Kovidkrīze Ainaru Mielavu iedzinusi depresijā - mūziķis lieto zāles un ir neziņā par nākotni

Skatuves mākslinieks, kurš 2018. gada izskaņā publiski paziņoja, ka ir ticis pāri smagam un mokošam dzīves posmam gandrīz divu gadu garumā, kad cietis no depresijas, pērn pavasarī beidzot jutās labi un bija atguvis dzīvesprieku.

Depresijā iekrita, zaudējot draugu

Izrādās, depresija Ainaru Mielavu piemeklējusi 2017. gada pavasarī, neilgi pēc tam, kad viņa ilggadējais kolēģis, grupu "Jauns Mēness" un "Mielavs un pārcēlāji" biedrs un draugs arī dzīvē – Gints Sola – pēkšņi un bez sīkākiem paskaidrojumiem atteicies no turpmākas sadarbības un ar vēstulīti e-pastā, kas Ainaram bijis jo sevišķi aizskaroši, paziņojis, ka turpmāk darbosies viens. Pāris nedēļu pēc šīs vēsts Mielavu piemeklējuši depresijai raksturīgie simptomi, un mūziķim nācies meklēt speciālistu palīdzību.

Intervijā ar mūzikas žurnālistu Jāni Žildi portālā "TVNET" Ainars Mielavs pērn atklāti atzina: „Kamēr tiku pie tādām zālēm, kuras man reāli sāka palīdzēt, pagāja gads. Tas bija šausmīgākais gads manā dzīvē, un saku paldies Dievam, ka šo sarežģīto laika posmu vispār nodzīvoju, nenodzēros, turpināju pildīt savus pienākumus ģimenē, apgādāt to, rūpēties par bērniem, bet tas prasīja no manis milzīgu piepūli.” Pēc mūziķa stāstītā noprotams, ka gada garumā viņš apmeklējis vairākus psihiatrus, līdz nonācis pie medikamentiem, kas „viņu izcēluši” no mokošā stāvokļa.

„Kopš tā laika ir noticis krass pavērsiens, un es savā dzīvē izbaudu labāko laiku,” pēc atveseļošanās pavēstīja Ainars, piebilstot, ka kopš savas atzīšanās par izciesto depresiju saņēmis palīdzības lūgumus no vairākiem cilvēkiem, kas cieš no šīs garīgās slimības, un dalījies ar sava ārsta kontaktiem. „Uzskatu, ka šādā veidā esmu jau pietiekami daudziem palīdzējis,” teica skatuves mākslinieks, kam šā gada 10. septembrī gaidāma 60. dzimšanas diena.

Vājuma brīdī uzbrūk atkal

Apaļo jubileju Ainars vēlējās atzīmēt ar koncertturneju un, optimisma pilns, jau krietnu laiku gatavojās šiem pasākumiem, kas plānoti šā gada novembra izskaņā un decembrī. Taču tad pasauli pārņēma koronavīrusa pandēmija un, tāpat kā daudzās citās valstīs, arī Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija. Pašizolēšanās, neskaidrība par rītdienu, kur nu vēl par tālākejošiem plāniem, divu metru distance un pilnīga neziņa, vai un kad būs iespēja atsākt māksliniecisko darbību, Ainaru Mielavu atkal iegāzusi depresijas bedrē. Par to viņš nupat publiski pastāstījis intervijā "ReTV" raidījumā "Jautā-Jums", sarunā ar Lauri Kļaviņu depresiju raksturodams ar tādu psihoemocionālo stāvokli, kad viss ir drūms, melns, nekam nav jēgas.

Kovidkrīzes laikā Ainars sajutis līdzīgu spriedzi no neziņas par turpmāko radošo dzīvi kā toreiz, kad viņu pameta ilggadējais muzikālais domubiedrs un draugs Sola. „Ja pilnīgi godīgi, man jāatzīst, ka atkal lietoju zāles. Sāku to darīt pirms pusotra mēneša, jo šī situācija man ne tikai atgādina to laiku, kad es nevarēju saprast, kas notiks ar manu radošo dzīvi, kā tā turpināsies... Muzikālajā ziņā man pat ir izdevies sacerēt desmit jaunas dziesmas veselam albumam, par ko esmu ļoti priecīgs. No otras puses, atgriežoties pie tā, ko jau pieminēju, pilnīgi nav skaidrs, kas vispār notiks ar mākslu vai mūziku, ar dzīvi kopumā! Fiziski jau kaut kā mēs tiksim cauri, bet emocionāli... Jo ilgstošāk būs šī neskaidrība, nedod Dievs, vēl kaut kādi atkārtoti uzliesmojumi, atkārtotas pašizolācijas jeb „nelaimīgie” divi metri, jo tas ilgāk turpināsies, jo būs vienkārši arvien grūtāk. Visiem ir apdraudēti pamati. Es arī nevaru noticēt cilvēkam, kurš apgalvo, ka viņam viss ir baigi labi. Protams, ir kaut kādas jomas, kurās cilvēki ir turpinājuši strādāt arī šajos trīs mēnešos, jā, viņiem nekas nav samazinājies, bet viņu ir nedaudz,” raidījumā "Jautā-Jums" pauž Mielavs, kas sapratis: „Es nevaru iedomāties sevi bez komunikācijas ar klausītāju – man tas ir ļoti svarīgs enerģijas apmaiņas avots. Tā enerģija, ko varu sniegt, kā pašam šķiet, koncertos un ko saņemu atpakaļ, to nevar ne ar ko salīdzināt.

Šovasar mums ir trīs pilsētu pasākumi, kas nebūs kā lieli pasākumi, bet gan ierobežoti koncerti. Nu es esmu laimīgs, ka man ir trīs. Mans dēls Mārtiņš augustā arī grasās rīkot kādus koncertus K. K. fon Stricka villā. Tur būs man vēl viens koncerts. Kas notiks rudenī un ziemā, es nezinu. Beigu beigās nezinu arī, kas notiks ar manu jau sen izsludināto turneju, kas sākas novembra beigās un decembrī, uz ko jau ir pārdots ļoti daudz biļešu. Arī tagad brīnumainā kārtā cilvēki vēl dažreiz nopērk biļetes, šajos mēnešos. Bet vai pasākumi notiks, kad bija paredzēti, un, ja notiks, tad kā tie notiks... Šī sajūta gruzī,” atzīst Mielavs, atvainodamies par žargona lietošanu. „Jā, tā (šī neskaidrība) nospiež, un diemžēl es neko citu nespēju izdomāt, kā atgriezties pie medikamentiem. Un es nenosodu nevienu, kurš to dara. Vēlreiz gribu uzsvērt to, ko faktiski visi mediķi jau zina, ka depresija – tā nav nekāda izlaidība, tā nav nespēja saņemties, tie nav komfortabli ārējie apstākļi vai kas tamlīdzīgs. Tā ir slimība, ar ko cilvēks pats netiek galā, jo viņa organisms neražo tās nepieciešamās vielas, kas liek justies harmonijā, kas liek biežāk pasmaidīt un regulē visu pārējo. Antidepresijas medikamenti mākslīgi atjauno šos procesus,” skaidro Mielavs.

Dzīvību sargā ticība Dievam

Uz Laura jautājumu, vai Ainaram ir arī pazīstamas depresijai raksturīgās izjūtas, ko zina cilvēki, kas ir mēģinājuši padarīt sev galu, mūziķis atbild: „Rets ir tāds cilvēks, kam kādā brīdī vairs nav gribējies dzīvot, it īpaši, ja viņam ir kāds liels emocionāls satricinājums.” Uz ko žurnālists precizē: „Negribēt dzīvot vai gribēt nomirt ir divas atšķirīgas lietas.” Savukārt Ainars Mielavs nepārprotami un pārliecinoši paskaidro, ka atbildība un ticība viņu sargā. „Man ir četri bērni, man ir ģimene, man ir mazbērni – nu kādas man ir tiesības, kas man ir atļāvis? Beigu beigās es ticu Dievam un uzskatu, ka dzīvības atņemšana sev – tas nav pēc Jēzus, nav pēc kristīgās ticības, nav pareizi!”

Alkoholā glābiņu no sava depresīvā stāvokļa Ainars Mielavs nav centies meklēt, jo saprot, ka patiesībā grādīgie dzērieni tikai uz īsu brīdi šķietami ļauj sajusties labāk. Taču patiesībā alkohols ir depresants, norāda mūziķis. 10. septembrī Ainaram Mielavam būs 60. jubileja, ko dziedātājs plāno atzīmēt ar skaistu koncerttūri novembra beigās un decembrī. Vēlam, lai izdodas cerētais!