Otrais pasaules karš nebeidzas. Seriāla "Pasaule liesmās" recenzija

Latvijas skatītājam varētu būt saistošs tas, ka stāsta centrā ir notikumi Polijā kara sākumā, kas mūsu vietējai vēstures pieredzei ir daudz tuvāki un personīgi pazīstamāki nekā notikumi, piemēram, Anglijā.

Mēģinājums būt visur

Pirmajās divās sērijās iepazīstam galvenos varoņus Otrā pasaules kara pirmajos mēnešos. Filmas galvenais varonis ir angļu puisis Harijs ar nedaudz gļēvu, bet ļoti labsirdīgu raksturu. Viņš ir no Mančestras augstākās sabiedrības un pavada laiku kopā ar savu mīļoto meiteni Luisu, piedaloties antifašistiskās aktivitātēs kara priekšvakarā. Harija māte, vēsa un angliski snobiska būtne, protams, ir pret Harija attiecībām ar meiteni no proletariāta.

Harijs angļu diplomātiskā dienesta sastāvā dodas strādāt par tulku uz Varšavu, kur ieķeras vietējā poļu meitenē Kasjā. Paralēli galveno angļu varoņu ģimenēm Anglijā diezgan rūpīgi iepazīstam arī poļu ģimeni, bet tam klāt jau uzreiz tiek lipināta vēl viena filmas potenciāli galveno varoņu ģimene. Kosmopolītiska amerikāņu žurnāliste, kuru atveido seriāla galvenā zvaigzne no Holivudas Helēna Hanta. Viņas brāļadēls ir ārsts, ballīšu lauva, gejs amerikāņu slimnīcā Parīzē. Tēls, par kuru zināmais liek domāt, ka viņš ir briesmu priekšā (piedevām viņš ir kopā ar melnādainu mūziķi), jo nav aiz kalniem brīdis, kad kritīs arī Parīze.

Mums ļauj arī apjaust, ka septiņu sēriju stāsta turpinājumā vācu tauta kaut nedaudz tiks parādīta ne tikai kā nozombēti, asinskāri nezvēri, kuri sit poļu sievietes, publiski ņirgājas par ebrejiem un šauj uz karavīriem, kuri tur rokā balto karogu. Iepazīstot pārtikušu vācu ģimeni, arī vācieši iegūst nelielus cilvēcības vaibstus un pārstāj būt garlaicīgi viennozīmīgi negatīvi. Vācu ģimenes dēls armijas sastāvā okupē Poliju, bet meita ir slima ar epilepsiju, tātad nevēlama āriešu jaunajai rasei. Sākoties Varšavas bombardēšanai, Harijs sper savu pirmo vīrišķīgo soli – bildina savu Polijas simpātiju Kasju, lai dotu iespēju kā angļu diplomātiskā dienesta darbinieka sievai kopā ar viņu evakuēties uz Lielbritāniju, tādejādi glābjot dzīvību.

Iespējams, šo lasot, kļūst mazliet juceklīgi, un diemžēl brīžiem tā arī ir, skatoties seriālu, it sevišķi pirmo sēriju. Mēs tiekam mētāti pa Eiropas karti, virspusīgi iepazīstināti ar visiem galvenajiem varoņiem. Ja jūs pirmās sērijas laikā grasāties aiziet uzvārīt tēju vai kaut minūti novērsties no ekrāna, apsolu, ka palaidīsiet garām kaut ko nozīmīgu turpmākajai stāsta gaitai. Miniseriāla sākumu ir grūti raksturot citādi kā sižeta karuseli. Tas liek aizdomāties, ka dažkārt galvenais uzdevums nav pasniegt pēc iespējas vairāk informācijas, bet mazliet rūpīgāk un tuvāk iepazīties ar cilvēkiem, kuri vedīs cauri šim stāstam. Tomēr tas lai paliek uz seriāla autoru sirdsapziņas.

Otrā pasaules kara dvēseļu putenī

Interesanti, ka seriāls «Pasaule liesmās» Latvijā ieraugāms vienlaikus ar uz ekrāniem iznākošo mūsu pašu ambiciozo kinoprojektu «Dvēseļu putenis» par Latvijas brīvības cīņām. Abu stāstu centrā ir jaunieši, kurus ierauj karā. Bet tomēr – vai šis seriāls piedāvā kādu jaunu, unikālu perspektīvu par šo kino ļoti apspēlēto laika posmu? Ja jāatbild vienā vārdā, tad teikšu – nē. Tomēr tas nemaina potenciālu līdzpārdzīvojumam galveno varoņu skaudrajiem likteņiem, pār kuriem tikai viņiem pašiem šķietami ir kontrole.

Veidojot stāstu par jau tik apspriestu laiku kā Otrais pasaules karš, neizbēgami ir risks nepacelties pāri tam, kas jau daudzreiz parādīts un par ko jau sirds ir trīcējusi un asaras birušas citos kino vai televīzijas darbos. Seriāls ar grūtībām cīnās ar tikšanu pāri jau kaut kur redzētu stāstu izstāstīšanai un šī žanra klišeju izmantošanai. Kopumā pirmās divas seriāla sērijas rada izjūtu, ka vēlreiz izdzīvosim jau kaut ko redzētu. Tajā pašā laikā pavisam cilvēcīgi jāatzīst, ka neizbēgami emocionāls pārdzīvojums šim seriālam piemīt.

Vērts pievērst uzmanību pozitīvajiem aspektiem seriālā. Pirmais no tiem ir britu paškritiskais skatījums uz savu vēsturisko rīcību, atzīstot, ka, rūpējoties par savu drošību, viņi atstāja bez palīdzības tautas, kas Eiropas austrumos gaidīja sabiedroto atbalstu. Otrs aspekts ir iespēja caur šo stāstu palūkoties uz šodienu. Vienmēr papildu vērtību vēstures kinostāstiem piešķir centieni caur pagātni likt padomāt par šodienu. «Pasaule liesmās» to neuzkrītoši piedāvā. Kaut vai ar snobisko angļu māti, kurai tik ļoti negribas pieņemt savā milzīgajā tukšajā mājā bēgļu zēnu no sagrautās Polijas, vai ar lielvalstu diplomātiem, kuriem tā īsti rūp tikai savas valsts intereses, tāpēc viņi neko nedarīs, kamēr nāve un iznīcība neskars viņus.

Parauj līdzi

Pēc pirmajām minūtēm pieķēru sevi pie domas, ka būtu gribējies, lai mūsu pašu simtgades seriāls «Sarkanais mežs» vizuāli izskatītos vismaz šādi. «Pasaule liesmās» vizuālais piedāvājums nav nekas revolucionārs un, iespējams, brīžiem ir pārāk seriālīgs šī apzīmējuma ne tajā labākajā nozīmē. Tomēr tas ir patīkami skatāms, un dažbrīd attēls liek personificēties ar varoņiem, palīdzot mums tvert tā brīža emociju pavisam precīzi. Citu gan var teikt par apjomīgākiem ārskatiem, kuros tomēr butaforiskums un datorefektu klātbūtne pieredzējušākiem skatītājiem varētu durties acīs.

Īpaši patīkams seriālā ir ievērojamais poļu aktieru ansamblis, kura priekšgalā ir Harija Varšavas mīlestības Kasjas tēlotāja Zofija Vihlača. Viņa ļauj noticēt tam, kāpēc romantiskais Harijs diezgan ātri piemirst Luisu Anglijā un iemīlas trauslajā poļu meitenē. Tāpat no poļu aktieriem gribētos izcelt Tomašu Kotu, kura sniegumu mums ļauts baudīt vien pāris ainu. Kasjas tēvu nošauj kara pirmajās dienās, tomēr lielmeistara sniegumu var sajust pat no tā. Poļu kino zvaigzni aktīvākie kinoskatītāji atcerēsies no pagājušā gada labākās Eiropas filmas «Aukstais karš», kurā viņš atveidoja galveno vīriešu lomu. Anglofonu aktieru frontē kopumā, atskaitot pieredzējušo Šonu Bīnu, daiļā dzimuma pārstāves savā sniegumā dominē pār kungiem. Savu lielmeistares statusu attaisno arī Helēna Hanta. Katru reizi ieraugot viņu ekrānā, pārņem sajūta, ka skatāmies uz stiprāko personību šajā stāstā. Protams, viņai to ļauj arī scenārijs, bet Hanta izcili tiek galā ar savu jaunā laikmeta emancipētās sievietes tēlu.

Neko sliktu gan negribu teikt par filmas galvenā varoņa atveidotāju, tomēr ceru, ka viņa tēls attīstīsies un aktierim radīsies iespēja tā izspēlēšanai. «Pasaule liesmās» sākumā galvenais varonis Harijs ir konstanti apmulsusis angļu skaistulis. Viņa lomā iejuties Džona Hauers Kings. Saistībā ar viņu ir interesanta sakritība. Šajā seriālā viņš runā poliski, un viņam ar mūsu Eiropas daļu šī nav pirmā pieredze. Viņš atveidoja galveno – Andriusa – lomu pagājušā gada ambiciozajā projektā par Lietuvas Otrā pasaules kara pieredzi «Pelni sniegā», kas lielajos ekrānos bija skatāma arī Latvijā.

Galu galā galvenais ir tas, vai seriāls parauj vai neparauj līdz. Pēc pirmajām statistikām seriāla otro sēriju noskatījās par veseliem miljons cilvēkiem mazāk nekā pirmo. Tomēr es viņiem ieteiktu pārdomāt, jo «Pasaule liesmās» pirmās divas sērijas sola interesantas psiholoģiskas pārvērtības un samežģītus likteņus. Tas nekas, ka jau visu kaut kur mazliet esam redzējuši.

"WORLD ON FIRE" ("Pasaule liesmās"), skaties kanālā "Epic Drama"

Scenārija autors: Pīters Bovkers

Režisori: Ādams Smits, Tomass Napers, Endijs Vilsons, Šanja Batona

Lomās: Helēna Hanta, Džona Hauers Kings, Džūlija Brauna, Šons Bīns, Zofija Vihlača un citi.