10 iemesli, kāpēc Merilina Monro ir lielisks paraugs

Merilina Monro nodzīvoja tikai līdz 36 gadu vecumam. Savas visnotaļ īsās dzīves laikā viņa paspēja sasniegt un izdarīt daudz. Lūk, 10 iemesli, kāpēc Merilina ir brīnišķīgs paraugs.

Viņa bija izdzīvotāja

Merilinai bija smaga bērnība. Viņas mamma cieta no garīgiem traucējumiem un bērns gadiem ilgi tika „mētāts” no viena bāreņu nama uz otru. Bērnībā viņa cieta no seksuālas vardarbības un reiz pat gandrīz tika nogalināta. No mātes pārmantotā garīgā saslimšana vajāja arī viņu pašu. Dokumentālajā filmā „Marilyn Monroe: The Final Days”, aktrises ārsts Haimens Endželbergs stāsta par aktrises cīņu ar maniakālo depresiju. Par spīti kaitei, viņa spēja izveidot veiksmīgu un ilgstošu karjeru. Šie sasniegumi visticamāk Merilinai prasīja pārcilvēcīgu pašdisciplīnu.

Augsts intelekta līmenis

Merilina bieži kritizēta par lomu izvēli. Par to, ka vienmēr uz ekrāna atveidojusi bezpalīdzīgas, naivas un ne pārāk gudras blondīnes. Daudzi ir pārliecināti, ka šāda lomu izvēle liecina par inteliģences trūkumu. Taču patiesībā Monro bija gudra sieviete. Viņa pilnībā pati kontrolēja savu karjeru un vadīja savu producentu kompāniju, kas tā laika aktrisēm nebija raksturīgi. Izvērtējot aktrises paveikto un sasniegto, pētnieki secinājuši, ka viņas intelekta koeficients (IQ) sastādītu skaitli 168, kas ir ģēnija līmenis. Šis cipars ir ievērojami augstāks nekā bijušajam ASV prezidentam Džonam F. Kenedijam.

Lieliska aktrise

Daudzi domā, ka Merilinai par aktrises karjeru jāpateicas tikai saviem ārējiem dotumiem, nevis talantam. Taču tā nav taisnība. Lai gan Monro nekad savas dzīves laikā nebija nominēta „Oskara” balvai, par lomu filmā „Džezā tikai meitenes” („Some Like It Hot”) viņa saņēmusi ne mazāk prestižu apbalvojumu – „Zelta globusu”.

Viņa nebija materiāliste

Lai gan Merilinas ekrāna varones interesējās tikai par skaistiem apģērbiem un briljanta rotaslietām (viņa arī izpildījusi leģendāro dziesmu par to, ka briljanti ir meitenes labākie draugi – „Diamonds Are a Girl’s Best Friends”), patiesajā dzīvē viņa nebija materiāliste. Merilinai nepiederēja smalkas villas un dārgas automašīnas. Aktrisei piederēja vien viņas rotaslietas.

Viņa izmainīja pasauli

Līdz ar Žannu D’Arku un Kleopatru, Merilinas Monro vārds iegrāmatots sarakstā „50 sievietes, kuras izmainīja pasauli”. Šāds saraksts atrodams interneta vietnē „Biography Online”.

Viņa iestājās par vienlīdzīgām tiesībām visiem

Laikā, kad Amerikas Savienotajās Valstīs rasisms bija normāla parādība, Merilina aktīvi iestājās par cilvēktiesībām. Kad viņas labākajai draudzenei Ellai Ficdžeraldei liedza iespēju uzstāties Losandželosas naktsklubā „Mocambo”, Merilina, kas tolaik jau bija superzvaigzne, pati personīgi piezvanīja uz klubu un palūdza akceptēt Ficdžeraldi. Pateicībā par pakalpojumu, Monro apsolīja iegriezties klubā katru vakaru.

Viņa bija žēlsirdīga

Dzīves laikā aktrise anonīmi veica neskaitāmus ziedojumu labdarībai, to skaitā Multiplās sklerozes asociācijai un Artrīta Fondam. Merilina Monro arī vienmēr atrada laiku bērniem.

Viņa iestājās par sieviešu tiesībām

Ja pat mūsdienās par vardarbību ģimenē bieži vien tiek „pievērtas acis”, tad iedomājieties, kā bija piecdesmitajos gados! Pēc tam, kad Merilina nofilmējās leģendārajā ainā, kur viņas balto kleitu gaisā paceļ no metro šahtas nākoša vēja plūsma, vīrs viņu mājās piekāva. Beisbola spēlētājam Džo Dimadžio nepieņemama šķita doma, ka sieva var uzvesties tik brīvi un nekautrēties. Merilina nedomāja paciest šādu rīcību un atbildēja vīram ar laulības šķiršanas prasību.

Viņa necentās izlikties par svēto

Epizode, kurā vējš pacēla Merilinas balto kleitu ir leģendāra, bet tolaik par šo ainu aktrise izpelnījās daudz kritikas. Piecdesmitajos gados atklāta seksualitātes izrādīšana bija tabu un to uzskatīja par apkaunojošu. Merilina neņēma to galvā un centās darīt visu, lai parādītu, ka sievietes seksualitāte ir kas tāds, par ko var runāt.

Viņa atklāti runāja par bērnībā pārciestu seksuālu vardarbību

Ja piecdesmitajos gados nebija pieņemts runāt par sievietes seksualitāti, tad temats par seksuāla vardarbība pret bērnu vispār nebija iedomājams. Tieši šādā laikmetā Merilina lauza iesīkstējušos stereotipus un atklāti runāja par pašas bērnībā pārdzīvoto.

Sabiedrība tam nebija gatava. Aktrise pretī saņēma tikai nopēlumu un nicinājumu. Daži vēsturnieki uzskata, ka Merilinai konstatētās maniakālās depresijas cēlonis patiesībā meklējams agrā bērnībā un tajā kā pret viņu izturējās, kad viņa pastāstīja citiem par sev nodarītajām pārestībām. Tomēr Merilina nedomāja aiz bailēm klusēt.