Skaņas izolācija, kodu atslēgas un VDK pagātne? Kas īsti notiek Operā

Inese Eglīte, kas ir LNOB valdes locekle kopš 2013. gada, šobrīd Kultūras ministrijas pakļautībā esošajā valsts SIA atbild par finanšu daļu. Saskaņā ar pieejamo informāciju viņas pilnvaru termiņš beidzas vien 2024. gada 10. septembrī. Eglīte ir darbojusies arī vairāku citu lielu un valstī labi zināmu uzņēmumu vadībā, tostarp AS "Latvijas balzams" un AS "Valmieras piens". Viņas pārziņā ir bijusi uzņēmumu ilgtermiņa stratēģijas izstrāde un īstenošana, produktu portfeļa attīstība, projektu vadība, inovācijas uzņēmumā, kā arī citi pienākumi, kopā summējoties vairāk nekā 20 gadu ilgā pieredzē biznesa vidē un piecu gadu pieredzē LNOB.

Vārds un uzvārds ir VDK arhīvos

Tas gan nav viss, kam būtu vērts pievērsties, runājot par Ineses Eglītes līdzšinējo dzīves gājumu. Kā noskaidroja žurnāls "Kas Jauns", Ineses Eglītes vārds ir starp tiem, kas atrodami 2018. gada izskaņā internetā publicētajā LPSR VDK alfabētiskajā kartotēkā. Ar kartītē rakstīto sakrīt Eglītes dzimšanas dati, tēva vārds, kā arī cita informācija.

Tie, kas ir kaut nedaudz iedziļinājušies nu jau ap 30 gadu senajā VDK kartotēkas jautājumā, zinās, ka viss nebūt nav tik vienkārši un izdarīt secinājumus par cilvēku pēc viņa vārda atrašanas čekas maisos vien ir nekorekti. Runājot par konkrēto kartīti, jāpiemin arī, ka saskaņā ar VDK kartotēkas sistēmas paskaidrojošo dokumentu tā liecina par VDK interesi par konkrēto personu kā vervēšanas kandidātu. Šādās kartītēs personām nav segvārdu un lietas numurs izpildīts citādi nekā aģentiem, piemēram, 123-B, kur „123” apzīmē kontroluzskaites reģistrācijas lietas numuru, bet „B” – jēdzienu „vervēšana”. Šīs kartītes augšējā kreisajā stūrī ir arī norādīts – „kontroluzskaite”.

Ar mērķi uzzināt ko vairāk un izprast situāciju, nosūtot e-pasta vēstuli, "Kas Jauns" vērsās pie Eglītes kundzes ar šādu jautājumu: „Kā jūs komentētu šo LPSR VDK kartotēkā atrodamo kartīti?” Pēc pāris dienām, nesaņemot rakstisku atbildi, žurnāls "Kas Jauns" sazinājās ar LNOB sabiedrisko attiecību daļu, lūdzot Ineses Eglītes tālruņa numuru saziņai – jautājumu uzdošanai. LNOB pārstāve Monta Tīģere rakstiski atbildēja šādi: „Inese Eglīte ir atvaļinājumā. Lūgums adresēt ar presi saistītos jautājumus Irbei Treilei, kas ir sabiedrisko attiecību vadītāja.” Lieki skaidrot, ka delikātais jautājums par saistību ar VDK gan ir uzdodams nevienam citam kā konkrētajai personai, tāpēc turpmāka saruna par šo tēmu ar LNOB administrāciju nenotika. Palaimējās gan ar pašas Ineses Eglītes rakstisku atbildi jau nākamajā dienā. Operas valdes locekle, atbildot uz jautājumu par VDK kartotēkā atrodamo kartīti, atrakstīja: „Nevarēšu nekādi komentēt, jo man ar augšminēto iestādi sadarbība nav bijusi.”

Puntulis runās ar Eglīti, Zigmars Liepiņš komentē skopi

Saistībā ar VDK kartotēkā atrodamo kartīti "Kas Jauns" sazinājās arī ar kultūras ministru, bijušo LNOB solistu un kādreizējo leģendārās grupas "Pērkons" vokālistu Nauri Puntuli (NA). LNOB pārvaldošās ministrijas ministra komentārs par Operas ilggadējo valdes locekli Inesi Eglīti un VDK kartīti ar viņas vārdu bija lakonisks. „Par šo faktu neesmu informēts. Plašākus komentārus varēšu sniegt pēc sarunas ar Inesi Eglīti,” atbildēja Puntulis.

Gandrīz tikpat īsi izteicās arī komponists, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un ilggadējais LNOB valdes priekšsēdētājs (2013–2019) Zigmars Liepiņš. „Par šo [VDK kartīti] uzzināju īsi pēc tam, kad to kartotēku publicēja. Sīkāk šo jautājumu, kā arī Ineses Eglītes darbu atturēšos komentēt,” pauda Liepiņš. Nebūtu korekti izteikties par šo „no ārpuses”, vairs neesot LNOB vadībā, atturēšanos pamatoja bijušais Operas valdes priekšsēdētājs. Pēc īsās telefonsarunas gan radies iespaids, ka Liepiņam būtu, ko teikt. Kontekstā ar jautājumiem par Ineses Eglītes darbu valdē komponists piebilda, ka Eglīti pirms kāda laika telefoniski apsveicis dzimšanas dienā, novēlot labu, taču piebilstot, ka laimes valdes loceklei šobrīd jau pietiek.

Skaņas izolācija, kodu atslēgas

Interesējoties par Ineses Eglītes ilggadējo darbību LNOB, no uzticamiem avotiem tika saņemta arī sākotnēji nepārbaudīta informācija par visnotaļ īpatnējām norisēm iekš LNOB mēnešos, kuros Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos bija spēkā ārkārtējā situācija. Saskaņā ar pausto Inese Eglīte šajā periodā savu kabinetu esot aprīkojusi ar skaņu izolējošu sistēmu, savukārt administrācijai ierīkojusi kodu atslēgu. Ņemot vērā apstākļus, arī šī pavisam noteikti šķita pārbaudāma informācija.

Sākumā LNOB sabiedrisko attiecību daļai tika jautāts, vai Operas telpās ārkārtējās situācijas mēnešos tika veikti jebkāda veida remontdarbi. LNOB pārstāve Irbe Treile atbildēja šādi: „Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā Latvijas Nacionālās operas ēkā ir veikta skatuves tehnikas apkope, neatliekami telpu uzlabojumi, kas saistīti ar avārijas situācijām (ūdensvadu remonti u. tml.), kā arī kosmētiski uzlabojumi darbinieku un koplietošanas telpās. Minētos darbus veic operas darbinieki darba līguma ietvaros. Citas investīcijas šobrīd ir atliktas, ņemot vērā krīzes ietekmi un naudas plūsmas apstāšanos.”

Lai arī komentārā neparādās tieša informācija par skaņas izolācijas un kodu atslēgu instalēšanu, uzmanību piesaistīja teiktais par kosmētiskiem uzlabojumiem darbinieku un koplietošanas telpās, ko tad arī "Kas Jauns" lūdza komentēt izsmeļošāk. „Ārkārtējās situācijas laikā (kopš 13. marta) Latvijas Nacionālās operas ēkā LNOB darbinieki darba līguma ietvaros veikuši šādus kosmētiskos remontus – krāsotas sienas 706., 407., 303. telpā (visas – mākslinieku ģērbtuves), B-209. (koplietošanas virtuve) telpā, dienesta ieejā un gaitenī starp vēsturisko ēku un jauno piebūvi. 402. (mākslinieku ģērbtuve) telpā veikts kosmētiskais remonts – tai skaitā nomainītas nokalpojušās flīzes un nolietotā santehnika. Kurpnieku darbnīca kosmētiski izremontēta un uzstādītas iekārtas. Veikti atsevišķu avārijas stāvoklī esošu cauruļvada posmu remonti Beletāžā un ugunsdzēsības sūkņu stacijā, daļēja stāvvada nomaiņa vēsturiskās ēkas sešos stāvos, kā arī stāvvada ventiļa nomaiņa pagrabā. Tāpat veikti nelieli remontdarbi un uzlabojumi citās telpās un darbnīcās,” atbildēja LNOB pārstāve.

Kā LNOB izvairās no skaidras atbildes

Ņemot vērā, ka remontdarbu aprakstā joprojām skaidrā tekstā nav pieminēta nedz kodu atslēga, nedz skaņas izolācijas instalēšana, tika vaicāts tieši, lūdzot apstiprināt vai noliegt šādus darbus, kā arī atklāt izmaksas un pamatot to nepieciešamību, ja tādi tiešām bijuši.

Uz šo vēstuli LNOB pārstāves Irbes Treiles atbilde bija šāda: „Vēršam uzmanību, ka informāciju par remontdarbiem sniedzām 9. jūnijā.” Uz žurnāla "Kas Jauns" skaidrojumu, ka ir uzdoti arī tieši papildu jautājumi, atbilde jau bija automātiska – par Operas darbinieces aiziešanu atvaļinājumā.

Mēģinot iegūt skaidru atbildi saistībā ar informāciju par skaņas izolācijas un kodu atslēgas instalēšanu, sazinājāmies ar citu LNOB pārstāvi. Uzrunātā administrācijas darbiniece Monta Tīģere rakstiski atbildēja šādi: „Informācija par remontdarbiem, kas veikti Operā ārkārtējās situācijas laikā, Jums jau ir sniegta.” Uz žurnāla jautājumu, vai konkrētu atbildi uz pēdējiem jautājumiem LNOB nesniegs, atbildes nebija vispār.

Ko par amatpersonu vēsta deklarācija?

Šo un to par Ineses Eglītes darbu LNOB atklāj valsts amatpersonas deklarācija. Dokumentā par 2018. gadu izlasāms, ka Eglīte, papildus valsts amatpersonas amatam, ir arī lektore Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). LNOB valdes loceklei arī pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Engures pagastā, kā viņas valdījumā esoša norādīta vieglā automašīna BMW X1 (2014. gada izlaidums). Strādājot LNOB, valdes locekle attiecīgajā pārskata gadā nopelnījusi 67 905,44 eiro, savukārt darbs RTU šajā periodā ienesis 4520,76 eiro. Divās atsevišķās ailēs šajā 2019. gada 22. martā iesniegtajā dokumentā norādītas arī Eglītes parādsaistības – 21 546 eiro un 6119 eiro.