Par iespaidīgu summu mantinieki tirgo Džemmas Skulmes māju

Pirms diviem gadiem žurnālam "Kas Jauns" Džemma Skulme bilda, ka viņai rūp tikai tas, lai viņas bērniem un mazbērniem viss būtu labi. „Protams, zināms satraukums ir arī par manām gleznām un par manu vecāku mākslas darbiem – kāds būs to liktenis. Tas jau paliks manējiem. Bet varbūt kādudien te, mājā, ko kopā ar saviem vecākiem sākām būvēt 1958. gadā, tiks iekārtots muzejs,” savā 92. dzimšanas dienā domās dalījās gleznotāja.

„Tas bija viņas mūža sapnis,” pēc Džemmas Skulmes nāves apliecināja Juris Dimiters, apņemdamies darīt visu, kas viņa spēkos un iespējās, lai virzītu un aktualizētu mātes vēlmes īstenošanu.

„Te dzimta ir dzīvojusi četrās paaudzēs, un mākslinieku kopā sanāk daudz pēc skaita – kādi seši. Ja te tiktu iekārtots muzejs, visi tie kambarīši, kas laika gaitā ir sabūvēti, tiktu likvidēti, lai varētu normāli izlikt bildes un skulptūras, un vēl būtu vieta, kur pārvietoties. Līdz ar to tad jau mēs te vairs nevaram palikt. Nevar jau visus gan vecātēva, gan vecāsmātes, gan mammas darbus vienā „kaudzē” kraut. Viss ir jāsadala trīs noteiktās darbnīcās, kas šeit ir it kā bijušas. Bet šobrīd tajās darbnīcās mēs dzīvojam,” saka Juris Dimiters, ar kura atļauju nu viņa sieva Kristīne publicējusi mājas pārdošanas sludinājumu.

Dimiters apzinās, ka augstās cenas dēļ, iespējams, māja netiks pārdota ne šomēnes, ne šogad, ne pat tuvākajā piecgadē. „Jo mēs aizvien visi ceram, ka tomēr ar kādu mākslas cienītāju atbalstu šajā ēkā varētu tapt muzejs. Kolīdz šādas iniciatīvas parādīsies, mēs darīsim visu, lai tās atbalstītu. Bet tad mums vajag, kur dzīvot, – manai, manas māsas un māsasdēla ģimenei,” neslēpj Dimiters.