"Esmu sācis mīlēt uzmanību," - kolorītais Rojs Rodžers par uzvārda maiņu un "drag queen" kultūru
Kolorītais šovbiznesa pārstāvis Rojs Rodžers Linkevičs (21) ticis pie suņa, nolēmis mainīt uzvārdu un ģērbties tikai vienās drēbēs, izņemot, protams, izgājienus "drag queen" tēlā.
Ja pirms vairākiem gadiem Rojs Rodžers uzmirdzēja festivālā "Positivus" vai pošot Agnesi Rakovsku koncertiem, tad tagad viņš savu roku pieliek daudzos zināmos TV šovos – "Vakariņās četratā", "Pilsētnieces pret lauciniecēm", "Gribi kļūt slavens?" un nu arī Latvijas Televīzijas spēlē pusaudžiem "Interneta akadēmija" platformā 16+, kas skatāma "YouTube" kanālā. Rojs piesaista gan ar "drag queen" tēlu, gan "cacīgiem” jociņiem, ko daudzi novērtē kā gaumīgus. Ikdienā sastapts Rīgas ielās (ārpus lielpilsētas viņš izbraucot ļoti reti), Rojs ir vienkāršs puisis, kuru kopš septembra pavada mīlīgs suņuks.
Vienādās biksēs un džemperos
Šovbiznesā ierastā košuma vietā ikdienā Rojs izvēlas tērpties melnā. Būšana „maksimāli neitrālam”, kā viņš pats saka, pat tiekot realizēta uz vienveidīgu drēbju rēķina. „Esmu nopircis piecus vienādus melnus kreklus, četrus vienādus melnus džinsus. Gribu arī četrus vienādus melnus džemperus. Tāpēc, ka negribu ikdienā domāt par apģērbu – kā izskatīties, ko ar ko kombinēt –, arī mazgāt ir vieglāk, ja viss iet vienā veļasmašīnā. Neviens no manis negaidīs pārsteigumu, ja zinās, ka izskatos vienādi,” intervijā žurnālam "Rīgas Viļņi" stāsta Rojs, priecādamies, ka šāds lēmums viņam ļoti atvieglos visu rīta procesu.
Pēdējā laikā Rojs Rodžers par košu tēlu pārtop arvien retāk. Bet ne tāpēc, ka novērstos no "drag queen" kultūras. „Vispirms jau tas ir fiziski apgrūtinoši, laikietilpīgi – vismaz piecu stundu darbs – un ļoti dārgi. Turklāt visa šā procesa – meikapa – dēļ man ir sabojāta sejas āda. Tagad cenšos to „salabot”, ja tā var teikt. Tāpēc pārtaisos, kad man kāda projekta sakarā samaksā vai gribu to pats. Bet noteikti no tā nenovērsīšos, jo tas ir tā vērts, lai arī apgrūtinoši,” stāsta Linkevičs. Pārģērbjoties viņš gan netiecas pēc sievietes tēla, kā šīs subkultūras nepārzinātājiem varētu šķist, bet gan ļaujas mākslinieciskām izpausmēm un to priekam.
„Mēs neesam transvestīti!”
„Tas ir labs instruments, kā pievērst sev uzmanību,” turpina Latvijā slavenākais "drag queen". "Mūs uztver kā jaunu kultūru Latvijā, bet tas nav nekas jauns.
"Drag queens" eksistē jau ļoti sen – kopš laikiem, kad sievietēm teātrī neļāva spēlēt, tāpēc vīrieši pārģērbās par sievietēm.
Latvijā arī bijuši – aktieri no "Imanta–Babīte" [Jānis Jarāns un Dainis Porgants], piemēram, – Mildiņa un Nabiņa ir pirmās "drag", ko es zinu! Vai šova Izklausies redzēts! dalībnieki. Jā! Tā reāli ir "drag" māksla – tu pārģērbies par slavenību, pievērs sev uzmanību, nodziedi dziesmu… Arī es šādā veidā pievēršu uzmanību tam izklaides saturam, ko veidoju un piedāvāju.”
Rojs uzsver, ka tādi kā viņš ir šovbiznesa parodijas un tēli, kādi ikdienā neeksistē. „Bet neesam ne transvestīti, ne transpersonas, ar ko bieži mēdz jaukt. Transvestīts ir jebkurš vīrietis, kas pārģērbjas par sievieti. Tikai tas, kas šo tēlu izmanto izklaides nolūkā, ir dragkaraliene. Savukārt transpersona ir cilvēks, kas nejūtas labi tajā dzimumā, kurā viņš ir, un vēlas to mainīt. "Drag queen" nav saistīts ar seksuālo orientāciju,” skaidro puisis.
Vaicāts, kā šī kultūra ienāca viņa dzīvē, Rojs atceras, ka viņam vienmēr patikušas lietas ārpus ierastā, saskatījis skaistumu unikalitātē. „Mode kaut kādā ziņā ir valoda, ar kuras starpniecību var pastāstīt par sevi. Bet pievēršanās "drag" kultūrai notika pakāpeniski. Atceros, kad mājās uzliku attiecīgus video, mamma teica – Roj, skaties, cik tu gribi, bet, lūdzu, nesāc kaut ko tādu darīt. Un nu – piecus gadus vēlāk – es esmu šeit! Un runāju par savu profesiju, kas ir "drag queen"!”
Viņš sapratis, ka šī „lieta” apvieno visus viņa hobijus, talantus un prasmes. „Patiesībā esmu ļoti introverts cilvēks un man nepatīk uzmanība. Bet "drag" lika man to iemīlēt – kad saģērbjos, man uzmanība patīk. Tāpēc saku, ka tas, ko "drag" ir nodarījis man, – esmu sācis mīlēt uzmanību!” smejas Rojs.
Vecāki viņa vēlmes pieņēmuši saprotoši. „Kad tev ir 15 gadu un sāc ģērbties savādi, protams, vecāku starpā ir kaut kādas pārrunas. Bet es neesmu bijis tādās iesaistīts. Mani vecāki ir šķīrušies, bet šajā ziņā nav bijis problēmu – viņi saprot, ko es daru. Varu teikt, ka man paveicies. Bet ļoti bieži vecāki ir šķērslis, kam nav iespējams pārkāpt. Man ir paziņa, kas saprot – ja viņš darītu to, ko es, vecāki no viņa atteiktos. Bez jokiem.”
Plāno mainīt uzvārdu
Izrādās, mākslinieka gēns Rojam ir no mammas puses. „Tā ir Romuļu – mammas – puse. Tēta puse ir Linkeviči – volejbolisti no Skrundas.” Mamma meistaro sudraba rotas, un viņas veikalā nopērkami arī vectētiņa darbi. „Viņš bija daudz sataisījis, nezinu, vai savas dzīves laikā vispār tās iztirgosim. Padomju laikā pat bija ieracis dārzā maisus ar dzintaru, jo nedrīkstēja vienam cilvēkam tik daudz būt,” atklāj Rojs, piebilstot, ka paša mākslinieka vairs neesot šai saulē, aizgājis nesen Valentīndienā.
Runājot par senčiem, Rojs atklāj, ka domā par uzvārda maiņu, jo, pirmkārt, viņš vairāk jūtas kā mākslinieks, otrkārt, Rojs Rodžers Romulis kopā skan labāk. „Man arī suns ir uz „ro”: Rokijs Rodžers Rokzvaigzne. Abi būsim uz „ro”,” plāno Rojs. Viņa acuraugs Rokijs ir tikai piecus mēnešus vecs Vesthailendas baltais terjers, kam pakaļ braucis uz Lietuvu. Nu abi apmeklē kucēnu skoliņu, lai Rokijs kļūtu par labi audzinātu Roja pavadoni ikdienas gaitās.
