Grēta Tūnberga kritizē Angelu Merkeli, kura gribējusi ar viņu kopā nofotografēties, lai “izskatītos labi” citu acīs

Pērn Grēta Tūnberga burāja pāri Atlantijas okeānam (jo lidmašīnas piesārņo gaisu, tāpēc izvēlēts videi draudzīgāks transports), lai Apvienoto Nāciju klimata pārmaiņu samitā norātu pasaules līderus: “Jūs esat nozaguši manu bērnību un sapņus… ar saviem tukšajiem solījumiem… kā jūs uzdrošinājāties!”

Intervijā Zviedrijas radio Grēta atklājusi, ka Vācijas kanclere Angela Merkele pat pacietīgi stāvējusi rindā, lai varētu uzņemt selfiju kopā ar gados jauno vides aktīvisti. Tūnberga gan norāda, ka “viņa [Merkele] nebija vienīgā, tā rīkojās daudzi”.

“Prezidenti, premjerministri, karaļi un princeses nāca pie manis un vēlējās aprunāties,” teic Grēta. “Viņi mani ieraudzīja un pēkšņi saskatīja iespēju, ka varētu uzņemt kopīgu foto, ko parādīt savā “Instagram” blogā. Un tad klāt pievienotu mirkļbirku “glābiet planētu (#savetheplanet)."

“Iespējams, ka šī rīcība liek viņiem aizmirst savas paaudzes kaunu, par to, ka pievīluši visas nākamās paaudzes,” kā allaž strikta savos novērojumos ir Grēta. “Varbūt tas palīdz viņiem pa naktīm labāk gulēt.”

Slimība un Nobela miera prēmija

Grētai Tūnbergai ir Aspergera sindroms (viens no autisma paveidiem), obsesīvi kompulsīvie traucējumi un selektīvais mutisms. Taču viņas teiktajā ieklausās miljoniem cilvēku visā pasaulē, arī lielvalstu līderi. Grēta šogad jau otro gadu pēc kārtas nominēta Nobela miera prēmijai.

Meiteni jau agrā vecumā piemeklēja virkne veselības problēmu, un noteiktās diagnozes ir skarbas. Viņai konstatēts selektīvais mutisms (trauksmes spektra traucējumi bērnam un nespēja runāt dažādās sabiedriskās situācijās), obsesīvi kompulsīvie traucējumi, kā arī Aspergera sindroms. Pēdējā no diagnozēm ir viens no autisma paveidiem, ar kuru pacientam nākas sadzīvot visu mūžu. Šī kaite ietekmē to, kā cilvēks sazinās un saprotas ar apkārtējiem, kā uztver pasauli un informāciju.

„Man ir Aspergera sindroms, un tas nozīmē, ka dažkārt es mazliet atšķiros no normas,” vaļsirdīgi atzīst pati Grēta. „Taču ir situācijas, kad būt citādai nozīmē superspēku. Es par savu diagnozi agrāk nerunāju nevis tādēļ, lai to „slēptu”, bet tāpēc, ka daudzi neizglītoti cilvēki to redz tikai kā „slimību” vai kaut ko negatīvu. Ticiet man, slimība agrāk mani ierobežoja. Tas bija līdz tam, kad sāku dumpoties, kad nebija spēka, nebija draugu, kad ne ar vienu nesarunājos. Es tolaik vientulīgi sēdēju mājās un cietu no ēšanas traucējumiem. Tas viss mainījās, kad atradu mērķi šajā pasaulē, kas gan dažkārt daudziem šķiet bezjēdzīgs.”

Pirmo reizi par klimata pārmaiņām Grēta izdzirdēja 2011. gadā, kad bija astoņus gadus veca. Jau tad meitene neesot spējusi saprast, kāpēc to novēršanas labā tik maz kas tiek darīts. Trīs gadus vēlāk Tūnbergu piemeklēja depresija un apātija, kā rezultātā bērns pārstāja runāt un ēst. Viņa nokritās svarā par desmit kilogramiem. Tieši tad meitenei konstatēja Aspergera sindromu, obsesīvi kompulsīvos traucējumus un selektīvo mutismu. Dzīvība vārda vistiešākajā nozīmē pameta viņas ķermeni. Grēta atskārta, ka pasaulē viss notiek aplami: „Mums vienmēr mācīja, ka ir jāizslēdz gaisma, jātaupa ūdens un nedrīkst izmest ēdienu. Es vaicāju, kāpēc, un man paskaidroja par klimata pārmaiņām. Man tas šķita dīvaini. Ja cilvēki tiešām varētu mainīt klimatu, viņi par to vien runātu. Taču tā nebija.”

Nākamo divu gadu laikā meitenei izdevās ieviest radikālas pārmaiņas pašas ģimenē. 2015. gadā Grēta atteicās no dzīvnieku izcelsmes pārtikas, pārstāja lidot ar lidmašīnu un pirka tikai to, kas ir ļoti nepieciešams. Meitene mudināja arī vecākus mainīt dzīvesveidu, lai tas atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi. Grētas iespaidā vecāki atteikušies no gaļas produktiem savā ēdienkartē un no ceļošanas ar lidmašīnu, kas mammai Malēnai nozīmēja daļēji atteikties no starptautiski atzītas operdziedātājas karjeras.