Mārtiņa Rītiņa brāļi met kopā iekrājumus un pērk šefpavāra Baltezera māju

Pagājušajā mēnesī Mārtiņš Rītiņš ar divām grandiozām svinēšanām – koncertu un vakariņām "Hanzas peronā" un draugu viesībām Baltezerā – atzīmēja 70. dzimšanas dienu. Uz apaļo jubileju ciemos pie Mārtiņa bija atbraukuši arī viņa Londonā dzīvojošie brāļi Jānis un Andrejs, kuri žurnālam "Kas Jauns" atklāja, kāpēc Mārtiņš Rītiņš vairs nemeklē pircējus savam 3000 kvadrātmetru plašajam Baltezera īpašumam.

Andrejs: „Es negribu būt viesis”

Andrejs Rītiņš, tāpat kā viņa jaunākais brālis Mārtiņš, latviešu emigrantu ģimenē dzimis Apvienotajā Karalistē, dzīvojis Kanādā, kur nodibinājis ģimeni, uzaudzinājis meitu, bet nu jau desmit gadi apritējuši, kopš par mājām sauc Londonu. Aptuveni pirms 12 gadiem Andrejs mēģinājis dzīvot Latvijā, taču tad negaidīti uznāca ekonomiskā krīze, un viņš izlēma to „pārziemot” Londonā.

Tagad, uzzinot, ka jaunākais brālis Mārtiņš nodomājis pārdot savu Baltezera saimniecību, viņš aprunājies ar otru Londonā dzīvojošo brāli Jāni Rītiņu, un abi vienojušies – pirks brāļa māju un atgriezīsies mīļajā Latvijā. „Kad uzzinājām, ka brālis pārdod māju, mēs ar Jāni nodomājām – ārprāts! Teicām Mārtiņam: „Vienreiz mūžā uzklausi mūs – nepārdod! Sūtīju uz Kanādu meitai bildes ar Mārtiņa māju, apzaļumoto verandu, un viņa priecājās, cik tur skaisti. Meita mudināja, lai pērku nost, ka mēs ar Jāni tur varam dzīvot. Es sapratu – tā ir lieliska doma. Aprunājos ar Jāni, un viņš bija vienisprātis. Esam daudzkārt ciemojušies pie Mārtiņa Baltezerā, un šo vietu, ko jaunākais brālis ir pats izveidojis un iekārtojis faktiski no nulles, ļoti iemīļojuši. Tā, godīgi sakot, ir vienīgā vieta, kur esam ar mieru dzīvot, ja atgriežamies Latvijā,” atzīst Andrejs.

Andrejs teic, ka nešaubās – Mārtiņš brāļus bez kurnēšanas izmitinātu savā mājoklī, tomēr viņi uzstājuši, ka īpašumu likumīgi izpirks. „Esmu bieži palicis tur un negribu uzbāzties. Negribētu būt viesis Mārtiņam. Cita lieta, ja pats esi saimnieks. Arī Jānis piekrīt, ka tā ir pareizi. Abi esam visu mūžu strādājuši, ir iekrājumi, līdzekļus iegūsim, arī pārdodot Londonas māju, kur savām vajadzībām paturēsim tikai vienu dzīvokli. Mums abiem ir Kanādas un Anglijas pensijas. Dzīvot varēsim. Kad savu plānu izstāstījām Mārtiņam, viņš nespēja noticēt un brīnījās: „Jūs to nopietni?!”” smejot stāsta Andrejs Rītiņš.

Kaut arī Mārtiņš Rītiņš pats plānojot dzīvot Rīgā, viņa brāļi pošas māju paplašināt, veicot piebūvi otrajā stāvā. Viņi rēķina, ka ar pašreizējo virtuvi, divām viesistabām un guļamistabu otrajā stāvā īsti rūmes nepietiks.

Jānis brauks skatīt Gaiziņu, Andrejs nodosies gleznošanai

Tagad Andrejs pošas uz Kanādu apciemot meitu un trīsgadīgo mazmeitiņu, bet jau pavasarī brāļi gatavojas mājas pirkšanas darījumam. Tad arī dosies pie speciālistiem un funktierēs, kā īpašumu dalīs. „Kad nopirksim brāļa māju, es uzņemšos rūpes arī par Mārtiņa vistām. Vai, kā man tās patīk! It sevišķi viena, kura man visu laiku seko (paskatās lejup, vai tur nevarētu būt vista – KJ),” joko Andrejs, kuram, tāpat kā Mārtiņam, ir izcila humora izjūta. Un arī Jānim, jo viņš jokodams sola, ka pirmais darbs, ko izdarīs, pārceļoties uz Baltezeru, būs nāves sprieduma izpildīšana Mārtiņa gailim. „Viņš rītos pārāk agri sāk dziedāt, neļauj pagulēt!” smejot nosolās Jānis Rītiņš.

Tikmēr Andrejs sapņo, ka Baltezerā varēs nodoties mākslai. „Visu mūžu esmu bijis mākslā, nodarbojos ar interjera dizainu kā dekoratīvais mākslinieks. Man bija bizness, sava skola Kanādā, kur mācīju jaunajiem māksliniekiem, kā apzeltīt franču stilā mēbeles, marmorēt galda un citas virsmas. Kopā ar studentiem esmu arī dekorējis vairākas pilis un villas Francijā. Tā kā visu mūžu esmu pelnījis naudu, apkalpojot citus pēc viņu vēlmēm, esmu izlēmis: kad būšu te, Latvijā, gleznošu un radīšu tikai sev, ne citiem. Mārtiņa māju gan es neaiztikšu un nepārveidošu – tā viņam jau izveidota perfekta,” uzskata Andrejs, kam ir daudz skaistu un mīļu vietu, kurās Latvijā vēlas pabūt: „Nu varēšu, cik bieži vien vēlēšos, iet pastaigās pa mežiem, gar jūru, pa kāpām.”

„Man nav nekāda stresa, tikai priecīgs satraukums,” brāļa stāstījumam par gaidāmo pārcelšanos uz dzimteni pievienojas Jānis, kurš darba mūžu aizvadījis, vadot savu būvuzņēmumu – cēlis gan privātmājas, gan ofisus. „Nododot pēc pabeigšanas vienu biroju ēku, biju pārsteigts, kad ieraudzīju Polu Makartniju. Viņš man teica paldies par veikumu un vēl roku paspieda. Izrādās, viņš to ofisu namu bija sievai pasūtījis,” atklāj Jānis, kurš kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas savā uzņēmumā darbu devis daudziem Latvijas celtniecības speciālistiem. Arī viņš jau izdomājis, ko darīs nākamvasar, kad būs iekārtojies Baltezerā. „Lai arī 1992. gadā te ilgāk paciemojos un tiku izvadāts pa visu Latviju, labprāt līdzīgu braucienu atkārtotu. Neesmu Gaiziņu vēl tā riktīgi redzējis, tikai garāmbraucot. Vēl man gribas makšķerēt. Esmu pārliecināts, ka draugi man parādīs labākās upes un ezerus, kur varēšu nodoties šim vaļaspriekam,” aizrautīgi teic Jānis Rītiņš.