Gundega Skudriņa runā par karantīnu: “No negācijām jāizvairās un tās jāaizmirst”
Jauns.lv jau vēstīja, ka ar milzu stresu, adrenalīnu un ķibelēm ar bankas maksājumu karti Indonēzijas ceļojums beidzies uzņēmējai Gundegai Skudriņai. "Lai arī priecīga par šo faktu nebiju, stresa bija pārpārēm, un varēju arī nepagūt, tomēr man šķiet, tas ir gudrākais lēmums, lai kaut kā šo visu trakumu regulētu," par Covid-19 pandēmijas dēļ radītajiem ierobežojumiem raksta Skudriņa. Par laimi, viņas atgriešanās mājās no tālās Indonēzijas ir beigusies veiksmīgi, un Gundega dodas, kā pati saka "atdot sevi lielajai karantīnai".
Tagad Gundega sociālajā tīklā Facebook pastāstījusi, kā rit viņas ikdienas dzīve. Viņa raksta: “Vesela nedēļa jau pagājusi. Septiņas dienas pašizolācijā un pustermiņš garām. Tā kā līdzās neviena nav, tad nointervēšu sevi pati.
Jautājums: “Gundega, kāds ir šis laiks, kad jāizolē sevi no sabiedrības?”
Atbilde: “Hmm, gana interesants, lai neteiktu vairāk. Manā dzīvē tāds ir pirmo reizi. Pie tam nespēju atcerēties, vai maz vispār kādreiz tik ilgi esmu bijusi viena. Draudzenes un māsas satraucas, vai maz izturēšu?”
Jautājums: “Un kā jūtaties?”
Atbilde: “Man vienmēr patīk viss, kas notiek pirmo reizi. Biju domājusi, ka būs daudz trakāk. Ir pat ļoti svētīgi, jo beidzot ir laiks SEV par visiem 100 procentiem. Tomēr apkārt notiekošais ļoti iespaido, tāpēc emociju kokteilis gana plašs. No visa pa mazliet: bažas, neizpratne, miers, satraukums, neziņa par nākotni, rūpes par tuviniekiem, pārdomas, radošs pacēlums, emocionāla turbulence.”
Jautājums: “Daudzi saplānojuši bezgala lielus plānus, ko sadarīt mājās dzīvojot: pilnveidošanās iespējas, grāmatu lasīšana, filmas, virtuālās muzeju tūres, vingrošana, lekciju apguve, pavārmāksla, skapju kārtošanas utt. Jums arī šādi plāni?”
Atbilde: “Nē. Nepavisam. Es vispār cenšos mazāk plānot, jo, kā redzams, dzīve ievieš savas korekcijas. Es neesmu tā īsti neko no tā visa paveikusi. Jo, pirmkārt, man nepatīk, ja masveidā ar kādu info man bāžas virsū. Otrkārt, es gribēju vienreiz dzīvē, lūk, paskatīties, kā tas ir, kad nedara neko. Treškārt, vados pēc izjūtām, nevis plāniem vai citu ieteikumiem. Varu arī vienkārši mākoņus vērot vai kaijas lidojam.”
Jautājums: “Bet jūs taču sekojat notikumiem, kas notiek pasaulē?”
Atbilde: “ Un kā vēl! Uzskatu, ka valsts ir cilvēki. Katram šobrīd jāseko līdz notiekošajam, bet no pārbaudītiem un drošiem avotiem. Nevajadzīgā un liekā ir pārāk daudz. Pārāk. Katru dienu sijāju auzas no pelavām.”
Jautājums: “ Informācijas telpa šobrīd ir pārblīvēta. Cilvēki reaģē visdažādākos veidos.”
Atbilde: “O, jāaā!!! Šeit izpaužas viss iespējamais. Cilvēku dusmas, vilšanās, ātra reaģēšana, pārdomas, blogi, vlogi, agresija, dusmas, neiecietība, pārprofilēšanās, pamācības utt. Eh, nu ļoti dažāda reakcija uz apkārt notiekošo. Man gan gribētos teikt, ka tāpat kā nav un nebūs vienas vienīgas patiesības, tā visiem neder un nederēs viena recepte. Katram savi apstākļi, pieredze, zināšanu līmenis, audzināšana, iespējas, vajadzības, intereses utt. Taču tik ļooooti gribētos, lai cilvēki ir tolerantāki, iecietīgāki, PACIETĪGĀKI un atbalstošāki. Bet gan tāds brīdis pienāks. Tagad jau tas notiek. Mēs esam ceļā uz to.”
Jautājums: “ Par ko jūs šobrīd sapņojat?”
Atbilde: “LAI PILNĪGI VISI IR MĀJĀS KARANTĪNĀ 14 DIENAS. Izņemot tos, kuri frontes pirmajās līnijās un kurus mums jāatbalsta. Tieši tik vienkārši, jāpaliek mājās. Lai, pirmkārt, palīdzētu mediķiem un atslogotu kaut pa kripatiņu viņu darbu, otrkārt, lai nosargātu savus tuviniekus un visus pārējos, treškārt, lai paši nomierinātos un saprastu, ka nekas nebeidzas, ne pārtika veikalā, ne dzīve, ne mīlestība.
Par veselību jācīnās un jārūpējās. Par jokiem jāsmejas, nevis jāapvainojas. No negācijām jāizvairās un tās jāaizmirst, kļūdas jāizvērtē un no tām jāmācās, darbi jāatgūst, jāpārprofilējas vai jārada no jauna. Bet, vissvarīgākais, pesimisms jāpārvērš optimismā. Un kopā mums tas izdosies.”
VISS BŪS LABI!!!
Savukārt runājot par uzņēmējdarbības vidi šajā krīzes situācijā Gundega Skudriņam portālam jauns.lv saka: “es, pirmkārt, cenšos neko nesasteigt. Mana nozare, kurā darbojos, saņēmusi spērienu pēc pilnas programmas. Diemžēl. Taču LaPPAs biedri loti cīnās par visu nozari un es esmu viņiem ļoti pateicīga. Šādos brīžos ļoti izkristalizējas, kas ir kas.
Taču es necenšos ķert un grābt, vairāk šobrīd izvērtēt, apsmadzeņot un saprast, uz kuru pusi ceļš vedīs. Un pa kādu ceļu turpmāk dosimies. Taciņu, dubļiem, grantētu, vai pāri kalniem.
Cenšos sakārtot prioritātes vispirms galvā, pēc tam dzīvē. Viss liekais tāpat atbirs.
Man prieks par optimismu, kas man laikam pūrā dāvāts. Jo es parasti pakreņķējos un pēc tam saņemos. Man jau ir dažas labas idejas, kas cilvēkiem, cerams, patiks.
Un beidzot varēs realizēt to, kas kādu laiku gaidīja savu startu.”
Veiksmi!
