13. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1988. gadā Artjoms Rudņevs - futbolists.

1985. gadā Mairis Briedis - bokseris.

1981. gadā Reinis Pētersons - mākslinieks.

1981. gadā Ieva Melgalve - rakstniece.

1977. gadā Agnese Grīnberga - sabiedrisko attiecību speciāliste.

1975. gadā Gatis Gāga - aktieris.

1960. gadā Gundega Repše - rakstniece, mākslas zinātniece.

1953. gadā Dzintra Šubrovska – bijusī Ģenerālprokuratūras preses sekretāre.

1945. gadā Andrejs Bankavs - filoloģijas doktors, Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes Romānistikas nodaļas vadītājs (miris 2010. gadā).

1937. gadā Jānis Sirmbārdis - latviešu dzejnieks (miris 2015. gadā).

1937. gadā Mārtiņš Poišs - literatūrkritiķis un tulkotājs.

1924. gadā Ludmila Brauna - vokālā pedagoģe.

1879. gadā Jānis Akuraters - latviešu dzejnieks un rakstnieks (miris 1937. gadā).

Jubilāri pasaulē

1990. gadā Liams Hemsvorts - austrāliešu aktieris.

1989. gadā Trīnu Kivilāna - igauņu dziedātāja ("Vanilla Ninja").

1977. gadā Orlando Blūms - angļu aktieris.

1976. gadā Mario Jepess - kolumbiešu futbolists.

1974. gadā Sergejs Briļins - krievu hokejists un treneris, trīskārtējs Stenlija kausa ieguvējs.

1973. gadā Nikolajs Habibuļins - krievu hokejists, 1992. gada olimpiskais čempions.

1972. gadā Vitālijs Ščerbo - PSRS baltkrievu vingrotājs (Barselonas olimpiskajās spēlēs izcīnīja sešas zelta medaļas).

1970. gadā Marko Pantāni - itāliešu riteņbraucējs (miris 2004.gadā).

1969. gadā Stīvens Hendrijs - skotu snūkera spēlētājs.

1969. gadā Stefānija Belmondo - itāliešu slēpotāja, četrkārtējā pasaules un divkārtējā olimpiskā čempione.

1966. gadā Patriks Dempsijs - amerikāņu aktieris.

1964. gadā Penelope Anna Millere - amerikāņu aktrise.

1961. gadā Veins Koins - amerikāņu dziedātājs ("Flaming Lips").

1961. gadā Greiems Makfersons - angļu dziedātājs ("Madness").

1960. gadā Ēriks Becigs - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas ieguvējs ķīmijā.

1959. gadā Džeimss Lomenco - amerikāņu mūziķis ("Megadeth").

1954. gadā Trevors Reibins - DĀR ģitārists ("Yes").

1927. gadā Sidnijs Brenners - britu biologs, Nobela prēmijas laureāts.

1926. gadā Maikls Bonds - britu rakstnieks, lāča Padingtona radītājs (miris 2017. gadā).

1924. gadā Pauls Feierabends - Austrijā dzimis zinātnes filozofs (miris 1994.gadā).

1905. gadā Džeks Londons - britu vieglatlēts un pianists, 1928. gada olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvējs 100 metru skrējienā (miris 1966. gadā).

1884. gadā Sofija Takere - Krievijā dzimusi amerikāņu dziedātāja un aktrise (mirusi 1966.gadā).

1864. gadā Vilhelms Vīns - vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1928.gadā).

1832. gadā Horatio Aldžers juniors - amerikāņu rakstnieks (miris 1899.gadā).

1635. gadā Filips Jākobs Špēners - vācu teologs, "piētisma tēvs" (miris 1705.gadā).

Notikumi Latvijā

2009. gadā šajā dienā aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu. Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS "Latvijas balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu. Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.

2007. gadā pasaules lielākajā mūzikas gadatirgū MIDEM Kannās latviešu diriģentam Marisam Jansonam piešķir balvu "MIDEM Classical Award" simfoniskās mūzikas kategorijā. Savukārt kā Gada ieraksts sumināts diriģenta kapitālais darbs - Dmitrija Šostakoviča visu 15 simfoniju ieskaņojums ("EMI Classics").

2007. gadā mūžībā 96 gadu vecumā aiziet latviešu mākslinieks Auseklis Baušķenieks.

2006. gadā deviņdesmit gadu vecumā mirst Latvijas leģendārais režisors, leļļu filmu meistars un scenogrāfs Arnolds Burovs.

2006. gadā, atzīmējot 15.gadskārtu, Rīgā notiek plaši barikāžu atceres pasākumi. Doma laukumā Rīgā tiek iedegts barikāžu atceres ugunskurs, kas, jaunsargu un zemessargu apsargāts, kvēlo līdz pat 20.janvārim.

2005. gadā Latvijas Pasts izdod jaunu pastmarku par godu simtajai gadadienai kopš 1905.gada revolūcijas, kurā attēlots 1905.gada cīnītāju piemineklis 13.janvāra ielā Rīgā.

2004. gadā Ministru kabinets apstiprina Ministru prezidenta Einara Repšes izvēlēto Latvijas kandidāti Eiropas Komisijas (EK) locekļa amatam ārlietu ministri Sandru Kalnieti. 5.maijā Eiroparlaments nobalsoja, ka bijusī Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete jaunās EK sastāvā ieņem lauksaimniecības komisāres amatu. Viņa ir EK lauksaimniecības komisāra Franca Fišlera "ēna".

2003. gadā Rīgā metināšanas laikā eksplodē firmas "Eko osta" balasta ūdeņu tvertne un sprādzienā bojā iet viens cilvēks, bet divi gūst ievainojumus.

2003. gadā Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalsta iekšlietu ministra Māra Gulbja priekšlikumu un Valsts policijas priekšnieku Juri Rekšņu pārceļ Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amatā.

2001. gadā Rīgas Galvenā pasta ēkā notiek ceremonija, kuras laikā svinīgi tiek laista klajā VAS "Latvijas pasts" pirmā šajā tūkstošgadē izdotā pastmarka, kas veltīta barikāžu atceres 10.gadadienai.

2001. gadā Rīgā notiek Jaunās partijas kongress, kurā partija tiek pārdēvēta par Jauno kristīgo partiju. Par partijas priekšsēdētāju tiek ievēlēts mācītājs Guntis Dišlers.

1999. gadā finanšu ministrs Ivars Godmanis un Pasaules Bankas Eiropas un Centrālāzijas reģiona Polijas un Baltijas valstu direktors Bazils Kavaļskis paraksta Pasaules Bankas aizdevuma līgumu Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijai. Kredīta kopējais apjoms ir 5 miljoni ASV dolāru, atmaksas termiņš - 4 gadi.

1991. gadā Augstākā Padome (AP) izveido AP Aizsardzības štābu. Par tās priekšnieku ieceļ Andreju Krastiņu, par vietniekiem - Odiseju Kostandu un Tālavu Jundzi. Štābs nodarbojas ar AP un Vecrīgas aizsardzību.

1991. gadā plkst.14 Rīgā 11. novembra krastmalā notiek Latvijas Tautas frontes rīkotā Vislatvijas protesta manifestācija sakarā ar iespējamo bruņoto apvērsumu un Padomju armijas bruņotajām akcijām Lietuvā, kurā piedalās ap 600 000 cilvēku. Pēc manifestācijas Latvijas iedzīvotāji veido barikadēs un apsargā Augstāko Padomi, Ministru Padomi, Radio un televīzijas centru Zaķusalā, radionamu Doma laukumā, Rīgas telefona un telegrāfa centrāli, kā arī Rīgas tiltus.

1991. gadā plkst. 4.00 Latvijas Radio izskan Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētāja Daiņa Īvana uzruna tautai, aicinot pulcēties Doma laukumā, lai paustu atbalstu Lietuvai, kur 13. janvāra naktī PSRS tanki aplenca Lietuvas parlamentu, ieņēma televīziju, radio, telegrāfu.

1990. gadā notiek Latvijas Zaļās partijas dibināšanas kongress. Tā pamatā ir 1987.gada dibinātais Vides aizsardzības klubs.

1990. gadā Latvijas Zaļās partijas dibināšanas kongress. Tās pamatā ir 1987.gadā dibinātais Vides aizsardzības klubs.

1905. gadā cara karaspēks Rīgā pie Dzelzs tilta šauj uz 40 000 lielu rīdzinieku demonstrāciju pret cara politiku. Tiek nogalināti 70, bet ievainoti 200 tās dalībnieku.

1426. gadā Valkā notiekošajā landtāgā prelāti nostājas atklātā opozīcijā pret ordeni un atsakās noslēgt savienību zemes aizsardzībai, kaut arī principiāla vienošanās šajā jautājumā jau bija panākta pusgadu iepriekš. Šajā gadījumā bīskapi baidās no ordeņa ietekmes pieauguma un demonstrē savu politisko patstāvību.

Notikumi pasaulē

2012. gadā Vidusjūrā pie Džiljo salas pasažieru vakariņu laikā uz rifa uzskrien un avarē kruīza kuģis "Costa Concordia". Avārijas brīdī uz kuģa atradās vairāk nekā 4200 cilvēki, no kuriem katastrofā gāja bojā 32.

2005. gadā bijušās Lielbritānijas premjerministres Mārgaretas Tečeres dēls Marks Tečers atzīst savu vainu līdzdalībā neveiksmīgajā valsts apvērsumā Ekvatoriālajā Gvinejā, tādējādi paglābjoties no cietumsoda.

2004. gadā savā cietuma kamerā tiek atrasts pakāries Lielbritānijas "slavenākais" sērijveida slepkava - Harolds Šipmens jeb "doktors Nāve", kurš 2000.gadā tika notiesāts par 15 savu pacientu sistemātisku nogalināšanu.

2003. gadā Afganistāna pievienojas Starptautiskajai krimināltiesai, dodot iespēju tiesāt karavadoņus, kas ir apsūdzēti cilvēktiesību pārkāpumos.

2002. gadā 104 gadu vecumā mirst bijušais amerikāņu rakstnieka Ernesta Hemingveja laivas kapteinis un iedvesmas avots stāstam "Sirmgalvis un jūra" Gregorio Fuentess. 2001. gadā Centrālameriku satricina 7,6 magnitūdas spēcīga zemestrīce, kuras epicentrs atrodas tikai mazliet uz dienvidiem no Sansalvadoras. Zemestrīce prasa vismaz 725 cilvēku dzīvības.

1993. gadā bijušais Austrumvācijas līderis Ērihs Honekers atstāj Berlīnes cietumu un dodas uz Čīli, kad tiesa viņu lika atbrīvot ļoti sliktā veselības stāvokļa dēļ. Honekers tika tiesāts par pilsoņu nogalināšanu, kad viņi mēģināja šķērsot Berlīnes mūri.

1992. gadā Japāna atvainojas par korejiešu sieviešu piespiešanu seksa verdzībā Otrā pasaules kara laikā.

1991. gadā mēģinot sagraut Lietuvas neatkarības centienus, padomju karavīri tanku atbalstā Viļņā ieņem centrālo televīzijas ēku, nogalinot vismaz 11 cilvēkus.

1991. gadā naktī PSRS armijas tanki aplenc Lietuvas Augstākās Padomes ēku, ieņem Lietuvas televīziju, radio un telegrāfu. Aplnekuma rezultātā nogalināti 14 minēto objektu aizstāvji un 110 cilvēki ievainoti.

1986. gadā mirst džeza mūziķis Benijs Gudmens.

1982. gadā neilgi pēc pacelšanās "Air Florida" pasažieru lidmašīna ietriecas Vašingtonas 14.ielas tiltā un iegāžas Potomakas upē. Bojā iet 78 cilvēki, ieskaitot četrus autobraucējus.

1972. gadā Ganā bez asinsizliešanas noris militārs apvērsums.

1970. gadā bītlu singls "The Long and Winding Road" nokļūst topu pirmajās vietās, kļūstot par pēdējo britu grupas dziesmu, kas sasniedz topu virsotni.

1968. gadā amerikāņu mūziķis Džonijs Kešs koncertā Folsoma cietumā ieraksta savu albumu "At Folsom Prison".

1963. gadā armijas sarīkotā apvērsumā tiek nogalināts Togo prezidents Silvans Olimpio. Puču sarīkoja Nikolā Grunckis, kuru gāza šajā pašā datumā 1967.gadā.

1957. gadā kompānija "Wham-O" izgatavo pirmo lidojošo šķīvīti.

1955. gadā Austrumsibīrijā atklāj pirmo PSRS dimantu raktuvi "Mir".

1942. gadā Henrijs Fords patentē plastisko automobili, kas ir par trešdaļu vieglāks nekā parastie auto.

1941. gadā Cīrihē mirst īru rakstnieks Džeimss Džoiss.

1938. gadā Anglikāņu baznīca piekrīt evolūcijas teorijai.

1934. gadā PSRS tiek ieviests zinātņu kandidāta grāds.

1930. gadā pirmo reizi tiek izdots komikss par Mikipeli.

1915. gadā spēcīgā zemestrīcē Itālijas vidienē Avecāno pilsētā iet bojā 30 000 cilvēku.

1898. gadā franču rakstnieka Emīla Zolā raksts "Es apsūdzu" atmasko nepatiesi par nodevību notiesātā ebreju izcelsmes virsnieka Alfreda Dreifūsa lietu, kas sašķēlusi Francijas sabiedrību.

1847. gadā noslēdzas meksikāņu-amerikāņu karš.

1842. gadā angļu-afgāņu kara laikā doktors Viljams Braidons sasniedz armijas garnizonu Dželalabadā, kļūstot par vienīgo izdzīvojušo no 16 500 vīru angļu un indiešu armijas, kas atgriezās no Kabulas.

1840. gadā netālu no Longailendas, sadegot un nogrimstot amerikāņu tvaikonim "Lexington", iet bojā 139 cilvēki.

1785. gadā izdevējs Džons Volters izdod pirmo laikraksta "Daily Universal Register" numuru. Šis laikraksts vēlāk tiek pārdēvēts par "The Times".

1610. gadā itāļu astronoms Galileo Galilejs atklāj Jupitera ceturto mēnesi Kalisto.

1128. gadā Romas pāvests sankcionē Templiešu ordeni un piešķir tam Dieva armijas "statusu".

888. gadā Parīzes grāfs Odo kļūst par Franku karali.