Džemmas Skulmes mantinieki skaidro, kāpēc vēlas pārdot mākslinieces māju

Aizritējuši trīs mēneši, kopš 94 gadu vecumā mūžībā devās gleznotāja Džemma Skulme. Viņas dēls mākslinieks Juris Dimiters, kas ar ģimeni Skulmju dzimtas māju apdzīvo kopā ar māsas Martas Skulmes ģimeni, godīgi atzīst, ka mantinieki Mežaparka īpašumu nevar atļauties uzturēt. Līdz šim ar Džemmas pieklājīgo pensiju, kas bijusi ap 2150 eiro mēnesī, bijusi iespēja gan norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, gan apmaksāt gāzes un elektroenerģijas rēķinus, gan pa daļām nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli, kas patlaban pārsniedz divarpus tūkstošus eiro gadā jeb apaļus 666 eiro katrā ceturksnī.

„Nu mums ar māsu nav cita varianta, kā māju pārdot un gādāt citu vietu dzīvošanai, ko kā mazturīgie varētu atļauties,” reālistiski uz situāciju skatās mākslinieces dēls Juris Dimiters, kurš rēķina, ka kopš mammas nāves dzimtas ikmēneša ienākumi samazinājušies 16 reižu. „Jo mana pensija ir 130 eiro, arī māsas Martas invaliditātes grupas pensija ir niecīga,” viņš paskaidro. Dimiters uzsver: viņam sāp sirds, ķeroties pie dzimtas relikviju – mammas gleznu – izpārdošanas, „vergojot” namīpašumam.

Intervijā žurnālam "Kas Jauns" pirms diviem gadiem Džemma Skulme bilda, ka viņai rūp tikai tas, lai viņas bērniem un mazbērniem viss būtu labi. „Protams, zināms satraukums ir arī par manām gleznām un par manu vecāku mākslas darbiem – kāds būs to liktenis. Tas jau paliks manējiem. Bet varbūt kādudien te, mājā, ko kopā ar saviem vecākiem sākām būvēt 1958. gadā, tiks iekārtots muzejs,” savā 92. dzimšanas dienā domās dalījās gleznotāja.

„Tas bija viņas mūža sapnis,” pēc Džemmas Skulmes nāves apliecināja Juris Dimiters, apņemdamies darīt visu, kas viņa spēkos un iespējās, lai virzītu un aktualizētu mātes vēlmes īstenošanu.

„Te dzimta ir dzīvojusi četrās paaudzēs, un mākslinieku kopā sanāk daudz pēc skaita – kādi seši. Ja te tiktu iekārtots muzejs, visi tie kambarīši, kas laika gaitā ir sabūvēti, tiktu likvidēti, lai varētu normāli izlikt bildes un skulptūras, un vēl būtu vieta, kur pārvietoties. Līdz ar to tad jau mēs te vairs nevaram palikt. Nevar jau visus gan vecātēva, gan vecāsmātes, gan mammas darbus vienā „kaudzē” kraut. Viss ir jāsadala trīs noteiktās darbnīcās, kas šeit ir it kā bijušas. Bet šobrīd tajās darbnīcās mēs dzīvojam,” saka Juris Dimiters, ar kura atļauju nu viņa sieva Kristīne publicējusi mājas pārdošanas sludinājumu.

Dimiters apzinās, ka augstās cenas dēļ, iespējams, māja netiks pārdota ne šomēnes, ne šogad, ne pat tuvākajā piecgadē. „Jo mēs aizvien visi ceram, ka tomēr ar kādu mākslas cienītāju atbalstu šajā ēkā varētu tapt muzejs. Kolīdz šādas iniciatīvas parādīsies, mēs darīsim visu, lai tās atbalstītu. Bet tad mums vajag, kur dzīvot, – manai, manas māsas un māsasdēla ģimenei,” neslēpj Dimiters.

Citas interesantākās ziņas un notikumus skatiet šīs nedēļas žurnālā "Kas Jauns"!