai viņi tiek skaidrībā, tikmēr es pats par tovakar notikušo daudz nekomentēšu. Protams, skaidrs ir tas, ka tā patiešām nav policijas kompetence – palīdzēt nekurienē iestigušam slimam cilvēkam –, viņi uz tādiem gadījumiem neizbrauc.
Tāpēc man nav nekādu pretenziju pret policiju, kas nometa klausuli. Bet, kāpēc tad vispār 112 dispečere pāradresēja manu zvanu policijai, tas gan nav skaidrs.
Man jau šķiet, ka tobrīd tur strādāja kāda nepieredzējusi meitene, kura patiešām nesaprata manas problēmas būtību un pareizi nenoreaģēja. Es lūdzu palīdzību, teicu, ka esmu apjucis un nesaprotu, kur atrodos, ka man iestigusi automašīna. Taču štrunts ar to auto, es vaicāju, ko man darīt, ka esmu apjucis. Es pat nosaucu konkrētu orientieri – robežstabs ar numuru 1117 –, taču saņēmu tādu atbildi, ka... es labāk šobrīd atturēšos to publiskot. Lai attiecīgie dienesti paši tiek galā, taču domāju, ka nevienā citā Eiropas valstī tā nenotiktu, ka slims cilvēks tiek atstāts pa nakti mežā viens, bezpalīdzīgā stāvoklī. Nu, vajadzēja viņiem man palīdzēt! Tā kā es ļoti ceru uz objektīvu izmeklēšanu, Bet ne jau tāpēc, ka esmu ļaunatminīgs, bet gan – lai tā būtu laba pieredze, lai turpmāk tādas situācijas netiktu pieļautas. Es esmu vecs karavīrs, ar mani būs labi, bet galvenais – lai turpmāk citi tādā ķezā netiktu pamesti vieni,” joprojām emocionāls ir Gunārs Meijers.
Iesniegums ir
“Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir saņēmis iesniegumu no minētās personas, un patlaban notiek faktu pārbaude,” "Kas Jauns Avīzi" informēja Agrita Vītola, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece. Viņa atgādina, ka veselības problēmu gadījumā iespējams vērsties tieši pie Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, zvanot 113. Viedtālruņos ir bez maksas lejuplādējama lietotne "HealthPoint", kas ļauj mediķiem noteikt zvanītāja atrašanās vietu. Valsts policijā informē, ka šādu zvana ierakstu neatrod.
Citas ziņas un notikumus skatiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
