Laupīšana, kas savaldzināja pasauli. Seriāla "Money Heist" recenzija
Šopavasar pie skatītājiem nonāca spāņu kriminālseriāla "Money Heist" otrās sezonas ceturtā daļa, un jau ir zināms, ka top piektā. Seriāla simbolika iemantojusi kulta statusu, bet tā himna skan ballītēs un ir uz mēles mūsdienu revolucionāriem. Kā seriāls kļuva par starptautisku fenomenu, padarot par zvaigznēm tā aktierus un pārņemot cilvēku prātus?
Pirmās sezonas divas daļas producējusi Spānijas televīzija "Antena 3", taču drīz pēc nonākšanas pie skatītājiem tiesības raidīt seriālu iegādājās "Netflix". Četru mēnešu laikā pēc pievienošanas "Netflix" platformai "Money Heist" kļuva par visvairāk skatīto seriālu, kas nav angļu valodā. Tika pieņemts lēmums par turpinājuma filmēšanu, un ar "Netflix" atbalstu tas ieguva citus apgriezienus – ja seriāla pirmās daļas pamatā filmētas Madridē, tad trešās un ceturtās daļas uzņemšana norisinājās arī Panamā, Taizemē un Itālijā (Florencē).
Seriāls saņēmis vairākas balvas, tostarp "Emmy" godalgu kā 2018. gada labākais drāmas seriāls, un kritiķu atzinību par neparasto sižetu un režisora darbu. Tiesa, vairāki kritiķi uzskata, ka uzņemt turpinājumu bija kļūda, pamatojot to ar izstiepto sižetu. Tikmēr "Netflix" liek lietā "Money Heist" idejas autora Aleksa Pina darbaspējas un jaudu – viņš strādā arī pie citiem platformas seriāliem, tostarp tiek iesaistīts populārā seriāla "Kronis" jaunās sezonas veidošanā.
Perfekts plāns
Noslēpumains un visnotaļ simpātisks vīrietis, ko seriālā sauc par Profesoru, nokomplektē astoņu savstarpēji nepazīstamu cilvēku grupu, lai īstenotu vērienīgu laupīšanas plānu. Nevienam no izraudzītajiem nav, ko zaudēt, jo katra dzīvesstāstā ir kāds tumšs traips un, likumsakarīgi, arī konflikts ar likumu. Lai saglabātu konfidencialitāti, katrs izvēlas sev kodētu vārdu (pilsētas nosaukumu) un iepazīstas ar Profesora plānu, kas perfekti izstrādāts līdz sīkākajai niansei.
Mērķis ir iekļūt Spānijas Karaliskajā naudas kaltuvē, nolaupīt 2,4 miljardus eiro, piemuļķot policiju un aizlaisties. Tērpušies sarkanos kombinezonos un aizseguši sejas ar Salvadora Dalī maskām, zagļi iebrūk ēkā, saņem 67 ķīlniekus un 11 dienu laikā paši sev izdrukā vēlamo naudas summu. Profesors operāciju vada no ārpuses un ar apskaužamu meistarību risina pārrunas ar varas pārstāvjiem. Zagļiem izdodas ne tikai iegūt plānoto naudas summu, bet arī izvest to no Spānijas Karaliskās naudas kaltuves un aizbēgt, kļūstot par visvairāk meklētajiem noziedzniekiem pasaulē. Seriāla turpinājumā risinās tikpat satraucoši notikumi, jo komandai ir jāapvienojas, lai patukšotu Spānijas bankas kasi, tiesa, nu jau cēlu, nevis merkantilu mērķu dēļ. Bet šoreiz veiksme ir novērsusies.
Kaislības spāņu gaumē
Atšķirībā no līdzīga žanra filmām, kur galvenā uzmanība tiek vērsta uz noziegumu, brutalitāti un vīrišķu spēku, "Money Heist" naratīvs tiek atklāts no sievietes (galvenās varones Tokijas) perspektīvas. Tas nav tikai stāsts par to, kā paveikt vērienīgāko zādzību Spānijas vēsturē un palikt nesodītam, tas ir daudzšķautņains vēstījums par cilvēcību, morāles robežām un iestāšanos pret netaisnību, bet visam pāri ir attiecības. Seriālam piemīt spēcīga spāņu identitāte, kur emocijas gūst virsroku pār perfekti izplānoto noziegumu.
Varoņu raksturi un dzīvesstāsti atklājas pamazām, ļaujot skatītājam gūt apliecinājumu tam, ka neviens nav caurcaurēm labs vai slikts un lielā mērā mūs veido dzīves laikā gūtā pieredze. Bieži vien arī apstākļu sakritība, ko nevaram ietekmēt. Varoņi un viņu dzīvesstāsti ir dažādi, to morāle mainās tikpat strauji kā sižets, taču viņi ir līdz saknēm cilvēcīgi. Tiek nojaukti skatītāju priekšstati par labo un ļauno, par to, kādam jābūt tipiskam noziedzniekam. Tāpēc ir tik viegli iemīlēties sliktajos un nonākt pretējā nometnē.
Katra nākamā sērija un sezona norāda uz valsts pārvaldes un finanšu sistēmas trūkumiem, un netiešā analoģija ar Robinu Hudu par bagātnieku aplaupīšanu un laupījuma izdalīšanu trūcīgajiem liek domāt, ka zagļiem ir ētisks pamatojums paveikt iecerēto. Gribot negribot jāuzdod sev jautājumi – cik tālu līdzīgā situācijā ietu es?
Neraugoties uz Profesora centieniem koncentrēties uz mērķi, starp komandas biedriem dzimst draudzība, uzplaukst jūtas un veidojas attiecības. Stāsts ir piesātināts ar romantiku un kaislībām. Sižets ir neparedzams un neļauj atslābt – jebkurā mirklī var notikt jebkas, dzīvību var zaudēt ikviens varonis. Netrūkst arī smalka melnā humora, kas līdzsvaro asiņainās ainas.
Lai scenārijs būtu pēc iespējas reālistiskāks, seriāla veidotāji lūguši un saņēmuši Spānijas Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas padomus, kā arī citu speciālistu ieteikumus.
Pamodās slaveni
Līdz ar nonākšanu "Netflix" seriāla aktieri kļuva par pasaules mēroga slavenībām. Dokumentālajā filmā "Money Heist: The Phenomenon", kas iznāca vienā dienā ar seriāla ceturto daļu, aktieri stāsta, kā pēkšņi sācis augt viņu fanu loks sociālajos tīklos un tikusi apgrūtināta ceturtās daļas filmēšana, jo fani ieradās uzņemšanas laukumā.
Kā notika aktieru atlase? Profesora lomai tika meklēts 50 gadu vecs Hārvarda universitātes profesora tipāžs, taču atlases režisori, balstoties uz veiksmīgo sadarbību, izvirzīja tobrīd televīzijas seriālu darbā nepieredzējušā Alvaro Mortes kandidatūru.
Aktieris pierādīja sevi atlases procesā, meistarīgi izveidojot Profesora tēlu – pārsteidzošu, noslēpumainu, inteliģentu, vienlaikus kompleksu māktu, kaislīgu un jutīgu. Tas izdevās tik spīdošs, ka skatītājiem ir grūti saprast, cik labs vai ļauns ir Profesors.
Pedro Alonso atveido Berlīni, kura tēlu Spānijas laikraksts "La Voz de Galicia" raksturojis kā vēsu, hipnotizējošu, izsmalcinātu un satraucošu. "Viņš ir neķītrs mačo ar nopietnām empātijas problēmām, balto apkaklīšu zaglis, kurš nicina savus kolēģus un uzskata viņus par zemāk stāvošiem"» Vārdu sakot – spilgts varonis ar nopietnām morāles problēmām.
Galveno varoni un stāstnieci Tokiju spēlē Ursula Korbero. Arī šī loma sākotnēji tika paredzēta vecākās paaudzes aktrisei, taču Ursulas temperaments filmēšanas laukumā ieviesa nepieciešamo enerģiju, turklāt viņai bija arī teicējas lomai atbilstošs balss tembrs.
Inspektore Rakele Murilo ir stipra sieviete vīriešu pasaulē ar sarežģītu privāto dzīvi un salauztu jūtu pasauli. Veidojot tēlu, aktrise Itziara Itunju iedvesmojusies no Tomasa Herisa romāna "Jēru klusēšana", kur FIB aģente Klerisa Sterlinga pret sērijveida slepkavu Hanibālu Lekteru izjūt vienlaikus bailes un cieņu.
Seriāla trešajā un ceturtajā daļā spāņu aktieriem pievienojas argentīniešu zvaigzne Rodrigo de la Serna, ko daudzi atceras no biogrāfiskās filmas par Če Gevaru "Motociklista dienasgrāmata" (2004). Rodrigo de la Serna atveido emocionāli labilo, homoseksuālo Palermo.
Simbolika dzīvo pati savu dzīvi
Pirms "Money Heist" spāņi atzinīgi novērtēja Aleksa Pina drāmu "Locked Up", kas četru sezonu garumā vēsta par sieviešu dzīvi cietumā (nu to iespējams noskatīties "Netflix"). Visticamāk, tieši no šī seriāla, kur cietumnieces valkā vienādu, dzeltenu apģērbu, Pina aizguva ideju par vienas krāsas tērpiem sava nākamā darba – "Money Heist" – varoņiem un saģērba tos sarkanos kombinezonos. Savukārt laupītāju masku dizainam tika izraudzīta Salvadora Dalī seja, kas kalpo kā savdabīga atsauce uz Spānijas kultūru.
Veiksmīgi izvēlētie simboli, tāpat kā seriāla himna – itāļu antifašistu dziesma "Bella ciao", kas "Money Heist" ietekmē kļuva par vienu no 2018. gada vasaras hitiem Eiropā, dzīvo savu neatkarīgu, nekontrolējamu dzīvi ārpus seriāla. Sarkanie kombinezoni un Salvadora Dalī maskas tikušas izmantotas protestos Libānā, Irākā, Puertoriko, Čīlē un citviet pasaulē. Diemžēl arī reālas laupīšanas laikā Francijas pilsētā Nantē, izsaucot uguni uz seriālu un tā veidotājiem par terorisma veicināšanu un bīstamu sacelšanās simbolu radīšanu.
Žurnāls "New Statesman" kritiski norādījis, ka seriāla starptautiskā rezonanse ir saistīta ar tajā "attēloto sociālo un ekonomisko spriedzi un utopisko aizbēgšanu, ko tas piedāvā." Bet sniega bumba veļas, un to nav iespējams apturēt. Seriāla veidotāji tikai noplāta rokas un norāda, ka viņu mērķis bija radīt izklaidi, nevis revolūcijas instrumentus. Kā un vai izmantot seriāla simbolus, ir uz katra paša sirdsapziņas.
