Jaunieši sevis meklējumos. Filmas "Klejotāji" recenzija

Jaunais režisors Matīss Kaža ievērots tika pirms dažiem gadiem, kad viņa filma «Vienu biļeti, lūdzu!» tika pie labākās debijas balvas Starptautiskajā Stokholmas dokumentālo filmu festivāla konkursā. Un savu jaunāko darbu - «Klejotājus» - viņš veidojis triju gadu garumā, filmējot Latvijā, ASV un Japānā. Dokumentālais darbs attēlo mūsdienu jauniešu pasaules redzējumu, atrādot trīs atsevišķus stāstus.

Pasaule vaļā

Filmas galvenie un arī otrā plāna varoņi ir Matīsam itin tuvi cilvēki – klasesbiedri, draugi, kolēģi, jaunie mākslinieki. Un filma, lai gan stāsta par jauniešiem, aktuāla var būt ikvienam – gandrīz jebkurš taču savulaik ir pieredzējis sevis meklēšanas un paša identitātes veidošanās procesu. Tā nu «Klejotāji» ir iespēja palūkoties, kā un ar kādām izjūtām to dara jaunieši mūsdienās, kad iespējas ir daudz plašākas un visa pasaule – atvērta.

Mobilo aplikāciju veidotājs Tomass pamet savu iepriekšējo dzīvi un kļūst par digitālo nomadu, atmetot ideju par pastāvīgu dzīvesvietu. Dejotāja Taņa pārvācas uz Misisipi štatu ASV un atrod mīlestību ratiņkrēslam piesaistītā basketbola trenerī, kurš ir par viņu vairāk nekā 20 gadus vecāks. Bet avangarda izdevējs Valters tepat dzimtenē kolekcionē tualetes podus Latvijas simtgadei, performatīvos veidos mēģinot pārvarēt pagātnes traumu.

Ticama kā spēlfilma

Sižets šos trīs stāstus nekādi nesaista – vien filmas ideja. Tāpēc pieķēru sevi pie domas, ka šos visus trīs stāstus varētu lūkot arī katru atsevišķi. Jo viens uzrunā vairāk, cits mazāk. Es, piemēram, ar nepacietību gaidīju, kad tālāk risināsies Valtera stāsts, bet Tomasa «līnija» sāka šķist jau nedaudz vienveidīga, bez gaidāma pārsteiguma vai intrigas.

Taču, šī, protams, ir dokumentāla filma. Lai gan uzņemta gluži tā, ka var noticēt, ka tā būtu spēlfilma. Kameru neuzbāzība ir tādā līmenī, ka Kaži var tikai slavēt un slavēt. Bet tam ir savs mīnuss – ja aizmirsties un sāc domāt, ka tā ir spēlfilma, tad prasās pēc ņiprākiem sižeta pavērsieniem. Skatāmā gan pietiek tāpat – izvēlētie varoņi un viņu dzīvesveidi ir itin interesanti, un gan jau katram kāds tuvinieks, rads vai vismaz paziņa aizceļojis vai domā par iespēju doties pasaulē laimi meklēt. Atšķirībā no Jura Kursieša itin drūmās drāmas «Oļegs», kurā stāstīts par melnā darba darītāju – viesstrādnieku ārzemēs – un viņa pavisam ne rožaino dzīvi, Kažas varoņiem, pirmkārt, neklājas tik slikti, otrkārt – visa dzīve vēl priekšā. Tāpat kā arī jaunajam režisoram pašam – potenciāls un ķēriens viņam ir, un es, piemēram, ar nepacietību tagad gaidīšu tikai 24 gadus vecā Kažas nākamo darbu – pirmo latviešu vesternu «Kur vedīs ceļš», kas solās būt vizuāli jaudīgs.

Bērniem un vecākiem

Kādai auditorijai tad īsti ir domāti «Klejotāji»? Gan jauniešiem, kas prāto, kādu dzīves ceļu tālāk izvēlēties un kā vienu no iespējām apsver došanos svešumā. Gan viņu vecākiem, kas tādējādi var censties saprast, kā tad viņu jau teju pieaugušie bērni jūtas savas identitātes meklējumos, un mēģināt atcerēties paši sevi šajā vecumā. Vai gluži vienkārši ar jauna režisora acīm ielūkoties, kā tad mainījusies pasaule, cik tā kļuvusi globāla un bez robežām – jau tik tālu, ka ārzemēs diviem latviešiem pat ir vieglāk sarunāties angliski, nevis dzimtajā valodā.

«Klejotāji»
Dokumentāla filma, Latvija
Režisors Matīss Kaža.
Filmā piedalās: Tomass Sārts, Tatjana Petrikina, Valters Dakša, Vera Markova, Raimonds Ķirķis, Kārlis Vērdiņš.