18. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1986. gadā Uģis Avotiņš - hokejists.

1985. gadā Artūrs Dīcis - Dailes teātra aktieris.

1975. gadā Anna Auziņa - dzejniece un gleznotāja.

1965. gadā Atis Lazdiņš - AS "G4S" valdes loceklis, administratīvā departamenta direktors.

1962. gadā Didzis Liepkalns - AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētāja vietnieks.

1962. gadā Uldis Sesks - bijušais Liepājas domes priekšsēdētājs.

1957. gadā Ivars Brīvers - Banku augstskolas Uzņēmējdarbības un biznesa informātikas katedras profesors.

1956. gadā Andris Andrušaitis - hidrobiologs, jūras biologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedras vadītājs, profesors.

1940. gadā Rasma Valdmane - diriģente.

1904. gadā Pēteris Barisons - komponists un diriģents (miris 1947. gadā).

Jubilāri pasaulē

1990. gadā Vojcehs Ščensnijs - poļu futbola vārtsargs.

1987. gadā Rouzija Hantingtone-Vaitlija - britu supermodele.

1984. gadā Amerika Ferera - amerikāņu aktrise (seriāla "Ugly Betty" zvaigzne).

1979. gadā Kortnija Kardašjana - amerikāņu TV šovu zvaigzne, uzņēmēja un modele.

1974. gadā Edgars Raits - angļu režisors, producents un scenāriju autors.

1973. gadā Haile Gebrselasi - etiopiešu vieglatlēts, divkāŗtējs olimpiskais un četrkārtējs pasaules čempions 10 kilometru skrējienā.

1972. gadā Īlajs Rots - amerikāņu kino režisors, producents, scenāriju autors un aktieris.

1971. gadā Deivids Tennants - skotu aktieris.

1967. gadā Marija Bello - amerikāņu aktrise.

1966. gadā Valērijs Kamenskis - krievu hokejists, Stelnija kausa ieguvējs, trīskārtējs pasaules čempions un 1988. gada olimpisko spēļu zelta godalgas ieguvējs.

1963. gadā Konans O'Braiens - amerikāņu komiķis.

1956. gadā Eriks Robertss - amerikāņu aktieris.

1955. gadā Maiks Naumenko - padomju rokmūziķis (miris 1991. gadā).

1949. gadā Bengts Holmstrems - somu ekonomists, Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

1947. gadā Džeimss Vudss - amerikāņu aktieris, divu "Emmy" un viena "Zelta globusa" ieguvējs.

1942. gadā Johens Rints - vācu izcelsmes austriešu F-1 pilots, kurš jau pēc nāves kļuva par pasaules čempionu (miris 1970.gadā).

1940. gadā Džozefs Goldsteins - amerikāņu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts.

1939. gadā Ali Hameneji - Irānas Islāma republikas augstākais līderis.

1927. gadā Tadeušs Mazoveckis - poļu autors, žurnālists, filantrops un politiķis, bijušais Polijas premjerministrs (miris 2013.gadā).

1927. gadā Semjuels Hantingtons - amerikāņu politikas zinātnieks (miris 2008.gadā).

1905. gadā Džordžs Hičings - amerikāņu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1998.gadā).

1901. gadā Lāslo Nemets - ungāru zobārsts, rakstnieks un dramaturgs (miris 1975. gadā).

1882. gadā Leopolds Stokovskis - poļu diriģents (miris 1942.gadā).

1797. gadā Luī Adolfs Tjērs - franču politiķis un vēsturnieks (miris 1877.gadā).

1605. gadā Džakomo Karissīmi - itāļu komponists (miris 1674.gadā).

1580. gadā Tomass Midltons - angļu dramaturgs (miris 1627.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā mirst izcilais Latgales kultūras darbinieks, mākslinieks un dzejnieks Antons Kūkojs.

2007. gadā akreditācijas vēstuli Grieķijas prezidentam Karolam Papulijam iesniedz Latvijas vēstniece Grieķijā Līga Bergmane, tā kļūstot par pilntiesīgu vēstnieci Grieķijā.

2006. gadā Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) dodas darba vizītē uz Japānu, lai sarunās ar šīs valsts amatpersonām un uzņēmējiem veicinātu ekonomiskos sakarus starp abām valstīm. Kalvītis tiekas ar Japānas premjerministru Džuničiro Koidzumi un ārlietu ministru Taro Aso.

2006. gadā pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas akreditācijas vizītē ierodas Bangladešas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Amirs Huseins Sikders un Korejas Republikas ākārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lī Jun-hi.

2006. gadā Ministru kabinets apstiprina matemātikas doktoru Jāni Vucānu par Ventspils Augstskolas rektoru. Kārtējās rektora vēlēšanas Ventspils Augstskolā tika rīkotas 13.februārī un Satversmes sapulcē par Ventspils Augstskolas rektoru atkārtoti un vienbalsīgi tika ievēlēts Jānis Vucāns.

2005. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga dodas valsts vizītē uz Turciju, kur tiekas ar Turcijas prezidentu Ahmetu Nedžbetu Sezeru un valdības vadītāju Redžepu Tajipu Erdoganu. Līdz ar prezidenti uz Turciju dodas trīs valdības locekļi un plaša uzņēmēju delegācija.

2002. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzturas valsts vizītē Slovēnijas Republikā.

2002. gadā Rīgā svinīgi tiek atklāta Lietuvas kūrortpilsētas Palangas pārstāvniecība Latvijā.

2001. gadā Latvijā oficiālā vizītē uzturas Spānijas ārlietu ministrs Hosē Pikē i Kamps.

2001. gadā Rīgā, iepretī Ministru kabineta ēkai notiek invalīdu pikets pret invalīdu diskrimināciju veselības aprūpē un sociālajā nodrošināšanā.

2000. gadā Rīgā tiek pārsniegts 1906.gada gaisa temperatūras rekords. 1906.gada 18.aprīlī gaisa temperatūra Rīgā sasniedza plus 20,6 grādus, bet 2000.gada 18.aprīlī Rīgā gaisa temperatūra sasniedz plus 21 grādu.

1999. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis dodas valsts vizītē uz Islandi.

1999. gadā Latvijas delegācija īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles vadībā apmeklē Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnsapulci Londonā.

1998. gadā notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda oficiālā dibināšanas sanāksme.

1998. gadā tiek dibināta Latvijas Sieviešu partija.

1998. gadā Latvijas Nacionālajā operā solokoncertu sniedz pasaulslavenais spāņu tenors Hosē Karerass.

1920. gadā notiek Satversmes sapulces vēlēšanas.

Notikumi pasaulē

2007. gadā islāma radikāļu kaujinieki automašīnas ievietotu bumbu sprādzienos Bagdādē nogalina gandrīz 200 cilvēkus un ievaino vairāk nekā 150.

2006. gadā Hondurasas un Salvadoras prezidenti sarokojas uz abu valstu robežas, oficiāli noslēdzot robežkonfliktu, kas sākās 1969.gadā kā "futbola karš".

2004. gadā 83 gadu vecumā mirst mūsdienu Fidži valsts dibinātājs Ratu Sirs Kamisese Mara.

2002. gadā Afganistānā pēc 29 gadus ilgas trimdas atgriežas bijušais karalis Mohameds Zahirs Šahs.

1999. gadā savu spīdošo Nacionālās Hokeja līgas (NHL) karjeru beidz kanādietis Veins Greckis.

1996. gadā vairāk nekā simts libāņu bēgļu tiek nogalināti, kad Izraēlas artilērijas šāviņi trāpa pārpildītā ANO miera uzturētāju bāzē.

1996. gadā bruņoti kaujinieki Kairā nogalina 17 grieķu tūristus un ēģiptiešu gidu.

1992. gadā ģenerālis Abduls Rašids Dostums sadumpojas pret Afganistānas prezidentu Mohammadu Nadžibullu un apvienojas ar Ahmeda Šaha Masuda spēkiem, lai ieņemtu galvaspilsētu Kabulu.

1988. gadā ASV Persijas līcī sāk militāro operāciju "Praying Mantis" pret Irānas jūras spēkiem, aizvadot lielāko jūras kauju pasaulē kopš Otrā pasaules kara.

1988. gadā Ukrainā dzimušais ASV autorūpniecības pensionārs Ivans Demjaņuks Izraēlas tiesā tiek atzīts par vainīgu kara noziegumos. Trīs tieneši nolēma, ka viņš Otrā pasaules kara laikā bija Treblinkas nāves nometnes apsargs Polijā, kurš ieguva iesauku "Ivans Bargais".

1983. gadā pašnāvnieka sarīkotā sprādzienā ASV vēstniecībā Libānas galvaspilsētā Beirūtā tiek nogalināti 63 cilvēki.

1980. gadā bijusī Lielbritānijas kolonija Rodēzija kļūst par neatkarīgu Zimbabves valsti.

1968. gadā Londonas tilts par miljonu sterliņu mārciņu tiek pārdots amerikānim Robertam Makalagam, kurš to vēlāk uzstāda Arizonas štatā.

1955. gadā mirst Vācijā dzimušais zinātnieks un matemātiķis Alberts Einšteins, kurš formulēja relativitātes teoriju un 1921.gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā.

1946. gadā savu pastāvēšanu beidz Tautu Savienība, kuras funkcijas un īpašumus pārņem Apvienoto Nāciju Organizācijai.

1934. gadā ASV pilsētā Fortvortā, Teksasas štatā, tiek atvērta pirmā pašapkalpošanās veļas mazgātava.

1915. gadā pirmajā pasaules karā tiek notriekta franču pilota Rolāna Garro lidmašīna un viņam nākas nosēsties frontes līnijas Vācijas kontrolētajā pusē.

1906. gadā ASV pilsētu Sanfrancisko satricina spēcīga zemestrīce, pēc kuras izceļas virkne ugunsgrēku, izpostot pilsētu un izraisot apmēram tūkstoša cilvēku bojāeju. Vairāk nekā 200 000 cilvēku zaudē pajumti.

1880. gadā spēcīgā tornado ASV Misūri štatā iet bojā 99 cilvēki.

1506. gadā tiek likts mūsdienu Svētā Pētera bazilikas pamatakmens Vatikānā.

1025. gadā Boļeslavs I kļūst par pirmo Polijas karali.