Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Karš ir elle. "Zelta globusu" ieguvušās filmas "1917" recenzija

Kino
2020. gada 13. janvārī 09:12 2020. gada 13. janvārī 09:12
  Uldis Landmanis | Žurnāls "Rīgas Viļņi"
Režisora Sema Mendesa kara drāma "1917", kas šomēnes tika pie "Zelta globusa" kā labākā dramatiskā filma, lūkojama arī Latvijas kinoteātros.

Pirmais pasaules karš, Rietumu fronte, diviem jauniem britu kareivjiem tiek dots teju neizpildāms uzdevums – nokļūt ienaidnieka aizmugurē, lai nogādātu ziņojumu, kas ļautu izglābt ievērojamu skaitu kareivju no drošas nāves.

Glābt biedrus

Dīna Čārlza Čepmena tēlotais Bleiks ir sārts apaļvaidzis, kas no kara neko daudz nav redzējis, bet šis uzdevums viņam ir īpašs – to vīru vidū, kas pēc dažām stundām metīsies kaujā, kas lemta zaudējumam, ir viņa brālis. Un tieši to nežēlīgi izmanto ģenerālis, sūtot misijā puiku, kas, pavisam skaidrs, kaujām ir daudz par jaunu.

Viņa kolēģis Skofīlds, ko atveido Džordžs Makkejs, ir pieredzējušāks, pat ticis pie medaļas, ko gan nekādā vērtē netur un vieglu sirdi iemanījis pret pudeli vīna.Šķiet, viņš jau skaidri apzinās šausmas, ko nes karš, taču pavēlēm ir jāklausa un ar nolemtības izteiksmi sejā uzdevumā dodas arī viņš. Turklāt gaidīt nav laika – ja viņi nepaspēs, bojā var iet 1600 vīri.

Kadrs no filmas. (Foto: Publicitātes)

Spriedze, trauksme un klaustrofobija

Aptuveni 20 miljoni kritušo – Pirmais pasaules karš vēsturē ir iegājis kā viens no nežēlīgākajiem militārajiem konfliktiem. Un šī kara apmērus filmās parādīt bijis ļoti grūti, iespējams, tieši tāpēc režisors Sems Mendess izvēlējies iet citu ceļu – mēs karu lielākoties redzam ar divu kareivju acīm, lokalizējoties divu stundu notikumos, kas atrādīti kā viena nepārtraukta aina. Tieši šā iemesla dēļ filma jāvērtē kā izcils meistardarbs – uzņemtās ainas ir ļoti garas, kopā samontētas teju nemanāmi.

Mendesa izvēlētā stratēģija filmai devusi lielu publicitāti – garās ainas un klaustrofobiskā sajūta, ka skatītājs teju atrodas blakus kareivjiem, kas skrien pa šaurajām tranšejām, rāpo pa dubļiem un lien caur dzeloņstiepļu žogu, ir kas nebijis pasaules kino. Brīžiem skatītājs ir kā vēl viens cilvēks, kas skrien kareivjiem blakus, brīžiem mēs redzam fronti it kā no varoņu skatupunkta. Taču tas nav tikai tāpēc, lai pievērstu uzmanību, tas ir kas krietni vairāk. Mendess meistarīgi panāk tādu spriedzes un trauksmes izjūtu, ka skatītājs uzreiz spēj asociēties ar šiem liktenim nolemtajiem kareivjiem. Un to spēj arī tāpēc, ka viņu lomām izvēlēti ne pārāk pazīstami aktieri. Epizodiskās lomās gan netrūkst pasaules līmeņa zvaigžņu – te nofilmējušies tādi britu aktiermākslas grandi kā Benedikts Kamberbačs, Kolins Fērts, Marks Strongs, Endrū Skots. Viņi ir spilgti (īpaši kulta seriāla «Šerloks» Moriartijs – Skots), bet tieši tik epizodiski, lai nenovērstu uzmanību no galvenajiem varoņiem.

Epizodiska loma filmā ir arī slavenajam aktierim Benediktam Kamberbačam. (Foto: Publicitātes)

Ar Džeimsa Bonda pieredzi

Filma «1917» ir par varonību un upurēšanos, un Mendess to veltījis savam vectēvam – tieši Alfrēds esot topošajam režisoram stāstījis kara stāstus, daļa no kuriem nu pārvērsti saviļņojošā filmā. Tāpat redzams, ka filmā Mendess, kas nu jau pirms 20 gadiem tika pie «Oskara» balvas par izcilo drāmu «Amerikāņu skaistums», izmantojis savu iepriekšējos darbos gūto pieredzi – atrašanās bondiādes divu beidzamo filmu režisora krēslā devusi nenovērtējamu pieredzi kauju ainās.

«1917» viss šķiet nostrādāts un noslīpēts līdz beidzamajai niansei – dažbrīd pat tik miestarīgi, ka liekas pārāk perfekti. Pa teju ideāli izraktajām tranšejām, piemēram, abi vīri lielā ātrumā pārvietojas kā tādā datorspēlē, un te atmiņā uzaust mūsu pašu «Dvēseļu putenī» atrādītais – lielāka šaurība, netīrība, haoss un asinis tomēr šķiet kas tuvāks tā laika realitātei. Tāpat nelielu pārsteigumu rada tas, ka ierakumi, frontes līnijas un dažādu bataljonu apmešanās vietas ir cita citai tik tuvu blakus, ka līdz tām mierīgi vieglā riksītī var aizjozt. Protams, iespējams, ka tā arī bija, bet drīzāk jau šķiet, ka vēsturiskā patiesība nedaudz upurēta režisora iegribu dēļ.

«Par šo karu ir tāda sajūta, ka visi par to drīz aizmirsīs,» tā viedi saka Mendess, ar «1917» cenšoties atstāt vismaz šādu vizuālu, lai gan ne dokumentālu, tomēr sava veida liecību vēstures annālēs. Prieks, ka to pašu jau agrāk iedomājušies arī latvieši – gan Gata Šmita «1906», gan Dzintara Dreiberga «Dvēseļu putenis» liek vēlreiz (vai pirmoreiz) pārcilāt prātā un meklēt internetā liecības par to – nemaz ne tik seno, bet jau krietni aizmirsto – laiku notikumiem.

«1917» (ASV, 2019, kara drāma)

Kadrs no filmas. (Foto: Publicitātes)

Režisors Sems Mendess. Lomās: Džordžs Makkejs, Dīns Čārlzs Čepmens, Marks Strongs, Endrū Skots, Kolins Fērts, Benedikts Kamberbačs.

Citi šobrīd lasa

“10.klasē es gāju divus gadus, bet 11.klasē mācījos trīs gadus.” Inese atklāj savu neapskaužamo pieredzi
Cilvēkiem tik vajadzīgajām sejas ērcītēm draud izmiršana
"Brīnišķīgs Jūrmalas saulriets!" Krievijas šovmenis Maksims Galkins jūsmo par vakara pastaigu Latvijā 3
Pievienot komentāru