Kino
2020. gada 16. marts, 10:35

Ienaidnieks, ko neredz. Filmas "Neredzamais cilvēks" recenzija

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

Neizturot vardarbības pilnās attiecības ar bagāto un izcilo zinātnieku, Sesīlija aizbēg no mājām. Slēpties no pāridarītāja viņai palīdz māsa, bērnības draugs un viņa pusaugu meita. Drīzumā Sesīlija saņem ziņu, ka bijušais draugs izdarījis pašnāvību, atstājot mantojumā milzu bagātību. Bet jaunajai sievietei ir aizdomas, ka viņš savu nāvi ir inscenējis...

«Neredzamais cilvēks» veidots pēc rakstnieka Herberta Velsa tāda paša nosaukuma romāna, kas iznāca pirms vairāk nekā 110 gadiem, motīviem. Filmu, kas balstītas šajā darbā, nav bijis mazums, beidzamajos gados visvairāk ievērību guvusi 2000. gada filma ar Kevinu Beikonu titullomā, taču jaunais «Neredzamais cilvēks» pierāda – rimeiku radīšana mūsdienās var būt itin veiksmīga, un iespējas smelties tiem idejas ir neizsmeļamas, vajag tikai uzmanīgāk apkārt palūkoties.

Beidzot var noticēt

Ko tad jaunu piedāvā 2020. gada «Neredzamais cilvēks»? Krietni daudz spriedzes, lielisku galvenās lomas atveidotājas Elizabetes Mosas tēlojumu un pārsteigumu par to, ko var sasniegt ar Holivudas apmēriem salīdzinoši krietni mazu budžetu – kā vēstīts, tikai septiņu miljonu dolāru lielu.

Gudru un modernu gājienu filmas veidotāji izstrādājuši, mēģinot skatītājam ticami paskaidrot, kā iespējams cilvēkam kļūt neredzamam. Nekāda brīnuma, pārdabiska spēka vai ķīmiskas iejaukšanās – bagātnieks izgudrotājs radījis no kamerām un lēcām tērpu, kas tā valkātāju padara apkārtējiem neredzamu. Zinot mūsdienu tehnoloģijas, nav neticami, vai ne?

Nesatrūkties nebūs iespējams

Lai gan šī nav klasiska šausmu filma, vairāk gan zinātniskās fantastikas trilleris, drebuļmomentu netrūkst. Jau no pirmajām ainām skatītājs tiek turēts spriedzē, vietu, kurās aiz pārbīļa un pārsteiguma krēslā salēkties, nav mazums. Turklāt lieliska iespēja to panākt, protams, ir ar to, ka galvenais ļaundaris taču ir neredzams. Tātad briesmas var būt gaidāmas ikvienā mirklī. Nokritis nazis, mazs ugunsgrēks virtuvē – un palēnām, palēnām režisors skatītāju jau ir sagatavojis visļaunākajam.

Jāatzīmē arī kaušanās ainas – ne reizi vien pieķēru sevi prātojot, kā tad ko tādu tik ticami iespējams nofilmēt. Cilvēki pēc sitiena krīt pāri istabai, sievieti pa grīdu velk aiz matiem, galdi lido pa gaisu, it kā tos tiešām mētātu neredzams spēks – tiešām atzīstami specefekti filmai, kas izmaksājusi septiņus miljonus.

Neredzamais nemaz nav neredzams

Būdama izklaidējoša šausmu filma, «Neredzamais cilvēks» tāpat arī gudri seko mūsdienu Holivudas jaunajai tendencei #MeToo ērā – runāt par sieviešu lomu sabiedrībā, vīriešu dominanci un, protams, vardarbību. Esot neredzams, Sesīlijas pāridarītājs izjauc viņas darba intervijas, citu acīs liek izskatīties nestabilai un prātu zaudējušai. Bet tāpat taču notiek arī dzīvē – ietekmīgi vīri izmanto un pazemo vājo dzimumu, kas tā īsti nemaz sūdzēties nevar. Jo kas tad viņām ticēs? Un ja ticēs, tad tiks vien attraukts – tas nav nekas unikāls, samierinies. Turklāt ne vienai vien sievietei ir iestāstīts, ka viņas jau neko nespēj, panākumus gūt nav iespējams un tikai vīrieša paspārnē viņas var justies drošībā, bet par savu sapņu piepildīšanu labāk aizmirst. Un, lai to panāktu, nav jābūt neredzamam, pietiek būt pietiekami gudram, valdonīgam un ietekmīgam. Bet tas, kas šādās ģimenēs patiešām notiek, uz āru sabiedrībai un pat tuvākajiem draugiem paliek... neredzams.