30. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1981. gadā Andrejs Dūda - peldētājs.

1966. gadā Jānis Bankovičs - SIA "Parnass Presentreklam" direktors.

1957. gadā Aija Jaunzeme - vijolniece.

1949. gadā Roberts Dilba - bijušais zemkopības ministrs, SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs.

1949. gadā Rolands Juraševskis - tautas deju ansambļa "Dancis" vadītājs.

1949. gadā Aivars Kehris - Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas direktors.

1947. gadā Kazimirs Šļakota - Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis.

1932. gadā Georgs Andrejevs - ārsts, diplomāts, bijušais ārlietu ministrs un Eiropas Parlamenta deputāts.

1877. gadā Hugo Celmiņš - politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz bijis Latvijas Ministru prezidents (miris 1941. gadā).

Jubilāri pasaulē

1985. gadā Keilija Kuoko - amerikāņu televīzijas aktrise.

1985. gadā Ragnars Klavans - igauņu futbolists.

1981. gadā Ivanka Trampa - amerikāņu modele, ASV prezidenta Donalda Trampa meita.

1965. gadā Gevins Rosdeils - angļu mūziķis ("Bush").

1960. gadā Djego Armando Maradona - argentīniešu futbolists.

1957. gadā Kevins Pollaks - amerikāņu aktieris.

1947. gadā Timotijs B. Šmits - basģitārists ("Eagles").

1946. gadā Kriss Sleids - velsiešu rokmūziķis, bundzinieks ("AC/DC").

1941. gadā Teodors Henšs - vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1939. gadā Greiss Sliks - amerikāņu dziedātājs ("Jefferson Airplane").

1939. gadā Lilends Hārtvels - amerikāņu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts.

1937. gadā Klods Lelušs - franču kinorežisors, producents, aktieris un scenāriju autors, "Oskara" balvas ieguvējs.

1935. gadā Agota Kristofa - Ungārijā dzimusi franču rakstniece (mirusi 2011.gadā).

1928. gadā Deniels Neitanss - amerikāņu mikrobiologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1999.gadā).

1906. gadā Džuzepe Farīna - itāļu autosportists, pirmais F1 čempions (miris 1966.gadā).

1900. gadā Ragnars Granits - somu neirozinātnieks, Nobela prēmijas medicīnā laureāts (miris 1991.gadā).

1895. gadā Dikinsons Ričardss - amerikāņu ārsts, Nobela prēmijas laureāts (miris 1973.gadā).

1895. gadā Gerhards Domags - vācu bakteriologs, atteicās no Nobela prēmijas medicīnā (miris 1964.gadā).

1893. gadā Rolands Freislers - nacistiskās Vācijas politiķis (miris 1945.gadā).

1885. gadā Ezra Paunds - amerikāņu dzejnieks (miris 1972.gadā).

1839. gadā Alfreds Sislijs - angļu mākslinieks (miris 1899.gadā).

1821. gadā Fjodors Dostojevskis - krievu rakstnieks (miris 1881.gadā).

1762. gadā Andrē Šenjē - franču dzejnieks, Franču revolūcijas upuris (miris 1794.gadā).

1735. gadā Džonss Adamss - ASV 2.prezidents (miris 1826.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā par Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāju ieceļ Gaidi Bērziņu.

2006. gadā Valmierā svinīgi atklāj Vidzemes Olimpisko centru.

2003. gadā Saeima pieņem Biedrību un nodibinājumu likumu. Biedrību un nodibinājumu likuma mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu darbību un to ilgtermiņu attīstību, kā arī sekmēt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.

2001. gadā Rīgā, Konventa sētā, pagrabstāvā pie Klostera vārtiem tiek atklāts Rīgas Porcelāna muzejs.

2001. gadā Rīgas dome Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza direktora amatā apstiprina Rolandu Greiziņu.

1999. gadā viņsaulē aiziet trīskārtējs Eiropas čempions un triju olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvējs basketbolā Maigonis Valdmanis (dzimis 1933. gadā).

1999. gadā ap 200 Latvijā dzīvojošu grieķu tautības pārstāvju sasauktajā kopsapulcē nodibina grieķu kopienu "Patrida", kas sekmētu Latvijā dzīvojošo grieķu valodas, kultūras un vēstures apgūšanu un paplašinātu grieķu sociālo un kultūras aktivitāti.

1998. gadā Ministru prezidents Guntars Krasts, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Agris Olmanis un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšsēdētājs Vitālijs Gavrilovs paraksta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nolikumu. Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta, LDDK un LBAS izvirzītie pārstāvji. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt un veicināt valdības, darba devēju un darbinieku organizāciju sadarbību nacionālajā līmenī ar mērķi nodrošināt saskaņotu, sabiedrības un valsts interesēm atbilstošu sociālekonomiskās attīstības problēmu risināšanu.

1995. gadā Latvija oficiāli iesniedz pieteikumu par iestāšanos Eiropas Savienībā.

1991. gadā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumus Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā un Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem

1861. gadā Rīgā atceļ tā saukto izkrautņu spaidu - viduslaiku tirdzniecības privilēģiju, ko pilsētai piešķīra tās feodālais senjors. Izkrautņu spaids noteica, ka citpilsētu tirgotājiem jāizkrauj un jāpārdod savas preces attiecīgās pilsētas tirgū. Ja pēc noteikta laika preces nebija pārdotas, tās bija jāpārdod vietējiem tirgotājiem par viņu noteiktu cenu. Tādejādi citpilsētu tirgotāji darījumus varēja slēgt tikai ar Rīgas tirgotāju starpniecību. Kapitālistiskās saimniecības attīstības ietekmē Senāts vairākkārt mēģināja atcelt izkrautņu spaidu (1841., 1853.gadā). Tā atcelšana veicināja brīvu kapitālistisko konkurenci un stimulēja tirdzniecības kapitāla transformēšanos rūpnieciskajā kapitālā.

1776. gadā Varšavā tiek parakstīts akts par Ketleru dinastijas valdīšanas laikā izlēņoto muižu alodifikāciju.

Notikumi pasaulē

2005. gadā Vācijas pilsēta Drēzdenē tiek atklāta atjaunotā Dievmātes baznīca, kas 1945.gadā tika nopostīta sabiedroto uzlidojumos.

2003. gadā 13 000 ugunsdzēsēji cīnās ar milzīgiem mežu ugunsgrēkiem Kalifornijā, kas prasīja 20 cilvēku dzīvības un iznīcināja tūkstošiem namu.

2002. gadā "Merrick Boulevard" ierakstu studijā Ņujorkā tiek nogalināts amerikāņu reperis Džems Māsters Džejs no grupas "Run-DMC".

1995. gadā Kvebekas provinces iedzīvotāji ar nelielu balsu pārākumu referendumā nobalso par palikšanu Kanādas sastāvā.

1991. gadā sākas Madrides Tuvo Austrumu miera konference, kurā pirmo reizi 43 gadu laikā Izarēla sēžas pie viena sarunu galda ar saviem arābu kaimiņiem, lai apspriestu iespējas noslēgt mieru.

1990. gadā inženieri savieno tuneli zem Lamanša šauruma starp Franciju un Angliju, izveidojot pirmo sauszemes savienojumu starp Lielbritāniju un Eiropas kontinentu kopš Ledus laikmeta.

1988. gadā cigarešu ražotājs "Philip Morris" par 13,1 miljardu ASV dolāru iegādājas pārtikas ražotāju "Kraft Foods".

1974. gadā amerikāņu bokseris Muhameds Ali slavenajā boksa mačā Kinšasā, Zairā uzvar Džordžu Formenu, atgūstot pasaules čempiona titulu boksā smagajā svarā.

1970. gadā spēcīgi musona lieti Vjetnamā izraisa plašus plūdus, kas prasa 293 cilvēku dzīvības, atstāj bez pajumts 200 000 cilvēku un faktiski aptur Vjetnamas karu.

1961. gadā Padomju Savienība Novaja Zemļa salā uzspridzina 58 megatonnu ūdeņraža bumbu "Cara bumba", kas ir vislielākā detonētā kodolierīce. Ņikita Hruščovs paziņo, ka zinātnieki plānojuši izveidot 100 megatonnu bumbu, bet mazinājuši tās jaudu, lai neizsistu visus logus Maskavā.

1961. gadā padomju vadība paziņo, ka par "Ļeņina principu pārkāpumiem" padomju līdera Josifa Staļina līķis tiks pārvietots no mauzoleja un apglabāts pie Kremļa sienas.

1953. gadā ASV prezidents Dvaits Eizenhauers oficiāli apstiprina slepenu dokumentu Nacionālās drošības padomes dokumentu nr. 162/2, kurā norādīts uz nepieciešamību saglabāt un paplašināt ASV kodolieroču arsenālu, lai stātos pretī komunisma draudiem.

1950. gadā Romas katoļu pāvests Pijs XII Vatikānā piedzīvo "Saules brīnumu" - Dievmātes parādīšanos saules gaismā.

1947. gadā tiek noslēgta Vispārīgā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT), kas vēlāk ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanas pamatā.

1944. gadā Anna Franka tiek deportēta no Aušvicas uz Bergenas-Belzenas koncentrācijas nometni.

1941. gadā nacisti nosūta Ukrainas rietumu pilsētas Pidhaici 1500 ebrejus uz Belzecas nāves nometni.

1941. gadā ASV prezidents Frenklins Delano Rūzvelts apstiprina viena miljarda ASV dolāru palīdzību Padomju Savienībai, lai atbalstītu to Otrajā pasaules karā.

1938. gadā miljoniem amerikāņu krīt panikā, izdzirdot Herberta Velsa grāmatas "Pasauļu karš" radiolasījumu. Daudzi klausītāji noticēja, ka patiešām noticis marsiešu uzbrukums Zemei.

1929. gadā Vācijas pilsētā Štutgartē pabeidz būvēt trošu vagoniņu līniju.

1922. gadā Itālijas karalis Viktors Emanuels izsauc uz Milānu fašistu līderi Benito Musolīni un lūdz viņu izveidot valdību.

1920. gadā Sidnejā tiek dibināta Austrālijas Komunistiskā partija.

1918. gadā slovāki piekrīt apvienoties vienotā valstī ar čehiem, izveidojot Čehoslovākiju.

1918. gadā Turcija paraksta miera līgumu ar sabiedrotajiem, izbeidzot savu līdzdalību Pirmajā pasaules karā un līdz ar to arī visu karadarbību Tuvajos Austrumos.

1905. gadā Krievijas cars Nikolajs II apstiprina Krievijas pirmo konstitūciju, kas valstī izveido likumdevēju sapulci.

1864. gadā noslēdzas Otrais Šlēsvigas karš, pēc kura Dānija pilnīgi atsakās no prasībām uz Šlēsvigu, Holšteinu un Lauenburgu, kas nonāk Prūsijas un Austrijas administrācijā.

1863. gadā dāņu princis Vilhelms ierodas Atēnās un kļūst par Grieķijas karali Georgu I.

1470. gadā Anglijas karalis Henrijs VI atgriežas Anglijas tronī.

1270. gadā līdz ar Sicīlijas Šarla I un Tunisas sultāna vienošanos beidzas Astotais krusta karš un Tunisas aplenkums.