Kristaps Strūbergs jeb Garais no "Lielajiem muļķiem" sagaidījis otru dēlu

Ja spriestu tikai pēc Latvijā slavenās puišu repa grupas repertuāra un Garā lomas "Lielajos muļķos", Kristaps varētu šķist vieglprātīgs huligāns. Taču reālajā dzīvē puisis ir aizkustinoši ģimenisks un atbildīgs.

Sociālās saziņas vietnē "Instagram" jau labu laiku daloties ar visu, kas radošajā un personīgajā dzīvē notiek, Kristaps pastāstījis, ka ir laimīgi precējies ar improvizācijas teātra vadītāju Mairitu Strūbergu un jau kļuvis par divu dēlu tēti. Pasaulē sagaidot pirmo atvasīti – 2016. gada izskaņā –, Kristaps publicēja bildi ar dēlu pie dzemdību nama un rakstīja: „Šis gads ir bijis iedvesmojoši izcils! Piepildījās pilnīgi viss, ko vēlējāmies, – un pat ar uzviju! Mans dārgais dēliņš Marjans Strūbergs dzima 57 cm garš un 4,4 kg smags! Skaists un spēcīgs!”

Vai ik trešais ieraksts Kristapa "Instagram" profilā apliecina viņa uzmanību un mīlestību sievai un dēlam, ko iesaucis par „zvaigžņupuiku”. Viņš gan atspoguļo to, ko jaunu iemācījies vai kā paaudzies viņa „brašulis, ar ko jūtas svētīts”, gan saka pateicību sievai – pat par pašas ceptu kūku Latvijai dzimšanas dienā.

Ka saskanīgais pāris ir otras atvasītes – arī dēla – gaidībās, viņu sekotāji uzzināja ap Ziemassvētku laiku, kad Strūbergi publicēja „punča” bildi ar Kristapa ierakstu: „Dēliņ, Tev ir skaistākā māte! Gaidām Tevi ciemos, lai mūžīgi lolotu un sargātu.”

Bet aizvadītajā nedēļā mūziķis sajūsmināja savas fanes, publicējot bildi, kurā redzams guļam gultā un uz vēdera turam jaundzimušo, un ierakstu: „Iepazīstieties, Marsels Strūbergs! Jaunākais no Strūbergiem ir pievienojies ģimenei! Liels un stiprs – vēl viens vikings! Jūtos bagāts un laimīgs! Paldies Tev, ka dāvāji man jau otro dēlu! Es nevaru iedomāties, cik grūti ir iznēsāt zem sirds tādu milzi, būt tik disciplinētai, godīgai un gādīgai! Paldies! Mīlu!”

6 jautājumi par attiecībām

Kā iepazinies ar Mairitu? Diez vai esat kopā no skolas laikiem, ņemot vērā, ka pats esi no Viļāniem, bet Mairita – no Siguldas.

Iepazināmies kādreizējā hiphopa bārā "Ūsas", tur arī radās viss "Singapūras satīna" stāsts jeb tika ielikti pamati gan attiecībām ar topošo sievu, gan ar hiphopu uz lielās skatuves. Jā, es pats nāku no Latgales, sieva – no Siguldas. Kā Mairitai patīk teikt – meitene no Siguldas, kura dzīvoja Tukumā un kļuva par rīdzinieci. Mana sieva vispār ir etalons, viņa spēj izdarīt un noorganizēt visu gan manā, gan bērnu, gan savā dzīvē. Viņa ir improvizācijas teātra "TeaTree" dibinātāja un vadītāja. Mums tāds mākslinieciskais „kokteilis” sanācis, bet sieva piekrīt, ka visi bērniņi mums nodarbosies arī ar sportu, jo pats esmu izbijis basketbolists.

Cik svarīgi tev kā jaunam puisim bija oficiāli veidot ģimeni, precēties?

Vienmēr esmu vēlējies un sapņojis par bērniem un precībām. Vienmēr šķitis, ka tas ir pareizais ceļš, kas jāiet. Bet tai nav jābūt spiestai lietai. Lai arī toreiz, kad precējāmies, bijām ar „pliku pakaļu”, esam pārliecināti, ka tas bijis pareizākais, ko varējām darīt. Man dzīvē vissvarīgākā bijusi ģimene un miers, tāpēc esmu priecīgs, ka varu dalīt šīs emocijas ar savu Mairitu. Viņa man vienmēr palīdz, lai arī dažkārt, būdams duraciņš, kaut ko palaižu garām. Viņa ir no tām sievietēm, par kurām dzied dziesmas un kurām ceļ pieminekļus. Viņa vienmēr liek ģimeni pirmajā vietā.

Koncertdzīve, pielūdzējas... Droši vien būt ģimenes cilvēkam šajā visā nav vienkārši?

Dzīvoju praktiski bez brīvdienām. Tāpēc katru mirkli, kas ir brīvs, cenšos izmantot ģimenes dzīvei. Pielūdzējas, protams, ir neatņemama mūzikas dzīves sastāvdaļa, taču tas mani neuztrauc. Šajā ziņā problēmu nav bijis, tāpēc pielūdzēju pieplūdums man nešķiet prātu vilinošs vai traucējošs. Es protu tās lietas atdalīt. Ar faniem un pielūdzējām mūsu barjera beidzas pie bildēm. Pēc tam kad sieva ar mani bija "Summer Sound" festivālā un redzēja, cik un kādā stāvoklī cilvēki vēlas bildes ar mani, norunājām, ka bildes ar dāmām taisu tā, lai manas abas rokas ir redzamas… (Smejas.) Saprotu, ka sievai reizēm liekas, ka fanes mūs brīžiem ar acīm apēd, bet esam kārtīgi džeki, kuri pie tā arī apstājas.

Cik daudz ikdienā iesaisties bērnu audzināšanā?

Maksimāli. Lieku Marjanu gulēt un dziedu: „Manu mazo Mērkaķīti, ūū ūū ūūū...” To pašu šūpuļdziesmu, ko man dziedāja mamma un babiņa. Dievs salicis visu tā, ka varu dzīvot tādu dzīvi, kādu vienmēr esmu vēlējies, – izpausties uz skatuves, rakstīt mūziku, melodiju, cept šašliku ar ģimeni, spēlēties ar bērniem un mīlēt savu sievu. Esmu katru dienu pateicīgs par to, kas man ir dots. Nekad neaizmirstot to, cik tāls ceļš bija jāiet, lai nonāktu šajā vietā.

Biji klāt, arī dēliem pasaulē nākot?

Mani puikas – Marjans un Marsels – bija tik lieli, ka manai mazajai sieviņai abas reizes nācās taisīt ķeizargriezienu, tāpēc es nepiedalījos pašā dzemdību procesā, taču katru reizi ņēmu ģimenes palātu, lai visu laiku pavadītu kopā. Naktīs ceļos, mainu pamperus un mostos pie katras skaņas, ko izdveš mani mazie vikingi.

Kas noteica dēlu vārdu izvēli?

Marjanu sākumā vēlējāmies saukt par Miķeli, taču, kad domājām vārdu, parādījās „Marjans”, jo manam krusttēvam Mārim kristītais vārds ir Marjans. Tā kā krusttēvs man ir ārkārtīgi tuvs un svarīgs cilvēks, šis vārds likās ļoti piemērots, zīmīgs un skaists. Turklāt sievai teicu – hei, būs forši, ka gan tavs, gan dēla vārds sākas ar burtu M. Par Marselu es diezgan ātri izlēmu, ka tā gribu saukt savu jaunāko vikingu. Mums bija noruna, ka gadījumā, ja ir dēls, vārdu izvēlos es, bet, ja meitiņa, tad sieva. Vēl kā variants bija Matiass un Matejs, kuri arī ir svētie baznīcas vārdi, bet tos tad nākamajiem vikingiem. Un, protams, gaidu arī meitas. Bet esmu drošs, ka man tiks dāvāts vēl vismaz viens dēls un vismaz viena meitiņa. Nekas dzīvē nav svarīgāks. Ir vērts negulēt naktis, būt nomodā dienas un visu dzīvi.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lasiet šīs nedēļas žurnālā "Kas Jauns"!