24. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1974. gadā Anrijs Pitans - Liepājas simfoniskā orķestra un Latvijas Nacionālās operas orķestra klarnetists.

1973. gadā Baiba Zūzena - mediju grupas "All Media Baltics" vadītāja Latvijā.

1961. gadā Aivars Aksenoks - Rīgas motormuzeja vadītājs.

1955. gadā Renārs Zaļais - 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda prezidents, 1991.gada barikāžu muzeja direktors.

1930. gadā Vilnis Zariņš - filozofijas doktors (miris 2014.gadā).

1923. gadā Pēteris Pētersons - dramaturgs, teātra režisors, kritiķis un drāmas teorētiķis, tulkotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks (miris 1998. gadā).

Jubilāri pasaulē

1973. gadā Ruslana - ukraiņu dziedātāja.

1973. gadā Ville Peltonens - somu hokejists, tagad treneris.

1971. gadā Kriss Dreipers - kanādiešu hokejists.

1969. gadā Ričs Robinsons - amerikāņu mūziķis ("The Black Crowes").

1966. gadā Ēriks Kantonā - franču futbolists.

1965. gadā Džons Reilijs - amerikāņu aktieris.

1963. gadā Maikls Čabons - amerikāņu rakstnieks.

1960. gadā Gajs Flečers - britu taustiņinstrumentālists ("Dire Straits").

1960. gadā Kristīna Skota Tomasa - angļu aktrise.

1959. gadā Pelle Lindbergs - zviedru hokejists (miris 1985.gadā)

1953. gadā Alfrēds Molina - Londonā dzimis spāņu itāļu izcelsmes aktieris.

1949. gadā Džims Broudbents - angļu aktieris.

1945. gadā Priscilla Preslija - amerikāņu aktrise, Elvisa Preslija sieva.

1944. gadā Petija Labelle - amerikāņu dziedātāja.

1942. gadā Freizers Stodarts - skotu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1941. gadā Bobs Dilans - amerikāņu mūziķis.

1940. gadā Josifs Brodskis - Krievijā dzimis dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1996.gadā).

1905. gadā Mihails Šolohovs - krievu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1984.gadā).

1899. gadā Suzanna Lenglena - franču tenisiste, viena no pirmajām sieviešu tenisa slavenībām un sieviešu starptautiskā sporta zvaigznēm (mirusi 1938.gadā).

1819. gadā Viktorija - Lielbritānijas karaliene (mirusi 1901.gadā).

1743. gadā Žans Pols Marats - franču revolucionārs (miris 1793.gadā).

1686. gadā Gabriels Fārenheits - vācu fiziķis un inženieris (miris 1736.gadā).

1494. gadā Pontormo - itāļu gleznotājs (miris 1557.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Latvijas Universitātes (LU) botāniskais dārzs atzīmē savu 85.gadskārtu. LU botāniskais dārzs ir vecākais Latvijā.

2006. gadā, turpinot vizīti Latvijā, Nīderlandes karaliene Beatrikse apmeklē Liepāju kopā ar Valsts prezidenti vairu Vīķi-Freibergu.

2006. gadā tiek svinēta Rundāles pils 270 gadu jubileja.

2005. gadā tiek nodibināta Latvijas Politikas zinātnes studentu asociācija, lai iedrošinātu un veicinātu politikas zinātnes studentu akadēmiskās aktivitātes, attīstītu studentu izpratni par politikas zinātnes būtību, veicinātu starptautisku studentu, informācijas, pētniecības un zināšanu apmaiņu saistībā ar politikas zinātni, kā arī šīs jomas attīstību un jaunu politikas zinātnes speciālistu iesaisti diskusijā par sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Dibināšanas sapulcē piedalās 12 politikas zinātnes studenti no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Universitātes un Vidzemes augstskolas. Par biedrības valdes priekšsēdētāju tiek ievēlēts RSU students Dzintars Kauliņš.

2004. gadā Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora pienākumus sāk pildīt Jānis Holšteins.

2004. gadā VAS "Latvenergo" informē, ka sāk piedāvāt jaunu interneta pakalpojumu - "Latvenergo internets", kas nodrošina neatkarīgu savienojumu ar starptautisko interneta tīklu.

2003. gadā Rīgā, olimpiskajā "Skonto" hallē, notiek "Eirovīzijas dziesmu konkursa 2003" finālkoncerts. 48.Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvar Turcijas dziedātāja Sertaba Erenere. Latviju pārstāvošais trio "F.L.Y." - Mārtiņš Freimanis, Lauris Reiniks un Yana Kay ar dziesmu "Hello from Mars" ierindojas 24.vietā, saņemot tikai piecus punktus no kaimiņiem igauņiem.

2002. gadā Līvānos notiek Latvijas Pašvaldību savienības 12.kongress.

2002. gadā Rīgā ar automobiļu parādi Rātslaukumā noslēdzas ietekmīgu vācu un austriešu uzņēmēju un politiķu rīkotais "Melngalvju rallijs Lībeka - Rīga" antīkajiem automobiļiem.

2001. gadā Rīgā notiek pirmais Latvijas Farmaceitu forums.

2001. gadā Rīgas domē tiek parakstīts koalīcijas līgums. Koalīcijai Rīgas domē ir 34 balsis. Koalīcijas līgumu paraksta apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Latvijas Zaļā partija, Latvijas Demokrātiskā partija, Latvijas Zemnieku savienība, Darba partija, Krievu partija un Labklājības partija.

2001. gadā Latviju oficiālā vizītē apmeklē Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga prezidents Volfgangs Tīrze.

2001. gadā Saeima pieņem lēmumu izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991.gada 29.augusta Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta Pētera Simsona un PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī izvērtētu tā nozīmi.

2000. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga darba vizītes laikā Francijā piedalās Francijas Ārpolitikas institūta rīkotajā konferencē "Baltijas valstis ceļā uz Eiropas Savienību".

2000. gadā Rīgā oficiālā vizītē ierodas Islandes premjerministrs Dāvids Odsons.

2000. gadā Latvija uzsāk divpusējas sarunas ar Krieviju par Krievijas Federācijas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā.

1999. gadā Rīgā Slovākijas Republikas premjerministra vietnieks Eiropas integrācijas jautājumos Pavols Hamžiks un Latvijas iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs paraksta līgumu starp Latviju un Slovākiju par sadarbību cīņā pret terorismu, narkotiku kontrabandu un organizēto noziedzību.

1999. gadā Rīgas apgabaltiesa sāk izskatīt narkotiku kontrabandā apsūdzēto Dairas Silavas un Rolanda Priverta krimināllietu.

1997. gadā Rīgas Kongresa namā pirmo reizi Latvijā notiek pasaulē pazīstamais reklāmai veltītais pasākums "Reklāmas rīmu nakts".

1990. gadā LKP CK plēnums pieņem lēmumu ar 5.jūniju apturēt laikraksta "Cīņa" redakcijas darbu par nepakļaušanos šīs partijas organizācijas ietekmei. Tās vietā nolemts izdot latviešu valodā "Sovetskaja Latvija" burtiski pārcēlumu. "Cīņas" redakcijas darbinieki nolemj izdot "Neatkarīgo Cīņu".

1985. gadā LPSR Augstākā padome pieņem dekrētu par cīņas pastiprināšanu ar žūpību, līdz ar to sākas dzeršanas apkarošana, kas noved pie toksikomānijas un narkomānijas izplatīšanās.

1583. gadā pie Embūtes notiek kauja starp Piltenes karaspēku, kura lielāko daļu veido latviešu zemnieki un poļi. Kaujā krīt abu pušu virspavēlnieki - Sakens un Oborskis, kā arī 200 latviešu zemnieku. Poļi šajā kaujā uzvar un vēl dažās sadursmēs. Prūsijas administrators Brandenburgas markgrāfs Georgs Frīdrihs piedāvā būt par starpnieku sarunās starp Poliju un Dāniju. Rezultātā Dānija atsakās no Piltenes par labu Polijai par 30 000 dālderu. Polijas karalim šo naudu aizdod Prūsijas administrators, tādējādi kļūstot par apgabala faktisko valdnieku.

Notikumi pasaulē

2014. gadā apšaudē Briseles Ebreju muzejā tika nogalināti četri cilvēki. Par uzbrukumu tiek arestēts 29 gadus vecs alžīriešu izcelsmes Francijas pilsonis Mehdi Nemušs, kurš vairāk nekā gadu pavadījis, karojot Sīrijas radikālo džihādistu rindās.

2011. gadā Baltkrievija devalvē nacionālo valūtu - rubeli - par vairāk nekā 50%, skaidrojot to ar nepieciešamību līdz šim pastāvošo vairāku rubeļa kursu aizvietošanu ar vienu, kā arī centieniem mazināt spiedienu uz valsts valūtu.

2005. gadā no ražošanas līnijas Vācijā noripo 100.miljonā automašīna "Volkswagen".

2002. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Džordžs Bušs paraksta līgumu, vienojoties par divām trešdaļām samazināt tālas darbības rādiusa kodolieroču krājumus.

2001. gadā 23 cilvēki iet bojā un vairāk nekā 300 tiek ievainoti, kad Izraēlā sabrūk kāzu zāle. Tā ir bēdīgākā civilā katastrofa Izraēlas vēsturē.

2000. gadā Izraēla izved savu karaspēku no Libānas dienvidiem pēc 22 gadus ilgas okupācijas.

1994. gadā apmēram 270 musulmaņi tiek līdz nāvei sabradāti pūlī ikgadējā svētceļojuma uz Meku laikā.

1993. gadā pēc 30 gadus ilga pilsoņu kara Eritreja iegūst neatkarību no Etiopijas.

1991. gadā Izraēla sāk "Operāciju Zālamans", izvedot no Etiopijas par ebrejiem atzītās personas uz Izraēlu.

1981. gadā lidmašīnas avārijā iet bojā Ekvadoras prezidents Haime Roldoss Agilera.

1977. gadā no Politbiroja vadītāja amata tiek atcelts Padomju Savienības Augstākās padomes priekšsēdētājs Nikolajs Podgornijs.

1976. gadā virsskaņas ātruma lidmašīnas "Concorde" veic pirmos komerciālos reisus no Londonas un Parīzes uz Vašingtonu, pieveicot šo ceļu nepilnās četrās stundās.

1974. gadā mirst amerikāņu džeza pianists un komponists Djūks Elingtons.

1970. gadā padomju zinātnieki Kolas pussalā sāk dziļurbuma projektu, kura mērķis ir ieurbties pēc iespējas dziļāk Zemes garozā. Dziļākais urbums tika pabeigts 1989.gadā, radot 12 262 metru dziļu caurumu, kas ir visdziļākais cilvēku veidotais urbums Zemē.

1968. gadā, Francijā turpinoties studentu un nodarbināto nemieriem, valsts prezidents Šarls de Golls ierosina sarīkot referendumu. Francijas studenti aizdedzina Parīzes biržu.

1964. gadā vairāk nekā 300 cilvēku iet bojā nemieros futbola spēlē Peru pēc tam, kad tiesnesis neieskaitīja gūtus vārtus.

1961. gadā Kipra tiek uzņemta Eiropas Padomē.

1958. gadā ASV tiek dibināta ziņu aģentūra "United Press International" (UPI), apvienojoties "United Press" un "International News Service".

1956. gadā Šveices pilsētā Lugano notiek pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā uzvar Šveice.

1943. gadā Jozefs Mengele kļūst par galveno ārstu Aušvicas koncentrācijas nometnē.

1941. gadā Vācijas karakuģis "Bismark" Otrajā pasaules karā nogremdē britu kreiseri "Hood", nogalinot vairāk nekā 1300 cilvēku.

1940. gadā krievu inženieris Igors Sikorskis veic pirmo veiksmīgo lidojumu ar helikopteru ar vienu rotoru.

1930. gadā angļu aviatore Eimija Džonsone ar savu lidmašīnu "Gypsy Moth" piezemējas Dārvinā, Austrālijas ziemeļos, kļūstot par pirmo sievieti, kas vienatnē nolidojusi no Anglijas uz Austrāliju.

1900. gadā otrajā būru karā Lielbritānija anektē Oranžas brīvvalsti.

1883. gadā pēc 14 gadus ilgas būvniecības satiksmei tiek atvērts Bruklinas tilts Ņujorkā.

1881. gadā Turcija cedē Tesaliju un Artu atpakaļ Grieķijai.

1832. gadā Londonas konferencē tiek pasludināta Pirmās Grieķijas karalistes neatkarība no Osmaņu impērijas.

1798. gadā sākas īru sacelšanās pret angļu varu.

1218. gadā Piektā krusta gājiena karapulki no Akras dodas uz Ēģipti.