Iepriekšējās dižķibeles mācības - kurš nopelnīja miljonus, bet kurš zaudēja visu?

Juris Vaidakovs

Žurnāls "Kas Jauns"

Vēsture mēdz atkārtoties? To var noskaidrot, atskatoties uz desmit gadus nesenajiem notikumiem, kad Latvija pēc pilnas programmas izbaudīja dižķibeles sekas, ko izraisīja globālā finanšu krīze.

Apkopojot 2009. gada finansiālos pārskatus, bija acīm redzams, ka daudziem agrākajiem miljonāriem krīze radīja pamatīgus zaudējumus. Lielāko zaudētāju sarakstā pirmajās trīs vietās bija plaši nepazīstami būvuzņēmēji, kuri „iegrābās” ar nekustamajiem īpašumiem. Rekordists ar 29,7 miljoniem bija Emīls Gusarovs – viņam piederējušās SIA "Dzimtā sēta" Mežciemā sabūvētie dzīvokļi un autostāvvietas 2010. gadā tika nodotas "Swedbank" rīkotai izsolei. Normunds Nebojs bija zaudējis 18,32 miljonus (rezultāts neveiksmei ar projektu Rīgas centrā "Tērbatas 20"), bet SIA "DS būve" īpašniece Jūlija Stasaitiene bija zaudējusi 13,02 miljonus.

2009. gadā pamatīgi neveicās arī Aizkraukles bankai, kas togad sāka plašāk pievērsties Austrumeiropas tirgiem un gadu beidza ar 19,2 miljonu latu lieliem zaudējumiem. Līdz ar to bankas īpašniekiem Oļegam Fiļam un Ernestam Bernim attiecīgi zaudējumi bija vairāk nekā deviņi miljoni latu katram un ceturtā vieta lielāko zaudētāju topā. Viņi gan spēja atgūties un visai drīz atgriezās Latvijas bagātāko cilvēku saraksta augšgalā. Tiesa gan, līdz 2018. gada februārim, kad tika uzsākta Aizkraukles bankas mantinieces "ABLV Bank" pašlikvidācija.

Zināmā mērā atguvās arī kosmētikas biznesa karaliene, vēl viena no lielākajām zaudētājām 2009. gadā – Ieva Plaude-Rēlingere, kas krīzē personīgi zaudēja piecus miljonus. To gadu ekonomisko triecienu pārcieta arī Kirovs Lipmans, kas ar "Liepājas metalurgā" zaudētajiem 1,08 miljoniem arī iekļuva 2009. gada lielāko neveiksminieku topā.