Sabiedrība šokā - vai "labvakarieši" Edvīns Inkēns un Ojārs Rubenis nodevuši Atmodas ideālus?

2001. gadā gan Inkēnam, gan Rubenim piešķīra IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par raidījuma "Labvakar" veidošanu. Un ne velti, jo "Labvakar" savulaik bija sinonīms tautas atmodai un neatkarības alkām, tieši šim analītiskajam raidījumam bija liela nozīme sabiedrības viedokļa veidošanā. Bet tagad, uzzinot par abu „labvakariešu” rīcību, daļa sabiedrības ir vīlusies viņos kā neatkarības ideālos un vaicā – vai tad par šādu Latvijas neatkarību tauta cīnījās?

Inkēns iesaistījies valsts apkrāpšanā?

Kas tad ir noticis? Vispirms izskanēja ziņa, ka par dalību 40 miljonu eiro nodokļu nemaksāšanas shēmā Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizturējis Edvīnu Inkēnu, bet tad izbrīnīja Latvijas Nacionālā teātra bijušā direktora Ojāra Rubeņa iesaistīšanās Rīgas domes priekšvēlēšanu kampaņā – viņš reklāmās kaislīgi atbalsta mēra amata kandidātu Oļegu Burovu, vienu no partijas "Gods kalpot Rīgai" līderiem.

Ziņa, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas teju 40 miljonu eiro apmērā aizturējusi četras personas, tostarp bijušo politiķi Edvīnu Inkēnu, parādījās 14. februārī. TV3 vēstīja, ka nodokļu nemaksāšanas shēma bijusi saistīta ar degvielu, proti, tās pamatā bijusi bunkurēšanai jeb kuģu apgādei paredzēta degviela. Tā ienākusi Latvijā no Baltkrievijas un Krievijas, degvielas īpašnieks bija Kipras uzņēmums, kas vienojies ar kādu Latvijas kompāniju to nogādāt uz muitas noliktavu, lai tālāk tā nokļūtu uzņēmumā, kas šo degvielu glabātu. Taču VID uzskata, kuģi nav bunkurēti, jo nekad neesot nonākuši Rīgas jūras līcī, bet degviela, visticamāk, palikusi Eiropas Savienībā. Runa ir par uzņēmumu "Vexoil Bunkering", un kriminālprocesā bija notikušas vairāk nekā 20 kratīšanas, aizturētas četras personas: uzņēmuma bijusī vadība un īpašnieki, starp tiem arī Edvīns Inkēns – viens no "Vexoil Bunkering" līdzīpašniekiem. Arī viņa mājās bija kratīšana, taču apcietinājumā Inkēns netika paturēts. Vai Inkēns iesaistījies valsts apkrāpšanas shēmas īstenošanā, šobrīd nav zināms, taču nu pār šo bijušo „labvakarieti” krīt milzīga aizdomu ēna.

Rubenis reklamē Burovu

„Vieni runā, citi strādā. Nacionālais teātris. Pirms vairākiem gadiem Oļegs Burovs rosināja pilsētai to savest kārtībā. Un arī paveica. Pārbaudīts darbā!” – patosa pilnā balsī skan šie vārdi reklāmā, kas jau kādu laiku gan dzirdama radio, gan redzama TV ekrānos. Un šī balss pieder nevienam citam kā arī „labvakarietim” – bijušajam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim.

„Kā, vai tiešām tas ir Rubenis?”, „Tik skumji, ka Rubenis reklamē Burovu”, „Vai tiešām teātra, kura ēkā savulaik tika proklamēta Latvijas Republika, bijušais direktors aicina atbalstīt cilvēku, kurš ilgstoši bijis roku rokā ar pretlatviski noskaņoto Saskaņas centru?”, „Vai tiešām Rubenis neredz, ka Saskaņas centrs ar Gods kalpot Rīgai nolaiduši Rīgu līdz kliņķim?”, „Rubenis slavē Burova sarakstu. Vai Burova saraksts ir arī sazobē ar Amerika un Ušakova neizdarītajiem darbiem?”, „Rubenis reklāmās uzskaita Burova labos darbus un aicina balsot par viņu. Mana pirmā reakcija vēsta, ka tas ir porno!”, „Kāds tur brīnums, kad viens zaglīgs tips slavē otru zaglīgu tipu? Kopā iecerējuši uzbliezt teātrim piebūvi ar vismaz divkāršu uzcenojumu. Nothing personal, just business”, „Kas notiek cilvēkam galvā, kad viņš piekrīt tādam, maigi sakot, sviestam? It kā taču normāls cilvēks bija!”– tā ir tikai daļa sabiedrības reakcijas, padzirdot šo reklāmu.

Vai tiešām Ojārs Rubenis, ko tauta uzskatīja par vienu no Atmodas ideāliem, apmetis kažoku uz otru pusi? – neizpratnē ir daudzi. Viņš pats tā gan neuzskata. „Vairāk nekā desmit gadu garumā, kamēr daudzi Rīgas domē ir nodarbojušies ar politiskām batālijām un cits citu apkarojuši, Oļegs Burovs veicinājis pilsētas izaugsmes attīstību. Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas Krievu teātris, Nacionālais teātris, Dziesmu svētku estrāde, skolas un bērnudārzi... Tie visi ir ieguvuši jaunu elpu ar viņa aktīvu līdzdalību. Jā, es viņu atbalstu un ceru, ka arī turpmāk vēlētājs no deputātiem varēs paprasīt ne tikai skaļus populistiskus saukļus, bet konkrētus darbus,” lakoniski žurnālam "Kas Jauns" savu rīcību komentējis Ojārs Rubenis, piebilstot: „Nav kažoks apmests uz otru pusi. Un izrādās, ka citādi domāt nedrīkst. Skumji.”

Burovs palīdz teātrim

Par to, ka Rīgas mēra amata kandidāts Oļegs Burovs savedis kārtībā Latvijas Nacionālo teātri, gan varētu īpaši nestrīdēties. Savulaik, kad Burovs bija Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs, pašvaldība patiešām ieguldīja vērienīgus līdzekļus Nacionālā teātra vēsturiskās ēkas remontā un piebūves tapšanā. Jaunā piebūve durvis skatītājiem vēra 2017. gada 19. oktobrī, savukārt pirms diviem gadiem teātris tika pie jauniem krēsliem un paklājiem, un šie iekštelpu remontdarbi pašvaldībai izmaksāja aptuveni 740 000 eiro.

Taču šie nav vienīgie Rīgas domes ieguldījumi Nacionālā teātra ēkās. Pērn Burovs, kad bija Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, paziņoja par jaunas Nacionālā teātra piebūves izbūvi, kas varētu izmaksāt 30–35 miljonus eiro. Tāpēc var saprast, kāpēc Ojārs Rubenis atbalsta Oļegu Burovu. Jo, ja Burovs tiks pie Rīgas mēra krēsla, būs cerība, ka Nacionālais teātris tiks pie piebūves.

Žurnāls "Kas Jauns" arī vaicājis vairākiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kā viņi vērtē bijušo "labvakariešu" nonākšanu sabiedrības uzmanības centrā ar šādu pretrunīgi vērtētu rīcību.

Kairišs: „To nevajadzētu darīt”

Dailes teātra jaunais mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs, uzzinot, ka viņa „kolēģis” no cita teātra Ojārs Rubenis oficiāli reklamē nule atlaistās Rīgas domes mēru Oļegu Burovu un viņa partiju "Gods kalpot Rīgai", bija pamatīgi pārsteigts: „Ko? Tiešām? Uuuuu... Pietiks, ja es pateikšu, ka esmu par šo faktu pārsteigts. Varbūt tur ir kaut kāda loģika, jo ir visas tās Nacionālā teātra būvniecības, acīmredzot tur ir kaut kāda sadarbība, par ko es neko nezinu. Protams, tas ir ļoti pārsteidzoši, un domāju, ka to nevajadzētu darīt. No plašāka komentāra šai sakarā atturos, jo pieturos pie uzskata, ka par kolēģiem saka vai nu labu, vai neko.”

Īvāns: ""Labvakar" puiši nav tādi”

Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns nepriecājas, kad viņam tiek jautāts viedoklis par kādreizējo un joprojām esošo domubiedru un draugu skandāliem un rīcību. Viņš teic, ka ir pārliecināts – gan Edvīns Inkēns, gan Ojārs Rubenis aizvien ir īsti savas dzimtenes patrioti, un ne alkatību, pārdošanos, ne pāriešanu „pretējā frontē” saviem Atmodas laika partneriem nekādā gadījumā nepārmetīs. „Viņi tādi nav!” ir noteikts Īvāns.

„Preses ziņas par Edvīna Inkēna īslaicīgu aizturēšanu neko neizskaidro un neapgalvo. Pāragri to apspriest. Katrā ziņā es nesviedīšu akmeni pirmais, pareizāk sakot, nesviedīšu nekādā gadījumā. Mana attieksme pret Edvīnu, viņa personības devumu un nozīmi mūsu sabiedrībai nav mainījusies. Ceru tikai, ka notikušā dēļ neaizkavēsies viņa producētās filmas par pirmo latviešu lieluzņēmēju, mecenātu un hernhūtieti Jāni Šteinhaueru pirmizrāde,” par Edvīna Inkēna aizturēšanu saistībā ar 40 miljonu nodokļu afēru teic Dainis Īvāns.

Vaicāts, ko domā par Ojāra Rubeņa dalību "Gods kalpot Rīgai" politiskajā reklāmā, Dainis Īvāns vispirms pauda izbrīnu: „Nevar būt! Tas tiešām ir Ojārs?! Mājās dzirdēju šo reklāmu un likās, ka esmu pārklausījies. Likās, ka pazīstama balss, tāda kā Ojāram, bet nodomāju – nē, nu Ojārs tas noteikti nav... Izrādās, tomēr ir gan... Ļaujiet man mazliet padomāt, ko par to visu teikt.” Pēcāk Dainis Īvāns savu viedokli formulējis šādi: „Ojāra Rubeņa dalība Oļega Burova reklāmā ir pavisam cits stāsts. Mani gan tas nemotivētu par labu Burovam, zinot pat to, ka Burova sarakstā iestājies lieliskais Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafalsons. Lai nu kas, bet Ojārs, esmu pārliecināts, neliekuļo, teikdams, ka šis domes priekšsēža kandidāts, atšķirībā no visiem pārējiem, ir „pārbaudīts darbā”. Nezinu, vai abi bijuši pazīstami jau laikos, kad Oļegs Burovs Rīgas domē pārstāvēja "Latvijas ceļu".

Toties līdzīgi pārējiem rīdziniekiem esmu varējis sekot, kā Nacionālā teātra direktors kopā ar Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītāju pēdējos gados īpaši gādājuši par Nacionālā teātra vērienīgo atjaunošanu un piebūves celtniecību. Atzīšos, arī man, aizmirstot nepatiku pret dažām citām "Gods kalpot…" personām un šīs partijas ilgo, lai arī tagad šķirto laulību ar prokremlisko "Saskaņu", objektīvi Oļegs Burovs šķiet nosvērtākais, lietišķākais, mazāk bļaurīgais un zinošākais pretendents uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu. Nav tā, ka Ojārs, viņu atbalstīdams, būtu „pārmeties” vai „pārdevies”. "Labvakar" puiši nav tādi.”

Lūsēns: „Mums nav ideālu”

Komponists Jānis Lūsēns uzskata: „Tā ir katra personīga lieta, ko un kā viņš dara. Protams, kādu personu par vainīgu var saukt tikai tad, kad tiesa ir izlēmusi, ka kāds tiešām ir vainīgs. Domāju, ka arī dažādas politiskās lietas ir sakārtotas tā, lai cilvēki dzīvotu bailēs vai tiktu ierauti kaut kādā melnā PR. Dažbrīd ir grūti atšķirt, kas ir kas. Neaizmirsīsim, ka reizēm arī kādi rēķini tiek šādā veidā kārtoti un beigās, piemēram, izrādās, ka tas cilvēks nemaz nav vainīgs. Grūti pateikt, konkrētajos vēstījumos neesmu iedziļinājies.”

Vaicāts, vai Ojāra Rubeņa solis, atklāti reklamējot kādreizējā „saskaņiešu” sabiedrotā Oļega Burova partiju, nav ideālu nodošana, Jānis Lūsēns atbild: „Kādu ideālu? Mums taču nav nekādu ideālu. Kāds ir Latvijas valsts noformulēts ideāls, kādai ir jābūt mūsu valstij, kādiem jābūt Latvijas pilsoņiem, kādai jābūt ekonomikai un kādai kultūrai? Šādu ideālu nav. Par ko mēs te vispār varam runāt?!”

Inkēns: „Es tagad no ārpuses ceļu Latviju”

Inkēns pats žurnālam "Kas Jauns" pirms kāda laika atzina, ka sevi uzskata par neatkarīgu filmu producentu.

„Ar savu komandu taisām filmiņas. Piemēram, pašlaik ražošanā ir filma par cilvēku, kas dzīvoja 1700. gadu sākumā, – Jāni Šteinhaueru. Es gribētu teikt, ka viņš bija viens no svarīgiem pirmsatmodas cilvēkiem Latvijā. Respektīvi, bija jaunlatvieši, bet pirms viņiem, gandrīz 100 gadu agrāk... Viņš bija ārkārtīgi bagāts, iespaidīgs latvietis, un par viņu taisām filmu. Pirms tam vairākus gadus taisījām filmas "Būt latvietim" – par latviešiem Brazīlijā, Vācijā, Zviedrijā, Īrijā, Kanādā, ASV, Austrālijā. Ceram, ka nākamais seriāls par latviešiem būs par Ķīnas latviešiem. Un tas nozīmē divas sadaļas: pirmā – tas ir vēsturiskais aspekts: vai latvieši Ķīnā jau bija pirms tiem jaunajiem, kas tagad beidzamajos gados ir aizbraukuši. Un Ķīnā mums, latviešiem, ir viena interesanta vēstures lapaspuse. Un otrā daļa būs par tiem, kas pašlaik tur dzīvo, ko viņi tur dara, kāpēc viņi tur dzīvo.

Sanāk, ka es tagad no ārpuses ceļu Latviju. Šīs manas filmas tiek rādītas Latvijas Televīzijā, ieejot arhīvā un ierakstot meklētājā "Būt latvietim", var noskatīties lielāko daļu. Un vēlos piebilst, ka šīs filmas ir savākušas tiešām ļoti labu auditoriju.”