"Mežonīgās dabas balss" - universāls stāsts par izdzīvošanu un rūdījumu
Džeka Londona stāsts “Senču asiņu balss” tika sarakstīts vairāk nekā pirms gadsimta, taču tas joprojām sniedz neizdzēšamus iespaidus tā lasītājiem un iedvesmo filmu veidotājus jaunām ekranizācijām, apliecinot, ka mūžīgām tēmām ir universāla pievilcība. Pirmā, vēl mēmā filma nokļuva pie skatītājiem 1923. gadā, tad sekoja 1935. gada ekranizācija ar Klārku Geiblu galvenajā lomā, bet jau 1972. gadā tapa jauna filma ar Čarltonu Hestonu. 2020. gadā pie skatītājiem ir devusies Džeka Londona stāsta jaunākā ekrāna versija, kur galvenajā lomā būs redzams piedzīvojumu filmu zvaigzne Harisons Fords un, par kuras režisoru ir kļuvis Kriss Sanders – līdz šim strādājis ar popularitāti ieguvušajām animācijām “Kā pieradināt pūķi” (“How to Train Your Dragon”) un “Krūdi” (“Croods”).
Filmas “Mežonīgās dabas balss” (“The Call of the Wild”) scenārija autors Maikls Grīns, kurš ir pazīstams pēc darbiem pie filmām “Logans” (“Logan”), “Pa asmeni skrejošais 2049” (“Blade Runner 2049”) un “Slepkavība Austrumu ekspresī” (“Murder on the Orient Express”) uzskata, ka Džeka Londona sarakstītais stāsts uzrunā cilvēkus uzreiz vairākos līmeņos. “Tas ir lielisks piedzīvojumu pilns ceļojums labākajās Roberta Luisa Stīvensona tradīcijās,” stāsta Maikls, “Mēs sastopamies ar tādām vietām Ziemeļamerikā, par kurām ir tikai dzirdēts vai redzēts attēlos un tā ir daļa no Amerikas vēstures, kuras periods visiem ir pazīstams ar nosaukumu “Zelta drudzis”. Tajā pašā laikā, tas ir stāsts par kļūšanu pieaugušam, par rūdījuma iegūšanu – pat arī tad, ja tas viss tiek izstāstīts caur galvenā varoņa suņa Baka skatupunktu. Katra suņa dzīvē pienāk laiks, kad viņam ir jāsāk aizsargāt sevi, jāaizsargā sava komanda – šajā gadījumā – pajūga biedri un ir jāaizsargā savs cilvēks. Katram sunim ir viņa vilka instinkts – vieniem tas ir vieglāk pieejams, bet to dziļi sevī atrod arī citi, ja viņi tiek ievirzīti pareizajās sliedēs. Un šeit, mums ir suns Baks, kuram ir jāiziet cauri smagai pieredzei un sevis pārvarēšanai, lai atrastu to instinktu pašam sevī.”
Filmas kolēģim pievienojas arī režisors Kriss Sanders, kurš Londona stāsta popularitātē “vaino” tā universālo tēmu, kura padara šo stāstu par izcilu literatūras darbu. “Šeit runa ir par personības izaugšanu, par tās veidošanos. Viss sākās ar zaudējumu, tad seko veids, kā izārstēt zaudējuma sāpes – aiziešana no mājām un sevis meklējumi, lai atrastu labāku, stiprāku un pārliecinātāku sevis versiju.” Taču viens no galvenajiem režisora izaicinājumiem strādājot pie šīs filmas bija izstāstīt suņa Baka stāstu izmantojot tikai vizuālo formu. “Mēs negribējām likt Bakam runāt, vai arī ierunāt viņa domas – mūsu uzdevums bija tikt skaidrībā, kāds Baks būs katrā no situācijām, kurās viņš būs nokļuvis un parādīt to, kā viņš tiek ar visu galā.”
Taču viens no galvenajiem satraukumiem, kurš gaidīja filmēšanas grupu, bija paredzamais darbs ar leģendāro Harisonu Fordu. “Ikvienam, kuram ir bijis lemts strādāt ar Harisonu Fordu, ir paveicies,” apgalvo filmas “Mežonīgās dabas balss” producents Ērvins Stofs, “Viņš ir augstākās raudzes profesionālis un viens no izcilākajiem aktieriem mūsdienu kino pasaulē.” Harisons Fords, kurš atveidojis divus no visu laiku ikoniskākajiem un populārākajiem tēliem kinofilmu vēsturē – Hanu Solo un Indianu Džonsu, piekrita šai lomai vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, viņu ļoti piesaistīja iespēja nospēlēt filmā, kuras auditorija ir arī gados jaunākie skatītāji. Otrkārt, Harisonu Fordu ieintriģēja tas, ka filmas veidotāji viņa galvenos filmas partnerus – suņus, bija nolēmuši pilnībā veidot ar vizuālo efektu palīdzību, kas nozīmē interesantu pieredzi spēlējot savu lomu. “Tas, ka nebija suņu, tā bija viena no neparastākajām filmēšanas detaļām”, atzīstas aktieris, “Bija speciāls statīvs suņa Baka lielumā, lai mans skatiens būtu vērsts vajadzīgajā augstumā un ļautu man visā piedalīties emocionāli. Sākumā tas bija ļoti neparasti un bija man zināms izaicinājums, bet pēc tam es pieradu un tas sagādāja vēl nebijušu prieku un pat jautrību.”
“Harisons noteica toni filmēšanas laukumā,” atceras režisors Kriss Sanders, ”Londona stāstā Harisona atveidotais Torntons piedzīvo konkrētas situācijas ar Baku un, manuprāt, atšķirībā no suņa, viņa varonis grāmatā nav sevišķi labi aprakstīts. Pati brīnišķīgākā lieta, kas notika, bija tas, ka Harisons pats izveidoja Torntona personāžu – atrada viņa raksturu, reakcijas konkrētos momentos un definēja viņu kā pilnvērtīgu tēlu.” Par savu tēlu stāsta arī Harisons Fords: “Džons Torntons ir cilvēks, kurš nejūtas komfortabli savā dzīvē un savā pasaulē. Viņš nespēja izturēt zaudējuma sāpju nastu un aizgāja prom no savām mājām – viņš devās uz Jukonu, lai rastu tur mieru un vientulību. Kad Torntons sastop Baku, viņi kļūst par emocionāli saistītiem partneriem šajā bīstamajā ceļojumā un mani patiesi aizkustināja tās attiecības, kuras valda starp šiem abiem personāžiem.”
“Kaut arī Džeka Londona stāsts ir bērnības klasika, tā tomēr nav pasaka,” saka filmas režisors Kriss Sanders, “Tas ir stāsts par izdzīvošanu un neatlaidību, neatkarīgi no tā, vai esat savā dzīvē ar to visu sastapies, vai tas vēl tikai jums priekšā. Viss notiekošais ir tik ļoti patiess un reāls, ka jūs atkal un atkal izdzīvojat to visu caur sevi – tas ir galvenais iemesls, kāpēc Džeka Londona uzrakstītais būs aktuāls visos laikos. Tas ir stāsts par savu stipro pušu atklāšanu, pirms tam nemaz nenojaušot par to esamību.”
Filma “Mežonīgās dabas balss” – kinoteātros no 21. februāra.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar Labs Kino
