Mūžīgais Pīters Pens - seriāla "Labais ārsts" zvaigzne Fredijs Haimors
Britu aktieri Frediju Haimoru iepazinām, kad viņš, vēl bērns būdams, uzmirdzēja godalgotās filmās «Meklējot Nekurzemi» un «Čārlijs un šokolādes fabrika». Tagad talantīgais aktieris, kurš vēl joprojām nav zaudējis bērnišķīgo šarmu, turpina sevi pierādīt augsti novērtētajā seriālā «Labais ārsts», kurā iejūtas ar autismu slima ārsta Šona Mērfija lomā.
Alfrēds Tomass «Fredijs» Haimors piedzima 1992. gada 14. februārī Kamdentaunā, Londonā, kur uzauga kopā ar jaunāko brāli Bērtiju. Viņa tēvs Edvards Haimors ir aktieris, bet mamma Sjū Laitimera ir viena no Anglijas pieprasītākajām talantu aģentēm, kuras paspārnē, piemēram, ir arī visiem zināmā Harija Potera atveidotājs, aktieris Daniels Redklifs. (Starp citu, viņi ar Frediju ir ļoti labi un seni bērnības draugi.) Protams, pateicoties mammai, jaunais censoņa ātri vien tika vests uz dažādām filmu un reklāmu provēm, kurās spēja sevi ļoti veiksmīgi pierādīt.
Haimora pirmā atbildīgā loma bija britu komēdijā «Sievietes runā netīri», kurā viņš spēlēja aktrises Helēnas Bonemas Kārteres dēlu Semu. Jau pēc viņa kinodebijas daudzi kritiķi solīja mazajam Fredijam spožu karjeru. Vēlāk sekoja piedalīšanās dažādos Anglijas TV projektos, kā arī karaļa Artūra loma miniseriālā «Avalonas miglas» un ģimenes drāmā «Divi brāļi». Tieši pēdējā filma Fredijam dāvāja atpazīstamību visā pasaulē, jo tika izlaista arī ārpus Anglijas robežām. Tomēr, salīdzinot ar viņa nākamajiem lielajiem projektiem, tas bija vēl nieks.
Pītera Pena prototips
Deviņu gadu vecumā jaunais aktieris piedalījās kastingā filmai «Meklējot Nekurzemi», kas balstās uz izrādes «Pīters Pens – puika, kas nekad nepieauga» motīviem. Filmas pamatā ir stāsts par slaveno skotu rakstnieku Džeimsa Metjū Beriju un viņa attiecībām ar ģimeni – māti un četriem dēliem, kas cenšas sadzīvot ar tēva zaudējumu, kas sekoja viņam kā iedvesma uzrakstīt grāmatu par Pīteru Penu.
Filmas režisors Marks Forsters uzreiz filmai atrada izcilu tandēmu. Zināmo rakstnieku atveidoja leģendārais Džonijs Deps, bet atraitni Silviju Deivisu – šarmantā Keita Vinsleta. Pītera loma tika Haimoram. «Fredijs ir īsta maģija!» priecājās filmas producents Ričards Gladsteins. «Viņš bija pirmais aktieris, kas man un Markam nolasīja scenāriju, un viņš bija šī varoņa iemiesojums. Pēc viņa bija vēl citi aktieri, bet mēs jau pirmās dienas beigās zinājām, ka esam atraduši savu Pīteru.» Producents arī vēlāk izteicās, ka tieši Haimora izvēle bija filmas lielisko panākumu galvenā atslēga.
Tomēr ne visi uzreiz saskatīja potenciālu Fredijā – daļa no komandas izteica šaubas par viņa spējām. Lai pierādīto pretējo, režisors izvēlējās jau otrajā dienā uzņemt sirdi plosošu ainu, kur emocionāli salauztais Pīters saplēš grāmatu un izārda izrādes namiņu. Haimors to izdarīja ar tādu briedumu un neticamu reālisma piesitienu, ka pēc tam viņa spējas vairs neviens neuzdrošinājās apšaubīt.
Vēlāk arī Keita Vinsleta kādā intervijā stāstīja: «Fredijs ir neaprakstāms. Man patiesi sacēlās spalvas, redzot, kā tas puika tēlo».
Arī kritiķi un skatītāji bija vienisprātis ar aktrisi. Jauno Haimoru slavēja par māku izcili notēlot emocionāli salauzta puiša iekšējos pārdzīvojumus. Vēl joprojām daudzi, redzot kaut kur Frediju Haimoru, mēdz viņu nosaukt par Pīteru Penu. Pat tagad – 27 gadu vecumā.
Džonija Depa apjūsmots
Pēc lielajiem sasniegumiem un daudzām svarīgām balvām un nominācijām sekoja vēl viena ļoti izteiksmīga un atmiņā paliekoša lomā filmā «Čārlijs un šokolādes fabrika», kuras pamatā arī ir tāda paša nosaukuma grāmata. Filmas režisors bija izvēlējies ekscentriskajai Villija Vonkas lomai aktieri Džoniju Depu, ar kuru viņi ir ļoti labi draugi. Deps režisoram konkrēti pieprasīja, lai galveno varoni Čārliju Baketu spēlē Fredijs.
«Manas atmiņas par nonākšanu filmu industrijā vienmēr būs saistītas ar viņu,» pieredzi ar Džoniju komentē pats aktieris. «Viņš bija patiesi jauks un dāsns. Man tiešām ir paveicies, ka esmu varējis strādāt ar viņu kopā.»
Deps vienmēr slavējis Frediju ne tikai par viņa izcilajām aktiermākslas spējām, bet arī vienkāršo un normālo dabu, kā bieži vien trūkst tik talantīgiem tīrradņiem Holivudā. Interesanti, ka arī tagad ļoti daudzi žurnālisti, kuriem ir nācies saskarties ar Frediju, allaž viņu raksturo kā ļoti pieklājīgu, patīkamu jaunekli, no kura nav ne miņas no iedomības vai augstprātības.
Izvēle par labu augstskolai
Tomēr, par spīti lielajiem panākumiem, Fredijs izvēlējās nolikt aktiera karjeru otrajā plānā un iestāties Kembridžas universitātē, lai padziļināti mācītos arābu un spāņu valodu. Fani bija pārsteigti par «zvaigznes» izvēli, taču aktieris uzsvēra, ka viņam vienmēr bijis svarīgi dzīvot pēc iespējas vienkāršāku dzīvi. Kā arī augstskolu Haimors izvēlējās kā sava veida pārejas posmu dzīvē – lai saprastu, vai viņš arī turpmāk grib būt aktieris, ņemot vērā, kā dzīve izvēršas tiem, kas jau no agras bērnības ir daļa no šovbiznesa. «Universitātes grāds ir arī lieliska iespēja iegūt lielāku dzīves pieredzi,» stāsta Haimors. «Es dažreiz brīnos par tiem, kas izvēlas no bērna aktiera darba uzreiz pāriet uz pieaugušo lomām. Protams, ir cilvēki, kas ar to lieliski tiek galā, bet tomēr cik bīstamas ir tās situācijas, ko pats piesaisti tā dzīvē.»
Haimors izvēlējies dzīvi pilnībā bez sociālajiem tīkliem, uzsverot, ka tas viņam palīdz saglabāt pēc iespējas sabalansētāku dzīvi starp šovbiznesu un ārpus tās. Izrādās, ka talantīgajam britam patīk arī brīvajā laikā mācīties svešvalodas, tāpēc viņš runā ne tikai angļu, bet arī brīvi pārvalda spāņu, franču un arābu valodu.
Autisma reprentācija
Tuvojoties finiša taisnei augstskolā, Fredijs izvēlējās turpināt filmēties un kļuva par galveno varoni seriālā «Beitsa motelis», kur viņš tēloja bēdīgo slaveno Normanu Beitsu – Alfrēda Hičkoka trillera «Psiho» varoni, no mīloša dēla kļūdams par šausminošu sērijveida slepkavu.
Tikko pabeidzot darbu pie «Beitsa motelis», aktierim radās iespēja būt daļai no seriāla «Labais ārsts», atveidojot ar autismu slimo ārstu Šonu Mērfiju, kas ar savu fotogēnisko atmiņu un novērošanas spējām padara viņu par ļoti prasmīgu ķirurgu. Fredijs šo lomu spēlē tik ticami, ka daudzi ir izbrīnīti, uzzinot, ka aktieris dzīvē nesirgst ar šo slimību. Atzinīgi to novērtēja arī prestižā «Zelta globusa» balvas žūrija, piešķirot viņam nomināciju «Labākais aktieris – TV sēriju drāma» kategorijā.
Tomēr šī pārliecinošā prasme spēlēt ar autismu slimu cilvēku neradās viegli. Aktieris vairākās intervijās atzinies, ka nevienai lomai nav tik ļoti iepriekš gatavojies. «Autisma ziņā mums visiem bija svarīgi, lai slimības apstākļi tiktu parādīti pēc iespējas patiesāk. Šeit sastrādājāmies ar konsultantu, kas palīdzēja izprast slimību. Ar Deividu [Šors – seriāla radītājs] kopā skatījāmies dokumentālās filmas un lasījām atbilstošas grāmatas, lai spētu izveidot patiesu varoni,» atzīst aktieris. «Mēs sapratām, ka Šons reprezentē tikai vienu konkrētu stāstu, nevis visus cilvēkus ar autismu, ko ir ļoti būtiski paturēt prātā.»
Lielās pūles ir attaisnojušās, jo Fredijs bieži vien saņem pateicības vārdus no cilvēkiem ar šo slimību. Beidzot tā tiek atspoguļota un piešķirta galvenās lomas varonim seriālā, kā arī parāda patiesās cilvēciskās problēmas, ar ko viņiem nākas saskarties savā ikdienā.
